Patlaban ir grūti iedomāties izlīguma nosacījumus, ko pieņemtu abas – Ukraina un Krievija –, bet rietumvalstu līderi pauduši dažādus vērtējumus par sarunu nepieciešamību.
Vieni mudina sēsties pie sarunu galda, citi – respektē Ukrainas nevēlēšanos iesaistīties jebkādās miera sarunās ar Krieviju. Izskanējis viedoklis, ka Krievijas galvenais mērķis, sēžoties pie sarunu galda, būtu izmantot izdevību – sakopot visus iespējamos spēkus, lai pavasarī ar jaunu sparu uzbruktu Ukrainai.
Bažas ir arī par to, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins mēģinās panākt priekšlaicīgu pamieru un nostiprināt savus ieguvumus, kā viņš to izdarīja ar diviem Minskas līgumiem 2014. un 2015. gadā.
Viens no redzamākajiem sarunu atbalstītājiem Rietumos ir Francijas prezidents Emanuels Makrons. Viņš itin bieži sazvanījies ar Putinu.
"Ļaujiet man jums pateikt, mēs nekad nemudināsim ukraiņus panākt kompromisu, kas viņiem nebūs pieņemams," uzsvēra Makrons.
"Jo viņi ir tik drosmīgi un aizstāv tieši savu dzīvi, savu tautu un mūsu principus. Un tāpēc, ka tas nekad neveidos ilgtspējīgu mieru. Ja mēs vēlamies ilgtspējīgu mieru, mums ir jāciena ukraiņi, lai viņi izlemtu brīdi un nosacījumus, kā viņi veiks sarunas par savu teritoriju un nākotni."
Šādu viedoklis Makrons pauda, nesen viesojoties ASV. Taču pēc vizītes viņš sniedza interviju, kurā runāja par drošības garantijām pašai Krievijai.
Šī gada jūnijā Makrons paziņoja, ka Krieviju nedrīkst pazemot, lai karu jebkad varētu izbeigt diplomātijas ceļā.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba toreiz atbildēja, ka Krievija pazemo pati sevi.
Novembra vidū arī Turcija mudināja Krieviju un Ukrainu sākt miera sarunas, cerot balstīties uz nesenajām veiksmīgajām diplomātiskajām iniciatīvām, kā graudu darījumu, kas ļauj Ukrainai eksportēt pārtiku pa drošu koridoru Melnajā jūrā.
ASV prezidents Džo Baidens paudis uzskatu, ka ukraiņi ir tie, kuri galu galā izlems savas valsts likteni.
Baltais nams ir apņēmies nevest sarunas par Ukrainas nākotni bez Kijivas pārstāvju klātbūtnes.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš uzstājis, ka pirmais un svarīgākais nosacījums miera sarunām ir visas okupētās Ukrainas teritorijas atgūšana – arī Krima.
Arī jāsaņem uzticamas drošības garantijas, un Krievijai ir jāmaksā kara reparācijas par postījumiem, ko tā nodarījusi. Zelenskis šonedēļ lūdza G7 līderus saglabāt savu atbalstu Ukrainai.
"Ir ļoti svarīgi, lai visi atbalsta elementi mūsu valstij tiktu saglabāti, nevis bremzēti. Tikpat svarīgi ir spert jaunus soļus, kas spēs apsteigt Krievijas teroru. Viens no galvenajiem šādiem soļiem ir samits, kuru plānojam šoziem. Samits par mūsu miera formulas īstenošanu," teica Zelenskis.
Miera formulā ietilpst vairāk militārā aprīkojuma, atbalsts finanšu un enerģētikas stabilitātei un jauna diplomātija. Ukraina piedāvā miera risinājumu, nākot ar uzstādījumu Krievijai sākt karaspēka izvešanu jau šajos Ziemassvētkos.
"Iesaku Krievijai vismaz mēģināt pierādīt, ka tā ir spējīga atteikties no agresijas. Būtu pareizi jau šajos Ziemassvētkos sākt Krievijas karaspēka izvešanu no starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas. Ja Krievija izvedīs savu karaspēku no Ukrainas, tad tiks nodrošināta ticamība karadarbības pārtraukšanai," norāda Zelenskis.
Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs noraidīja Ukrainas prezidenta aicinājumu šomēnes sākt atkāpšanos no Ukrainas – par to nevarot būt ne runas.
Atbildot uz Ukrainas prezidenta nosauktajiem miera formulas principiem, Peskovs paziņoja, ka Ukrainai esot jāpieņem, ka Maskava ir pievienojusi jaunas teritorijas Krievijai un, ja Ukraina to neatzīs, neesot iespējams progress sarunās.
