Deputāti stingri nosoda Krievijas plānus rīkot un pilnā mērā atbalstīt nelikumīgus referendumus par okupēto Ukrainas teritoriju pievienošanu Krievijas Federācijas teritorijai, kas plānoti laika posmā no šā gada 23. līdz 27. septembrim. Ārlietu komisija norādīja, ka jebkādi referendumi Krievijas uz laiku okupētajās Ukrainas teritorijās ir pretrunā ar Ukrainas tiesību aktiem un starptautiskajām tiesībām.
Ārlietu komisija paziņojumā atsaucas uz Ukrainas Augstākās Radas šā gada 11. augusta aicinājumu Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO), Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un to parlamentārajām asamblejām, kā arī pasaules valdībām un parlamentiem neatzīt Krievijas okupācijas administrāciju tā saucamo referendumu rīkošanu un jebkādus to rezultātus uz laiku okupētajās Ukrainas teritorijās.
Deputāti atzīmēja, ka Krievijas neattaisnojamais iebrukums Ukrainas teritorijā ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, kas ir klajā pretrunā ar Krievijas saistībām un imperatīvām starptautisko tiesību normām, kā arī tām saistībām, ko Krievija uzņēmusies, parakstot Budapeštas memorandu un apņemoties garantēt Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti.
Krievija, īstenojot vērienīgo militāro agresiju pret Ukrainu, turpina centienus nelikumīgi anektēt okupētās Ukrainas teritorijas, organizējot viltus referendumus, izsniedzot Krievijas Federācijas pases Ukrainas pilsoņiem, kuri uzturas Krievijas okupētajās teritorijās, kā arī veic masveida Ukrainas pilsoņu nolaupīšanu un deportācijas uz Krievijas teritoriju, norādīts paziņojumā.
Parlamentārieši atkārtoti uzsvēra savu stingro atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai, kā arī nemainīgo lēmumu neatzīt pretlikumīgo Krimas aneksiju un atbalstu Ukrainas dziļākai integrācijai eiroatlantiskajā telpā.
Paziņojumā Ārlietu komisija aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt sankcijas pret Krieviju, lai apturētu tās bruņoto spēku spēju turpināt militāro agresiju Ukrainā, kā arī palielināt militāro, finansiālo, humāno un diplomātisko atbalstu Ukrainai. Eiroatlantiskā kopiena tiek aicināta arī vienbalsīgi atbalstīt iniciatīvas, kas nosoda Krievijas militārās darbības Ukrainā un saukt vainīgos pie atbildības, turpināt izolēt Krieviju no starptautiskajām un reģionālajām organizācijām, kā arī pieņemt līdzvērtīgus lēmumus un noteikt līdzvērtīgas sankcijas pret Baltkrieviju kā Krievijas militārās agresijas atbalstītāju.
Paužot solidaritāti ar ukraiņu tautu, Saeimas Ārlietu komisija vienojās lūgt izskatīt paziņojumu Saeimas 22. septembra sēdē.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija. Kremlis plāno iesaukt dienestā līdz pat 300 000 rezervistu.
Tāpat otrdien tika paziņots, ka pašpasludinātās "Luhanskas tautas republika" un "Doneckas tautas republika" 23.-27.septembrī rīkos referendumu par reģionu iekļaušanu Krievijas sastāvā.
Iepriekš arī izskanējis, ka Ukrainas spēku pretuzbrukumi šīm teritorijām pēc to pievienošanas Krievijai no Kremļa puses būtu uzskatāmi par tiešu uzbrukumu Krievijai, kas arī varētu tikt izmantots kā mobilizācijas iemesls vai iegansts kara pieteikumam.
Turklāt kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Putina pavēlēts uzbrukums Ukrainai tika sākts 2022. gada 24. februārī.