Britu premjeram vakar bijusi tālruņa saruna ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) un Francijas prezidentiem Džo Baidenu un Emanuelu Makronu, Kanādas un Vācijas valdības vadītājiem Džastinu Trudo un Olafu Šolcu, kā arī ar NATO un Eiropas Komisijas vadītājiem.
Sarunā Džonsons informēja par savu vizīti Kijivā un uzsvēra kritisko nepieciešamību sniegt tālāku militāru atbalstu Ukrainai Krievijas ofensīvas Donbasā un citu militāro aktivitāšu dēļ. Līderi sadarbosies, lai garantētu Ukrainas drošību, kā arī apsprieda nepieciešamību palielināt spiedienu uz Maskavu.
Nedaudz vēlāk Džonsons paziņoja, ka Ukrainai ir vajadzīga artilērija un rietumvalstis to nodrošinās. Savukārt Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks informēja, ka papildu artilērijas bruņojumu viņa valstij piegādās ASV, Kanāda un Lielbritānija.
Tikmēr ASV Aizsardzības departaments paziņojis, ka Ukraina no sabiedrotajiem ir saņēmusi vairākus iznīcinātājus, taču neatklāja to skaitu un valstis, no kurām tie ir ieradušies.
Iepriekš Kijiva bija lūgusi rietumvalstīm piegādāt padomju ražojuma iznīcinātājus "MiG-29", kādus joprojām lieto vairāku Austrumeiropas valstu gaisa spēki.
ASV arī gatavojot jaunu militārās palīdzības sūtījumu Ukrainai 800 miljonu dolāru vērtībā.
Ukraina jau saņēmusi no vairākām valstīm ieročus, kā arī iznīcinātājus un lidmašīnu rezerves daļas gaisa spēku stiprināšanai. Tomēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka, ņemot vērā aktīvo karadarbību, rietumvalstīm ir morāls pienākums palīdzēt ukraiņiem izšķirošajās kaujās. Kritiku no Kijivas kārtējo reizi izpelnījusies Vācija par minstināšanos ieroču piegādē.
“Ja mums būtu pieejami visi nepieciešamie ieroči, kas ir mūsu partneriem un kas ir pielīdzināmi tiem, ko lieto Krievijas Federācija, mēs jau būtu beiguši šo karu. Mēs būtu atjaunojuši mieru un atbrīvojuši savu teritoriju no okupantiem. Jo Ukrainas armijas pārākums taktikā un gudrībā ir diezgan acīmredzams,” sacīja Zelenskis.
Tikmēr Maskava brīdinājusi Vašingtonu, diplomātiskajā notā norādot, ka ASV un NATO ieroču sistēmu sūtījumi uz Ukrainu var radīt “neprognozējamas sekas”.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut tās teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
