Lidosta no pirmdienas pulksten 7.00 apturējusi reisu apkalpošanu, vēsta Ukrainas portāls „Novosti Donbasa”, atsaucoties uz lidostas preses dienestu.
Lidostas preses pārstāvis Dmitrijs Kosinovs pastāstījis, ka naktī, ap pulksten 3.00 pie lidostas ieradās vairāki desmiti bruņoti tā dēvētās Doņeckas tautas republikas kaujinieki, kuri pieprasīja, lai Ukrainas karavīri, kas apsargāja lidostas perimetru, atstātu lidostas teritoriju.
Lai gan apšaudes vai pretestības nebija, lidosta nolēmusi pagaidām apturēt reisu apkalpošanu. Lidostas preses pārstāvis arī uzsvēris, ka kaujinieki nekontrolē lidostu, viņi pašlaik neatrodas lidostas apsargājamajās teritorijās.
Tikmēr kādi citi kaujinieki Doņeckā uzbrukuši Valsts autoinspekcijas postenim, ievainojot vienu ceļa inspektoru, ziņo „Censor.net.ua”. Doņeckas likumsargi atzīst, ka kriminogēnā situācija pasliktinās.
Postenim uzbruka pēc tam, kad inspektors bija apturējis automašīnu „Nissan” bez numuriem un pieprasījis uzrādīt dokumentus. Ievainotais nogādāts slimnīcā.
Savukārt naktī uz trases Krasnoarmejska – Doņecka kaujinieki apšaudījuši divas kravas automašīnas „KamAZ”, kuras brauca Doņeckas virzienā.
Prokrieviskie separātisti pirmdienas rītā arī apšaudījuši vienu Ukrainas armijas kontrolposteni Slovjanskā. Ukraiņu karavīri atbildējuši ar uguni, nogalinot divus kaujiniekus.
Jau vēstīts, ka svētdien, 25.maijā, Ukrainā notika prezidenta ārkārtas vēlēšanas, kurās, saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem, oligarhs Pjotrs Porošenko varētu būt saņēmis pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai tiktu uzskatīts par uzvarētāju jau pirmajā vēlēšanu kārtā.
Ārkārtas vēlēšanas rīkotas, jo februāra nogalē pēc ilgstošiem protestiem Kijevā un daudzviet citur Ukrainā gāzts iepriekšējais prezidents Viktors Janukovičs. Protesti sākās pēc Janukoviča lēmuma neparakstīt asociācijas līgumu ar ES un turpināt ciešāku sadarbību ar Krieviju, taču opozīcija arī skaidroja, ka vēlas gāzt Janukoviča režīmu arī tā korumpētības dēļ. Protestu apspiešanas laikā Kijevā gājuši bojā vairāk nekā 100 cilvēki. Pēc atlaišanas no amata Janukovičs aizbēga uz Krieviju un paziņoja, ka neatzīst jauno varu un prezidenta vēlēšanas.
Tikmēr Krievija izmantoja politisko nestabilitāti Ukrainā un anektēja Krimu, bet Kremļa atbalstītie separātisti destabilizē situāciju Austrumukrainā.