Kopš Eiropas Parlaments aizvadītā gada rudenī pasniedza Saharova balvu par domas un vārda brīvību Kongo ginekologam Denisam Mukvegem, viņam ir pievērsta liela pasaules uzmanība, kas viņam pašam ne visai tīk: “Domāju, ka tas ir diezgan traucējoši, jo es būtu gribējis būt par ārstu operāciju zālē, veikt savu ķirurga darbu, nevis nodarboties ar politiskiem jautājumiem.”
Tomēr fakts, ka gadu no gada situācija Kongo neuzlabojas, liek dakterim Mukvegem doties meklēt atbalstu pasaulē: “Es to daru tāpēc, ka esmu operējis desmitiem gadu garumā. Bet manas pacientes pie manis atgriežas otro un trešo reizi un pēc tam nāk pat viņu bērni.
Un tad, kad jūs darāt šo darbu 15 gadu garumā, tad jūs sākat aptvert, ka tas ir barbarisms, ka tās ir brūces, kas apzināti tiek nodarītas sievietēm.
Un tas, ko es operēju, tas, ko es salaboju, to citi sagrauj. Un es vēlos to novērst. Bet, lai to izdarītu, ir jācīnās pret šīs parādības cēloņiem.”
Pēc Saharova balvas pasniegšanas pasaulē krietni vairāk sāka runāt ne tikai par ginekologu Mukvegi, bet arī par problēmu, ar ko viņš cīnās, proti, par briesmīgām masveida izvarošanām, ko Kongo austrumos veic nemiernieki. Tā rezultātā pret viņa vadīto klīniku ir sākusi vērsties Kongo valdība, kurai, pēc Mukveges domām, nepatīk viņa tiešums: “Tie fakti, ko mēs parādījām atklātībā, ir visnotaļ nepatīkami. Un arī fakts, ka es un mana klīnika esam saņēmuši Saharova balvu, ir izsaucis diskusijas valdībā.
Viņi to apzinās un ir iesaldējuši līdzekļus mūsu kontos. Tādēļ šobrīd mūsu darbs tiek apdraudēts no valsts puses.”
Tomēr dakteris Mukvege cer uz savu draugu atbalstu un arī uz Kongo sieviešu solidaritāti cīņā par turpmāko klīnikas pastāvēšanu. Aizvadītajos gados Mukvege ir palīdzējis tūkstošiem sieviešu un uzsver, ka izvarošanas šajā karā atšķiras no tā, ko pasaule ir redzējusi līdz šim.
“Izvarošana ir sena kā pasaule. Tomēr laika gaitā ir mainījies tas, kā tā tiek pielietota kara apstākļos. Senajos karos sievietes tika uzskatītas par kara laupījumu.
Un tad, kad jūs uzvarējāt ienaidnieku, jūs paņēmāt viņu sievietes savai baudai. Bet, kad izvarošana kļūst par ieroci, pret viņām notiek vēršanās kā pret sievietēm. Viņām tiek nodarīts pāri, lai sodītu ienaidnieku. Man bija 16 gadu, kad es pirmo reizi saskāros ar gadījumu Kongo karā, ka sieviete vispirms tika izvarota un tad viņas dzimumorgānos tika iešauts. Ar to šis karš atšķiras no citiem,” Latvijas Radio stāsta Mukvege.
Lai situācija beidzot uzlabotos, Eiropai būtu jādara viss, lai atņemtu nemierniekiem naudu un resursus, ar kuru karš Kongo tiek uzturēts, uzskata Mukvege. Tādēļ esot jāpieņem likums, kas neļautu izmantot kontrabandas ceļā iegūto rūdu. “Viens no konflikta cēloņiem ir rūdu raktuves. Tas ienes lielu peļņu. Savukārt ienestā nauda uztur konfliktu. Bet konflikts ir par cēloni tam, ka tik daudz cilvēku vēršas manā klīnikā pēc palīdzības.
Amerikas Savienotajās Valstīs jau ir pieņemts likums, kas aizliedz jebkuram Amerikas uzņēmumam izmantot rūdu, kas ir iegūta vardarbīgā konflikta teritorijā Kongo austrumos.
Uzņēmumiem ir pienākums garantēt visus posmus: sākot no ieguves brīža līdz patērētājam. Un tie, kas neievēro šos noteikumus, var tikt pakļauti sankcijām. Ceru, ka arī Eiropa pieņems tādus likumus, kas ļautu kontrolēt visu ķēdi no sākuma līdz beigām,” pastāstīja Mukvege.
Viņš uzsver, ka līdzās negatīvajam Saharova balva ir nesusi arī ne mazums pozitīvu aspektu. Daudzi jaunieši Kongo ir pieņēmuši šo balvu kā savu un sāk apzināties, ka vārda un domas brīvība nenāk pati no sevis.
