Polijas valdība sociālajos tīklos paziņoja, ka nesūtīs savus iznīcinātājus uz Ukrainu, kā arī neļaus izmantot savus lidlaukus. Taču tiekot sniegta vērā ņemama palīdzība kaimiņvalstij citos veidos.
Vienlaikus Polijas lidlauki kļuvuši par gaisa vārtiem apmēram 20 NATO dalībvalstīm, kas sūta savus ieročus uz Ukrainu. Astoņpadsmit lielas lidmašīnas katru dienu nolaižas uz kādas lidostas skrejceļa, un uz to borta ir ieroču un militārās palīdzības kravas.
Jautājums par kara lidmašīnu nodošanu Ukrainai aktualizējās pēc ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena paziņojuma, ka Savienotās Valstis spēj ātri papildināt Polijas gaisa spēkus, lai poļi varētu nodot Ukrainai to rīcībā šobrīd esošos iznīcinātājus. Savukārt NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādījis, ka NATO nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas.
Latvijas prezidenta nacionālās drošības padomnieks, bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" skaidroja, ka Polijai ir nozīmīgi sargāt NATO ārējo robežu. Ar ASV atvestajām lidmašīnām Polijas pilotiem vispirms būtu jāiemācās lidot, kā arī jāizveido loģistika, lai lidaparātus uzturētu. Polijas pilotu izmantotie iznīcinātāji ir citādi. Loģistikas sakārtošanai būtu jānotiek arī Ukrainas pusē. Kažociņš gan neuzskata, ka situācija būtu bezcerīga. Pēc viņa domām, jāmeklē kādi citi varianti – piemēram, kāds cits no NATO sabiedrotajiem varētu uzraudzīt Polijas gaisa telpu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
