Sanāksmes dalībniekus attālināti uzrunāja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš lūdza nodrošināt Ukrainai pretgaisa aizsardzību, tankus un citu militāro atbalstu.

Apvienotie reaģēšanas spēki ir līdzīgi domājošu valstu koalīcija, kas ietver augstas gatavības spēkus ātrai reaģēšanai uz krīzēm Tālajos Ziemeļos un Ziemeļeiropā. Tajā ietilpst desmit valstis – visas Ziemeļvalstis, Baltijas valstis, Nīderlande un Lielbritānija.

Pirmdien sanāksmē Rīgā tika pārrunāta Apvienoto reaģēšanas spēku valstu sadarbība tālākās palīdzības sniegšanā Ukrainai. Kā pirms sanāksmes uzsvēra Latvijas premjers Krišjānis Kariņš, šobrīd ir jāizvairās runāt par miera procesu Ukrainā, ko varētu izmantot Krievija. Tā vietā jāturpina sniegt Ukrainai visa nepieciešamā palīdzība.

"Mums vairs nevienam nav ilūziju, ka vienīgais un reālais apdraudējums mūsu drošībai šajā reģionā ir Krievija. Un mums ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai atbalstītu Ukrainu tik ilgi un ar tādu apjomu, kāds ir nepieciešams," teica Kariņš.

"Mums ir jāizvairās jebkādā veidā runāt par miera procesu Ukrainā, miera procesu, ko Krievija varētu izmantot, lai pārgrupētos un vēl niknāk uzbrukt Ukrainai. Ukraina ir tā, kurai jāsaka, kas viņiem ir vajadzīgs, nevis mums tas ir jāsaka."

Sanāksmē klātesošos ar videozvana starpniecību uzrunāja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš sacīja, ka valstīm jādara viss, lai paātrinātu Krievijas sakāvi. Būtiska ir pretgaisa aizsardzības sistēmu piegāde, tanku piegāde, haubiču piegāde un arī cita veida militārā palīdzība, uzsvēra Zelenskis. Ukrainas prezidents norādīja, ka, ja viena valsts sāks tanku piegādi, tas ļaus pievienoties arī pārējām valstīm, lai sniegtu šāda veida atbalstu.

"Šodien, kad Ukrainā tiek svinēta Svētā Nikolaja diena, teroristi uzdāvināja ukraiņu bērniem jaunus triecienus. Es aicinu jūs atbalstīt mūsu valsti ar stingru nostāju un sniegt mums to, kas varēs mums palīdzēt mainīt dinamiku ne tikai kara laukā, bet arī paātrināt mūsu virzību tuvāk uzvarai."

"Mūsu uzvara būs uzvara arī katram no jums. Un tas nozīmēs visas Eiropas un jūsu Eiropas tautu uzvaru, uzvaru, ko sagaida visa pasaule," uzsvēra Zelenskis.

Kā žurnālistiem pēc sanāksmes sacīja Nīderlandes aizsardzības ministre Kaisa Olongrēna, sanāksmes dalībnieki stingri atbalsta Ukrainu un Zelenskis ir saņēmis skaidru ziņu no Apvienotās reaģēšanas spēku valstīm, ka tās turpinās sniegt palīdzību un ieročus Ukrainai un tās to darīs tik ilgi, cik nepieciešams.

"Nīderlande līdz šim ir sniegusi Ukrainai ieročus un militārās iespējas 1 miljarda eiro vērtībā. Plānojam nākamo gadu. Baidāmies, ka šis karš var turpināties kādu laiku un tam jābūt gataviem, kas nozīmē, ka arvien vairāk iesaistīsim industriju. Kad sākās karš un arī pirms tam, mēs sniedzām palīdzību no saviem krājumiem, bet, karam turpinoties un attīstoties, arvien vairāk pasūtām un industrijas palielina ražošanu. Mums būs jāturpina apgādāt Ukrainu ar to, kas tai vajadzīgs, jo nevaram ļaut Krievijai uzvarēt karā. Bet tajā pašā laikā mēs, protams, palielinām savus aizsardzības izdevumus un vairojam spēku austrumu flangā, lai aizsargātu NATO teritoriju. Mums jādara abas lietas, kas nozīmē, ka industrijai jābūt daļai no šī plāna." 

Rīgā viesojās arī Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks, kurš tikās ar Latvijas premjeru. Sanāksmes ievadā Sunaks uzsvēra, ka Ukrainas tautas parādītās apņēmības dēļ Krievijas prezidents Vladimirs Putins sāk saprast, ka nespēj uzvarēt karalaukā, tāpēc viņš eskalē konfliktu, radot šausmīgas sekas ukraiņiem.

Lielbritānija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām un, arī Sunakam, kurš nepilnus trīs mēnešus ir Lielbritānijas vadītājs, un, kurš jau ir pabijis Kijivā, šis ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem.

"Manuprāt, ir trīs lietas, kas ir būtiskas, domājot par nākamo gadu. Pirmā ir nodrošināt to, ka sniedzam lielāku militāro palīdzību. Vairāk pretgaisa aizsardzības, vairāk artilērijas un bruņutransportieru. Mēs no savas puses, no Lielbritānijas, esam apņēmušies nākamgad nodrošināt [palīdzību] vismaz 2,3 miljardus mārciņu vai vairāk. Es iedrošinātu visus klātesošos darīt visu iespējamo, sniegt spēcīgu atbalstu," teica Sunaks.

"Otrs – jebkāda Krievijas vienpusēja prasība pēc pamiera pašreizējā kontekstā ir bezjēdzīga. Tas tiktu izmantots no Krievijas puses, lai pārgrupētos. Pirms Krievija atvelk vienības no Ukrainas, reālām sarunām nevajadzētu būt."

"Un trešais – jākoncentrējas, lai mazinātu Krievijas iespējas atjaunot uzbrukumiem nepieciešamos resursus.

Noslēgumā vēlos teikt, ka mūsu kolektīva nostāja ir skaidra un mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu, jo viņu drošība ir mūsu drošība."

Sunaks norādīja, ka jebkādas miera sarunas ar Krieviju ir absolūti izslēgtas, kamēr tā turpina karot, kā arī norādīja, ka ir jāturpina vērsties pret piegādes punktiem, no kuriem Krievija saņem atbalstu, piemēram, Irānu, no kuras Krievijas saņem dronus.

Šī bija pirmā Sunaka vizīte Latvijā. Pēc tam viņš devās uz Igauniju, lai tiktos ar NATO un Lielbritānijas karavīriem un parakstītu partnerību tehnoloģiju jomā.

Valstu paziņojumā pēc sanāksmes minēts, ka valstis panākušas vienošanos par ciešāku sadarbību hibrīdapdraudējumu novēršanai dalībvalstu zemūdens un enerģētikas infrastruktūrai. Tāpat valstis atzina, ka šī gada laikā tās ir pilnveidojušas spēju kopīgi sadarboties krīzes situācijās, un apliecināja gatavību turpināt attīstīt un pārbaudīt spējas kopīgās mācībās reģionā.