Ir pagājis mēnesis, kopš pirmoreiz rietumvalstu līderi sanāca kopā ASV militārajā bāzē Ramšteinā, lai lemtu par Ukrainas apbruņošanu cīņā pret Krieviju. Kopš tā laika sabiedrotie palīdzējuši izpildīt konkrētas Ukrainas bruņoto spēku vajadzības un, kā pirmdien, šoreiz virtuālā sanāksmē, apliecināja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins – visas valstis šo procesu turpinās.
"Krievijas neizprovocētais un nežēlīgais iebrukums ir saliedējis pasaules valstis, un ukraiņu tautas drosme, prasmes un izturība ir iedvesmojusi cilvēkus it visur. Mēs esam panākuši nozīmīgu progresu, kopš Ramšteinas samitā pagājušā mēnesī tika izveidota kontaktgrupa. Šodien kopā ar ministru Rezņikovu un viņa komandu mēs esam ieguvuši kopēju izpratni par Ukrainas prioritārajām prasībām un situāciju kaujas laukā."
Ukraina, runājot par savām militārajām vajadzībām, kopš aprīļa bijusi atklāta un konkrēta, taču reālās piegādes sarakstā minētos skaitļus nav sasniegušas.
Daudzstobru reaktīvo raķešu sistēmas Ukrainai piegādātas lielākoties no Polijas un Čehijas un tehniski ir tādas pašas, kādas izmanto Krievija. Zināms, ka Ukraina lūgusi piegādāt simts vienības.
Trīs reizes vairāk prasītas haubices. Arī šis artilērijas bruņojums piegādāts no bijušajām Varšavas pakta valstīm, taču Ukrainu sasniegušas arī pirmās ASV "M777" sistēmas no solītajām 90, kas tiek uzskatītas par līdz šim ievērojamāko letālo ieroču piegādi no Rietumiem. Ukraina nosaukusi arī nepieciešamo artilērijas lādiņu skaitu – 400 000. ASV solījušas munīciju 165 miljonu ASV dolāru vērtībā.
Prasītos 300 tankus gandrīz pilnībā Ukrainai nodrošinājusi Polija, kurai apmaiņā pret Ukrainai nodotajiem padomju laikā ražotajiem tankiem piesolītas Vācijā ražoto tanku piegādes. Saistībā ar aptuveni 600 bruņmašīnu piegādi, pagaidām pārsvarā saņemti solījumi par piegādēm tuvākajā laikā no vairākām valstīm. Saraksta noslēgumā minētas arī piecdesmit kaujas lidmašīnas un tikpat daudz helikopteru. Pagaidām piegādātas vien lidmašīnu rezerves daļas, kā arī pirmie pieci "Mi-17" helikopteri.
No prasītajām 100 tālā rādiusa raķetēm nav piegādāta neviena, rietumvalstīm bažījoties par iespēju, ka tās varētu tikt pielietotas pret mērķiem Krievijas teritorijā. Tomēr ir piegādātas pretkuģu raķetes un pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Daudz devīgākas rietumvalstis bijušas ar prettanku ieroču piegādi, tikai ASV vien piegādājušas jau vairāk nekā 5000 "Javelin" raķešu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēris, ka situācija Donbasa frontē ir "ārkārtīgi sarežģīta", aicinot turpināt šīs piegādes un vainojot Krieviju mēģinājumos pilnībā reģionu iznīcināt.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.