Viņas ir spējušas aizbēgt no radikālā islāma teroristu grupējuma „Daīš” gūsta un tagad cīnās par savu tautiešu – nelielas irākiešu jazidu kopienas nākotni. Tūkstošiem šīs tautības pārstāvju joprojām atrodas „Daīš” teroristu gūstā vai dzīvo bēgļu nometnēs.
Divas jaunas sievietes – Nadja Murada un Lamija Adži-Bašara ienāca Eiropas Parlamenta plenārsēžu zālē skaistos, plīvojošos jazidu tautas tērpos. Viens no tiem bija balts, bet otrs violetā krāsā. Tomēr krietni iespaidīgākas bija abu jauno Irākas sieviešu uzrunas Saharova balvas saņemšanas brīdī.
Gan no Eiropas Parlamenta (EP) tribīnes, gan arī daudzskaitlīgās sarunās ar žurnālistiem Murada atkārtoja, cik bēdīgā stāvoklī joprojām atrodas daudzas jazidu sievietes un bērni.
“Jau vairāk nekā divus gadus aptuveni 3500 jezīdu sieviešu un bērnu ir sagūstīti grupējuma „Daīš” kontrolētajās teritorijās. Daudzas meitenes ir izdarījušas pašnāvību, „Daīš” gūstā piedzīvoto šausmu dēļ,” sacīja Murada.
Kad 2014. gada vasarā teroristi ieņēma Muradas un Adži-Bašaras dzimto ciemu Irākā, viņi vispirms nogalināja visus vīriešus un arī sievietes, ko neuzskatīja par pietiekami pievilcīgām. Pārējās tika sagūstītas un izmantotas kā seksa verdzenes.
Pēc vairākiem mēnešiem gūstā un daudzskaitlīgām izvarošanām abām jaunietēm ir izdevies aizbēgt. Tomēr bēgšanas laikā Adži-Bašaru savainoja uzsprāgusī bumba. Pēc ilgstošas ārstēšanas Vācijā jauniete ir spējusi atgūt redzi ar vienu aci, tomēr rētas uz viņas sejas joprojām paliek. Vācijā tagad dzīvo arī Murada.
Abas sievietes uzstāj, ka jazidu minoritātei ir jānodrošina īpašas kvotas bēgļu pārvietošanas programmā, jo viņi vairs nevar droši dzīvot uz savas zemes. No vardarbības cietušajiem noteikti būtu jāpiedāvā arī psiholoģiskā rehabilitācija.
Tāpat Adži-Bašara cer, ka noziedznieki tiks kādreiz notiesāti. “Mēs vēlamies, lai Eiropas Parlaments un visa pārējā pasaule panāktu šīs lietas izskatīšanu Starptautiskajā krimināltiesā. Mums ir būtiski, lai noziegumi, kas tika pastrādāti pret mūsu tautu, būtu nosodīti,” teica Adži-Bašara. „Tas ir svarīgi arī tādēļ, lai nepieļautu „Daīš” līdzīgu grupējumu veidošanos nākotnē. Tūkstošiem „Daīš” kaujinieku jau ir pametuši Irāku un atgriezušies mājās tā, it kā viņi neko sliktu nekad nebūtu darījuši. Tādēļ ir svarīgi panākt šīs lietas izskatīšanu Starptautiskajā krimināltiesā, lai nepieļautu atkārtotu šādu grupējumu veidošanos,” viņa norādīja.
Adži Bašara stāstīja, ka "Daīš" viņu pārdeva četras reizes. Bēgot no "Daīš", viņa tika smagi sakropļota, bet viņas bērnības draudzene un kāda cita meitene bēgot nomira, vēsta arī Eiropas Parlaments. "Kopā ar savu draudzeni un deviņgadīgu meiteni”, kuras, esot gūstā, arī tika izvarotas, “mēs pamanījāmies izbēgt, bet, pirms nokļuvām drošībā, mana draudzene Katrina nejauši uzkāpa uz mīnas, kas eksplodēja, un pēdējais, ko dzirdēju bija viņas nāves kliedzieni - ļaunākais, ko man jebkad nācies dzirdēt," uzrunā atminējās Adži Bašara.
23 gadus vecā Murada izbēga 2014. gada novembrī, bet 18 gadus vecā Adži Bašara - 2016. gada aprīlī. Abas tagad dzīvo Vācijā un kļuvušas par aktīvām vēstnesēm, vēršot uzmanību uz smago reliģiskās minoritātes - jazidu kopienas - stāvokli Irākā, pret kuru tiek vērsts genocīds no "Daīš" kaujiniekiem, un sievietēm, kuras cieš no teroristu grupējumu seksuālās vardarbības, raksta EP.
Lai gan Saharova balvas pasniegšana jazidu aktīvistēm vēl nav spējusi pasteidzināt Sīrijas un Irākas kara izbeigšanu un visu islāma teroristu gūstekņu atbrīvošanu, tomēr vismaz vienu problēmu tā ir palīdzējusi atrisināt. Adži-Bašaras jaunākais brālis, kurš bija uzskatījis, ka visi viņa radinieki ir miruši, Saharova balvas publicitātes dēļ ir uzzinājis, ka viņa māsa ir dzīva un ir varējis viņu atkal satikt Eiropas Parlamentā.
