Senie baznīcu zvani Sibiu pilsētas centrā vēsta, ka ir pienācis pulksten 12.00. Ir saulaina pavasara diena un iepretim vietējam Rumānijas Sociālistiskās partijas birojam ir sanākuši aptuveni 15 cilvēku. Viņi tur rokās dažādus plakātus un Rumānijas karogus. Daļa no protestētājiem te nāk katru dienu.
“Šodien ir jau 515. diena, kad notiek šī protesta akcija. Katru dienu, lai cik slikts būtu laiks un vai tā būtu ziema vai vasara, te atnāk aptuveni 10 vai 15 cilvēku. Es ne vienmēr atrodos Rumānijā, bet, kad esmu mājās un neesmu slima, tad es arī pievienojos. Mēs gribam sūtīt skaidru vēstījumu, bet darīt to civilizēti un klusi," Latvijas Radio teica viena no protestētājām.
Protestētāji nav apmierināti ar pašreiz pie varas esošās Sociālistiskās partijas un liberāldemokrātu koalīcijas politiku. “Pirmkārt, mums nepatīk korupcija. Otrkārt, viņi nedara neko no tā, ko ir solījuši pirms vēlēšanām. Vienīgais, kas turpinās, ir korupcija. Turklāt viņi ved valsti tādā virzienā, kas mums nebūt nepatīk. Proti, viņi traucē mums kļūt par attīstītu eiropeisku valsti," pauda protestētāja.
Valdošo Rumānijas koalīciju asi kritizē ne tikai šie protestētāji. Par deputātu un valdības rīcību skarbi izsakās arī valsts prezidents Klauss Johannis, kurš daudzus gadus ir bijis Sibiu pilsētas mērs.
“Cīņa ar korupciju ir ļoti nepatīkama. Politiķu aprindās tā izsauc viszemākās īpašības. Ja cīņa notiek veiksmīgi, tad var dzirdēt tieši to, kas pašreiz arī tiek runāts. Izskan visādi pārmetumi un notiek visāda pretestība. Tomēr es esmu joprojām gatavs atbalstīt šo cīņu un arī prokurori ir apņēmības pilni to turpināt," atzina Johannis.
Tādēļ Rumānijas prezidents Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā ir izsludinājis referendumu. Iedzīvotājiem būtībā tiek prasīts, vai viņi atbalsta to, ka valstī tiek turpināta cīņa ar korupciju.
Jautājums ir būtisks, jo Rumānijas parlaments nesen apstiprināja izmaiņas krimināllikumā, kas paredz paātrināt noilguma iestāšanos dažādos ar korupciju saistītos noziegumos. Tāpat arī nolaidība darba vietā vairs nebūs kriminālpārkāpums. Ja grozījumi stāsies spēkā, izmeklētājiem varētu nākties izbeigt vairākas skaļas korupcijas lietas, tostarp pret Sociālistiskās partijas vadītāju Livu Dragnea.
Rumānijas opozīcija ir solījusi apstrīdēt šīs izmaiņas konstitucionālajā tiesā. Asu kritiku ir pauduši arī Briseles politiķi. Tādēļ Eiropas Komisijas pirmais priekšsēdētāja vietnieks Franss Timmermanss ir nosūtījis Rumānijas valdībai asu vēstuli ar brīdinājumu, ka pret šo valsti drīz varētu tikt uzsākta pārkāpuma procedūra.
Tomēr Rumānijas premjere Viorika Dančila turpina uzstāt, ka viss esot kārtībā un ka pret Rumāniju tiek pielietoti dubultstandarti.
“Jaunie likumi tieslietu jomā dod neatkarību tiesnešiem. Politiķi nespēs pieņemt lēmumus par tiesnešu likteni. Viņi būs pilnīgi neatkarīgi. Es nenoliedzu, ka mums ir problēmas. Bet es neļaušu nevienam uzbrukt Rumānijai par lietām, kas tiek uzskatītas par pieņemamām citur Eiropā," domā Dančila.
Rumānijas premjere apgalvo, ka prokurori esot noslēguši vienošanos ar slepenajiem dienestiem, lai kontrolētu varu. Līdz ar to viņi ir pārkāpuši savas pilnvaras. Sazvērestība tiek pārmesta arī no amata atlaistajai Rumānijas Nacionālā pretkorupcijas biroja vadītājai Laurai Kovesi, kā arī ģenerālprokuroram Augustinam Lazaram. Tāpat notiek izmeklēšana pret Timmermansu un Eiropas Savienības tieslietu komisāri Veru Jourovu par Rumānijas progresa ziņojuma viltošanu.
Zīmīgi, ka visi šie skandāli risinās laikā, kad Rumānija vada Eiropas Savienības Padomes darbu. Tomēr šķiet, ka oficiālo Bukaresti nebūt nemulsina tas, ka šobrīd viņu valstij tiek pievērsta visas Eiropas uzmanība.
