ĪSUMĀ:
- Kipra ir sašķelta kopš 1974. gada.
- Toreiz Grieķija mēģināja pievienot salu sev, bet Turcija okupēja ziemeļdaļu.
- Ziemeļdaļu par valsti atzina tikai Turcija, dienvidu daļa kopš 2004. gada ir Eiropas Savienības valsts.
- Mēģinājumi salu apvienot līdz šim nav guvuši panākumus.
- Tagad Ženēvā sāksies kārtējās sarunas, Ziemeļkipra apvienošanu nevēlas.
- Sarunās vēlējās piedalīties arī ES, taču pret to iebilda Turcija.
Vidusjūras sala Kipra ir sašķelta kopš 1974. gada, kad salas ziemeļdaļu okupēja Turcijas karaspēks, atbildot uz Grieķijas militārās huntas sarīkoto apvērsumu, kura mērķis bija Kipras pievienošana Grieķijai.
Pēc turku iebrukuma uz salas ziemeļdaļu pārvietoja visus turkus, bet grieķus no ziemeļiem pārvietoja uz Kipras dienvidiem.
1983. gadā Kipras turku kontrolēto sektoru pasludināja par Ziemeļkipras Turku Republiku, ko ir atzinusi tikai Turcija. Turklāt Turcija neatzīst Kipras Republiku, kuras iedzīvotāju lielākā daļa ir grieķi un kura ir starptautiski atzīta valsts. Kipras dienvidu daļa kopš 2004. gada ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts.
Vairākkārt ir notikuši mēģinājumi panākt Kipras atkalapvienošanu. Vistuvāk abu pušu izlīgumam nonāca 2004. gadā, kad Kipras turku un grieķu vadītāji atbalstīja toreizējā ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana piedāvāto salas apvienošanas plānu.
Lai plānu ieviestu, to vajadzēja atbalstīt vairākumam iedzīvotāju abās sadalītās salas daļās. Vairākums Kipras turku to atbalstīja, bet vairākums Kipras grieķu to noraidīja. Tādēļ ES iestājās tikai Kipras grieķu daļa.
Pēdējo reizi abas puses pie sarunu galda sēdās 2017. gadā, taču process atkal nonāca strupceļā.
Pirms šonedēļ Ženēvā notiekošajām neformālajām sarunām ANO paziņoja, ka tikšanās mērķis ir noskaidrot, vai pastāv kaut vai minimāla iespēja atsākt pilnvērtīgas miera sarunas starp Kipras grieķiem un turkiem. Sarunās piedalās arī Grieķija, Turcija un Lielbritānija, kuras ir Kipras neatkarības garanti.
Kipras Republika un tās tuvākā sabiedrotā Grieķija pirms sarunām uzsvēra, ka tās pilnībā atbalsta ANO piedāvāto risinājumu – salas ziemeļu un dienvidu daļas atkalapvienošanu federālā valstī.
Turpretī Ziemeļkipras prezidents Ersins Tatars uzskata, ka Kipras grieķu un turku daļas nav iespējams apvienot vienā valstī, tāpēc vienīgais risinājums būtu divu neatkarīgu valstu līdzāspastāvēšana.
“Mēs nerunāsim par federācijas veidošanu. Mēs runāsim par suverēnu vienlīdzību, par divām kaimiņvalstīm, kuras ir vienlīdzīgas un draudzīgas viena pret otru. Mums nākotnē būs jāsadarbojas daudzos jautājumos, ja mēs noslēgsim vienošanos. Tāda ir mūsu pozīcija. Mēs uzskatām, ka mums ir tiesības kļūt suverēniem,” Ziemeļkipras līderis sacīja intervijā televīzijas kanālam “TRT World”.
Ziemeļkipras līdera nostāju atbalsta arī Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
Viņš nevēloties Kipras atkalapvienošanos, jo baidās zaudēt ietekmi salā un nevēlas piekāpties strīdā ar Kipras Republiku un Grieķiju par gāzes atradnēm Vidusjūras austrumos, uzskata analītiķi.
Arī ES vēlējās sev vietu pie sarunu galda Ženēvā, norādot uz to, ka tur spriedīs par bloka dalībvalsts nākotni. To atbalstīja arī Kipras Republika un Grieķija.
Taču pret ES pārstāvju dalību sarunās stingri iestājās Turcija un Ziemeļkipra, kuras norādīja, ka bloks nespēšot būt objektīvs vidutājs, jo Kipras Republika un Grieķija ir tā dalībvalstis.
Atsevišķi starptautiskās politikas vērotāji to nodēvējuši par absurdu, ņemto vērā, ka Turcija joprojām izrāda vēlmi pati pievienoties ES.
ES augstā pārstāvja ārlietās Žuzepa Borela runasvīrs Peters Stano apliecinājis bloka atbalstu ANO rīkotajām sarunām starp Kipras grieķiem un turkiem, kā arī pauda Briseles apņemšanos aktīvi iesaistīties dialogā.
“Šī ir ilgstoša pozīcija, un mēs esam gatavi darīt visu nepieciešamo, lai panāktu pozitīvu rezultātu. Es varu tikai piebilst, ka visaptveroša vienošanās, kas nozīmē abu pušu noslēgtu līgumu, būtu izdevīga Kiprai un Eiropas Savienībai, kā arī drošībai un stabilitātei reģionā,” sacīja ES pārstāvis.
Nedēļas nogalē Kipras sadalītās galvaspilsētas Nikosijas abās pusēs vienlaicīgi notika gājieni, kuru dalībnieki aicināja politiķus atrisināt gandrīz pusgadsimtu seno konfliktu. Gājiena noslēgumā cilvēki abās pusēs pie pilsētu sadalošā dzeloņstiepļu žoga izveidoja pusapļus un kopā sauca: “Kipra pieder tās cilvēkiem.”
