LTV: Serbija nonākusi ziņu virsrakstos, lielākoties pateicoties spriedzei starp Eiropas Savienību un Krieviju. Jautājums par pēdējiem Serbijas premjerministra izteikumiem par Dienvidu savienojuma gāzes vada „South Stream” apturēšanu. Krievija paziņoja, ka aptur šo projektu. Serbijai tās esot sliktas ziņas. Kādēļ?
Dačičs: Tās ir sliktas ziņas tādēļ, ka Serbija gāzi saņem tikai vienā ceļā – no Krievijas caur Ukrainu. Apturot Dienvidu savienojuma projektu, Serbija paliktu bez iespējām iegūt alternatīvu šīm piegādēm, tādējādi nonākot nelabvēlīgā situācijā.
Iespējams nezināt, bet Serbija ir atkarīga no naftas un gāzes importa. Divas trešdaļas no mūsu tirdzniecības apgrozījuma ar Krievijas Federāciju veido tieši nafta un gāze. ES nav piedāvājusi nekādu alternatīvu. Ne tikai Serbijai, bet arī citām šī reģiona valstīm. Bez šādām alternatīvām mēs zaudējam vairākus miljardus eiro. Gan veiktajās investīcijās, gan zaudējot paredzētos ieņēmumus.
LTV: Attiecībā uz potenciālo iestāšanos ES, kādu ceļu vēlaties iet – konkrēti virzīties uz iestāšanos noteiktā laikā vai arī izvērst ilgu procesu, atstājot sev daudz vietas manevriem?
Dačičs: Serbija apzinās, ka nav gaidāms nekāds progress paplašināšanās sakarā vismaz līdz 2020. gadam. Ar šo atziņu prātā mēs tomēr strādājam, lai būtu gatavi jau pirmajai dienai pēc noteiktās piecgades beigām. Vēlamies veidot mūsu sabiedrību, atbilstoši mums noteiktajiem kritērijiem. Tas nozīmē būt gataviem pilnai dalībai ES administratīvā un politiskā izpratnē, kā arī, izpildot visus citus kritērijus. Eiropas Komisijas (EK) prezidents [Žans Klods] Junkera kungs skaidri un tieši paziņoja, ka nākamos piecus gadus Savienība nepaplašināsies un nebūs nevienas jaunas dalībvalsts. Taču strādājam, lai jau nākamajos gados izpildītu mums noteiktos kritērijus.
LTV: Taču, vai saskatāt zināmu izvēles dilemmu - Krievija piedāvā ļoti vilinošus tirdzniecības darījumus, norādot uz milzīgām iespējām savstarpējā tirdzniecībā un dažādos sadarbības virzienos. No otras puses, pilnībā neizmantojot ES piedāvātās integrācijas iespējas, riskējat sabojāt attiecības ar vienu no ietekmīgākajām globālajām lielvarām.
Dačičs: Mums nekad nav pastāvējusi dilemma – vai izvēlēties Krieviju vai ES. Mums nav tādu attiecību vai šādu nolīgumu ar Krievijas Federāciju. Turklāt arī no Krievijas puses nav bijušas pat slēptas norādes atkāpties no eiropeiskās integrācijas ceļa.
Vēlamies turpināt ceļu Eiropas virzienā un Krievija to saprot. Toties abām mūsu valstīm ir bažas, lai Serbijas iestāšanās ES netiktu pavērsta pret Krieviju vai pret mūsu attiecībām ar Krieviju. Vēlamies būt ES dalībvalsts, taču vienlaikus arī kopt un veicināt mūsu tradicionāli labās attiecības. Un ne tikai ar Krievijas Federāciju, bet arī citām valstīm, kas neietilpst ES.
LTV: Putins noraidīja kritiku par notikumu attīstību Ukrainā, norādot, ka tā ir salīdzināma ar Kosovas izveidošanos. Lai gan to atzīst daudzas Rietumu valstis, tomēr tā ir tikai daļēji starptautiski atzīta. Kāda ir jūsu nostāja Kosovas jautājumā, it īpaši, ņemot vērā iespējamo iestāšanos ES? Jāpiebilst, ka 2008.gadā, kad Kosova pasludināja neatkarību, Latvija to atzina, un tūdaļ saņēma diplomātisko notu no Serbijas.
Dačičs: Nav izvirzīts priekšnosacījums, lai Serbija atzītu Kosovu. Un nav tādēļ, ka vienotības šajā jautājumā nav arī pašām ES valstīm. Piecas dalībvalstis nav atzinušas Kosovas neatkarību. Mēs neesam pret sarunām un dialogu, taču esam pret to, kā šī neatkarība tika pasludināta. Tas notika vienpusēji, bez vienošanās ar valsti, no kuras viņi atdalās. Līdz ar to, ignorējot principus, tika pārkāptas un mainītas suverēnās robežas
Serbija iestājas par teritoriālo vienotību. Un Krimā notika tieši tas, par ko mēs brīdinājām, sakot, ka Kosovas gadījums tādējādi var atkārtoties citviet. Tātad – neesam pret dialogu; vēlamies to turpināt, neatkarīgi no pušu nostājas attiecībā uz neatkarību. Taču šādam dialogam ir jābūt abpusējam.
LTV: Jaunnedēļ Belgradā notiks Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas samits, kur tiksies šo valstu valdību vadītāji. Latviju pārstāvēs premjere Laimdota Straujuma. Vai Serbijai ir kāda īpaša loma reģionālā dialogā starp Centrālo un Austrumeiropu un Ķīnu?
Dačičs: Šī valdību vadītāju tikšanās būs viens no lielākajiem notikumiem šajā jomā pēdējo 30 gadu laikā un esam priecīgi, ka šis samits notiks Serbijā. Tāpat priecājamies tajā uzņemt arī jūsu premjerministri. Ieradīsies 16 valstu premjerministri. Šīm valstīm tā ir lieliska iespēja prezentēt projektus Ķīnas pusei un sākt to realizāciju.
ES un Ķīnai ir milzīgs savstarpējās tirdzniecības apjoms. Priecājamies, ka Serbija var likt lietā savas tradicionāli draudzīgās attiecības ar Ķīnu, lai palīdzētu kā vidutājs un piedalītos šādā sadarbībā.
Latvija paudusi savu gatavību un ieinteresētību uzņemt pie sevis kādu no nākamajiem Centrālās un Austrumeiropas valstu un Ķīnas samitiem.
LTV: Kā serbiski pateikt “paldies par interviju”?
Dačičs: Hvala za intervju!
LTV: Hvala za Interviju.
