Plakātus ar aicinājumu atbrīvot režisoru Oļegu Sencovu bija vērojami Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Tie izvietoti pie teātriem un arī Jaltas konferences norises vietā, kur pulcējušies politiķi un viedokļu līderi no visas pasaules. Prasība atbrīvot Oļegu Sencovu jau ilgi skan visaugstākā līmeņa forumos.
Septembra nogalē ANO ģenerālās asamblejas laikā Ņujorkā to izcēla arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”): „Drošība un cilvēktiesības iet roku rokā. Drošību nevar sasniegt bez cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas. Brīva prese ir bijusi un turpina būt vitāli svarīga mieram, taisnīgumam, cilvēktiesībām visiem. Tādēļ es atkal aicinu Krieviju atbrīvot nelikumīgi apcietināto ukraiņu režisoru Oļegu Sencovu.”
Kinorežisors apcietinājumā ir jau četrus gadus. Viņu arestēja tagad Krievijas anektētajā Krimā un apsūdzēja terorisma plānos pret prokrieviskajām Krimas organizācijām. 2015.gada augustā Sencovam piesprieda 20 gadus ieslodzījumā, ko viņš šobrīd izcieš cietumā Jakutijā. Kinorežisors savu vainu noliedz, un viņu atbalsta cilvēktiesību aizstāvji visur pasaulē. Sencovs cietumā sāka vairāk nekā trīs mēnešu ilgu badastreiku, lai atgādinātu arī par citiem Krievijā nelikumīgi ieslodzītajiem ukraiņiem, taču to pārtrauca, saprotot, ka viņu gatavojas barot piespiedu kārtā.
Šajās dienās Polijas valdība Sencovam ir piešķīrusi „Cilvēka cieņas balvu”, un, visticamāk, Sencovs kļūs arī par Saharova balvas ieguvēju.
Šo kodolfiziķa un Nobela miera prēmijas laureāta Andreja Saharova vārdā nosaukto apbalvojumu Eiropas Parlaments katru gadu pasniedz cilvēktiesību un demokrātijas aizstāvjiem no visas pasaules. Šogad finālisti ir trīs – jau minētais Oļegs Sencovs, nevalstiskās organizācijas, kas Vidusjūrā glābj migrantus, un marokāņu aktīvists Nasers Zefsafi, kuram līdzīgi kā Sencovam ir piespriests 20 gadu ilgs cietumsods un kurš arī sācis bada streiku.
Nasers Zefsafi sacēlās pret varas iestādēm un iesāka plašus protestus pēc kāda traģiska notikuma. Vietējais zivju tirgotājs Moučcīna Fikri mēģināja glābt savas preces, kad policija tās konfiscēja un iemeta atkritumu mašīnā. Bet tirgotājs lēca tām pakaļ un tika saspiests līdz nāvei. Zefsafi turpināja protestus, izveidojot masu protestu kustību, cīnoties pret korupciju, apspiešanu un varas ļaunprātīgu izmantošanu.
Visas trīs kandidatūras Saharova balvai ir spēcīgas, taču neoficiāli lēš, ka tieši Oļegu Sencovu atbalstīs vairums Eiropas Parlamenta deputātu.
Viņu balvai izvirzīja arī lielākā Eiropas Parlamentā pārstāvētā politiskā grupa Eiropas Tautas partija. Šo izvēli pamato grupas pārstāvis, Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Deivids Makalisters: "Oļegs Sencovs ir kļuvis par Ukrainas politieslodzīto balsi. Atbalstot viņu Saharova balvai, mēs kā Eiropas Tautas partija apstiprinām arī savu apņemšanos aizstāvēt cilvēktiesības, demokrātiju un izteiksmes brīvību. Mums nevajadzētu pieļaut domas brīvībai klusi nomirt."
Aizvadītajā gadā Saharova balvu Eiropas Parlaments piešķīra demokrātiskajai opozīcijai Venecuēlā. Saharova balvu cilvēktiesību un demokrātijas aizstāvjiem pasniedz jau trīsdesmito gadu. Un pats pirmais to saņēma cīnītājs pret aparteīdu un bijušais Dienvidāfrikas prezidents Nelsons Mandela: „Mēs pateicamies tam, ka jūsu un visu to miljonu cilvēku, ko jūs pārstāvat, rūpes ir atbrīvojušas no cietuma tik daudzus no mums. Jūsu aicinājums atbrīvot visus Dienvidāfrikas politieslodzītos un atsvabināties no rasisma važām ataino cilvēka gara augstumu.”
Togad balvu, tiesa, jau pēc nāves, pasniedza Anatolijam Marčenko, kuru tai izvirzīja pats Andrejs Saharovs. Anatolijs Marčenko bija viens no Padomju Savienības zināmākajiem disidentiem. Viņš mira Čistopoles cietumā pēc trīs mēnešus ilga badastreika, cīnoties par to, lai Padomju Savienībā tiktu atbrīvoti visi pārliecības dēļ ieslodzītie. Anatolijs Marčenko nāves brīdī bija vien 48 gadi, no kuriem vairāk nekā 20 gadus pavadījis cietumā un iekšējā trimdā. Pēc viņa nāves starptautiskie protesti beidzot piespieda Komunistiskās partijas toreizējo ģenerālsekretāru Mihailu Gorbačovu dot atļauju vērienīgai politiski ieslodzīto atbrīvošanai 1987.gadā.
Vēlākajos gados balvu ir saņēmuši demokrātijas cīnītāji no visas pasaules – no Sīrijas, Lībijas, Pakistānas, Ķīnas, Saūda Arābijas, Irānas un citām zemēm, vairakkārt arī Krievijas un Baltkrievijas. Ļoti bieži laureāta krēsls ceremonijas laikā ir palicis tukšs, jo balvas saņēmēji tobrīd vēl joprojām atradušies ieslodzījumā. Šogad Saharova balvu, kas ir arī 50 000 eiro liels naudas dāvinājums, pasniegs 12.decembrī, Eiropas Parlamenta sesijas laikā Strasbūrā.
