ĪSUMĀ:
- Piloti streiko, prasot nodarbināt viņus pēc bāzes valsts, nevis Īrijas likumiem.
- “Ryanair” domā, ka tas palielinās izmaksas un apdraudēs biznesa modeli.
- Atcelti aptuveni 400 reisi, arī starp Rīgu un Briseli, Brēmeni un Berlīni.
- Eirokomisija aicina uz sociālo dialogu, ievērojot ES un vietējos likumus.
“Ryanair” šovasar piedzīvo jau otru pamatīgu streiku. Šoreiz diennakts protesta akciju ir pieteikuši lidsabiedrības piloti Vācijā, Zviedrijā, Beļģijā, Īrijā un Nīderlandē.
Viena no galvenajām pilotu prasībām ir, lai viņi tiktu nodarbināti pēc tās valsts likumiem, kur viņi ir pastāvīgi izvietoti. Šobrīd vairums kompānijas darbinieku strādā saskaņā ar Īrijas likumiem, lai arī viņi nedzīvo šajā valstī. Ir izvirzītas arī citas prasības.
“Ryanair” vadība ir nodēvējusi šo streiku par nepamatotu, uzsverot, ka tā jau tagad maksā saviem pilotiem vairāk nekā citas zemo cenu aviokompānijas.
Tāpat ir zināms, ka “Ryanair” vadība iepriekš ir teikusi, ka izmaiņas darba līgumos var sadārdzināt darbaspēka izmaksas un līdz ar to apdraudēt tās biznesa modeli.
Tomēr Eiropas Transporta darbinieku federācijas runasvīrs Brins Votkinss uzsvēra, ka citu lidsabiedrību pieredze liecina par pretējo.
“Mēs redzam, ka daudzas aviokompānijas, tostarp arī tās, kas darbojas zemo cenu segmentā, ir spējušas saglabāt peļņu arī pēc tam, kad tās ir sakārtojušas savas attiecības ar darbiniekiem, atzinušas arodbiedrības un ir sākušas nodrošināt pienācīgus darba apstākļus. Un tieši to mēs arī gribētu redzēt no “Ryanair”,” sacīja Brins Votkinss.
“Mēs vēlamies, lai “Ryanair” būtu veiksmīga aviokompānija, kas rada darbavietas un atzīst savu darbinieku likumīgās prasības pēc pienācīgiem darba apstākļiem,” norādīja Votkinss.
“Streiks, kas notiek Beļģijā, ir noslēgums pusgadu ilgām diskusijām starp vadību un arodbiedrību, kuras ne pie kā nenoveda. Galvenās prasības bija darba līgumos piemērot vietējos, nevis Īrijas likumus. Šobrīd “Ryanair” turpina piemērot Īrijas darba likumu 4 tūkstošiem beļģu pilotiem un 10 tūkstošiem lidmašīnas apkalpes locekļiem,” savukārt skaidroja Beļģijas pilotu asociācijas pārstāvis Alens Vanaldervelts.
Darbinieki atvainojas pasažieriem par sagādātajām neērtībām, taču uzsver – streiki nebūtu nepieciešami, ja “Ryanair” vadība būtu ieklausījusies.
“Es saprotu, ka ja kāds grib labāku darba līgumu, viņi streiko, bet žēl, ka no tā cieš pasažieri. Vajadzētu būt citam risinājumam,” atzina viena no pasažierēm Nikola.
Strīdā daļēji ir iesaistījusies arī Eiropas Komisija, jo dažas arodbiedrības uzskata, ka Briselei būtu aktīvāk jāaizstāv darbinieku tiesības uz pienācīgiem darba apstākļiem.
Tomēr Eiropas Komisijas preses sekretāre Mina Andrejeva uzsvēra, ka streiku nosacījumus atrunā vietējie, nevis Eiropas likumi.
“Eiropas Komisija stingri atbalsta sociālo dialogu un sociālo partneru autonomiju, tostarp viņu tiesības uz kopīgo rīcību, kas ir ietvertas visu dalībvalstu likumos. Nosacījumi, uz kādiem šādas protesta akcijas var notikt, ir atrunātas vietējos likumos. Tādēļ Eiropas Komisija rosina gan darba devējus, gan arodbiedrības atrisināt savas domstarpības, pilnībā ievērojot vietējos un Eiropas likumus, kā arī sociālā dialoga principus,” sacīja Andrejeva.
Tajā pašā laikā Andrejeva mudināja atcelto reisu pasažierus izmantot savas tiesības vērsties pēc kompensācijas, ko paredz Eiropas Savienības likumi.
Kopumā piektdienas streiks ietekmēja aptuveni 50 000 pasažieru. Rīgas lidosta ziņo, ka ir atcelti reisi starp Rīgu, Briseli, Brēmeni un Berlīni.
Aviolīnija apgalvo, ka 85% reisu darbojas normālā režīmā un visu atcelto reisu pasažieri esot nodrošināti ar jaunām biļetēm. Nekāda kompensācija gan viņiem nepienākšoties.
Kad “Ryanair” veidoja savu biznesa modeli, tajā vispār netika paredzēta vieta arodbiedrībām. Tomēr pēc draudiem par darbinieku streikiem pērn kompānija arodbiedrības atzina. Taču darbinieki vēl aizvien nav apmierināti un sola turpināt streikus, kamēr saņems gaidīto.
