Viņš teica, ka sprādziens uz Krimas tilta noteikti nebija negadījums, tā bija mērķtiecīga darbība.

Runājot par simboliku, Sārts norādīja, ka Krimas "atgriešana" ir viens no Krievijas prezidenta Vladimira Putina varas simboliem un arī Krimas tilts šo "atgriešanu" simbolizējot.

Tādējādi, uzspridzinot šo tiltu, tiek sniegts morāls trieciens Krievijas elitei un sabiedrībai, kas dzīvo, balstoties uz šo simboliku.

Sārts arī atzīmēja, ka praktiski Krievijas apgādes sistēma, kas apgādā karaspēka grupējumu dienvidos, balstās uz divām dzelzceļa līnijām. Iznīcinot vienu no apgādes līnijām – dzelzceļa līniju, kas iet pāri Krimas tiltam, tiek apgrūtināta karaspēka apgāde, kā arī tas esot morāls trieciens karaspēkam.

Sārts pauda, ka, lai gan Krievijas valdība nespēs noslēpt šo sprādzienu, valdības pārstāvji mēģinās publiskajā telpā minimizēt šī sprādziena radītos defektus.

KONTEKSTS: 

Uz tilta, kas pār Kerčas šaurumu savieno Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas teritoriju, sestdienas rītā notika spēcīgs sprādziens, kas nodarīja nopietnus bojājumus stratēģiski svarīgajam infrastruktūras objektam. Krievijas varasiestādes sākušas notikušā izmeklēšanu, bet Ukrainas amatpersonas paudušas gandarījumu par incidentu. 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.

Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.