Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir unikālas. Tik liela starptautiska balsošana, lai ievēlētu vienu parlamentu, nekur citur pasaulē nenotiek. Līdz ar to, lai atvieglotu norisi, vēlēšanu kārtību katrā valstī nosaka vietējās varas iestādes. Galvenais mērķis ir panākt, lai viss būtu gandrīz tāpat, kā balsojot par nacionālo parlamentu vai pašvaldībām.
Tādēļ Eiropas Parlamenta preses sekretārs Jānis Krastiņš atgādina, ka šogad vēlēšanas notiek no 23. līdz 26. maijam, proti no ceturtdienas līdz svētdienai: “Tajās dienās, kad attiecīgajās valstīs parasti notiek vēlēšanas, notiek arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Tāpat valstīm katrai ir savi noteikumi, kas regulē vecumu, lai varētu piedalīties vai kandidēt vēlēšanās. Atšķiras procentu sliekšņi iekļūšanai parlamentā un citas lietas, ko nosaka katra valsts pati.”
Latvija ir viena no četrām valstīm, kas parasti vēlēšanas rīko sestdienā. Kopā ar mums sestdien balsot dodas arī Slovākijas, Maltas un Čehijas iedzīvotāji. Čehijā balsošana notiek divas dienas, un tā sākās jau piektdien. Šajā dienā balsošana norisinājās arī Īrijā.
Bet pirmie pie vēlēšanu iecirkņiem devās Nīderlandes un Lielbritānijas iedzīvotāji. Apvienotajā Karalistē vēlēšanas bija jārīko par spīti tam, ka šī valsts jau tuvākajā laikā sola izstāties no Eiropas Savienības.
Balsošanas organizēšana tika izvirzīta par obligātu priekšnosacījumu, lai Lielbritānija varētu pagarināt izstāšanās sarunas līdz oktobra beigām. Tas tādēļ, ka līdz pat aiziešanas brīdim Apvienotā Karaliste paliek par pilntiesīgu bloka dalībvalsti. Un, ja tur nenotiktu vēlēšanas, tad tas būtu pretrunā ar likumu. Līdz ar to vēlāk jebkuru jaunā parlamenta pieņemto lēmumu kāds varētu apstrīdēt tiesā, apgalvojot, ka to pieņēma nelikumīgi ievēlēts parlaments.
Ceturtdien balsot devās arī nesen izveidotās “Brexit” partijas līderis Naidžels Farāžs. Žurnālistiem pie balsošanas iecirkņa Farāžs solīja, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti parādīs, ka Lielbritānijas iedzīvotāji patiešām vēlas pamest bloku. Savukārt citi politiskie spēki cerēja pierādīt pretējo.
Ja Lielbritānija rudenī vai kaut kad vēlāk izstāsies no bloka, tad darbu uzreiz zaudēs arī visi šoreiz ievēlētie britu deputāti. “Tagad, maija beigās, tiks ievēlēts 751 deputāts, taču, Lielbritānijai izstājoties kādā brīdī, Lielbritānijas deputāti atstās Eiropas Parlamentu. Vietā nāks daži jauni papildu deputāti no atsevišķām valstīm. Bet kopējais deputātu skaits samazināsies un būs 705,” pastāstīja Krastiņš.
Līdz ar katrām Eiropas Parlamenta vēlēšanām iedzīvotāju līdzdalība tajās līdz šim ir kļuvusi zemāka. Tomēr šoreiz tas var mainīties. Piemēram, Nīderlandē ceturtdien pie vēlēšanu iecirkņiem devās 41% balsstiesīgo, kas ir par aptuveni 4 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Ar aicinājumu piedalīties nāca klajā arī vairāki Eiropas filmu veidotāji, kuri pašlaik atrodas Kannu kinofestivālā. Paziņojumu viņu vārdā nolasīja horvātu kinorežisors Hrvoje Hribars: “Brīva un demokrātiska Eiropa ir vieta, kur valda izteiksmes un domu brīvība. Tā kā ekstrēmisms un vēlme atgriezties pagātnē jau atkal izplatās kā sērga, mūsu pienākums ir aizsargāt šīs vērtības. Šis ārkārtīgi smalkais līdzsvars būtu jāstiprina un jāuzlabo it sevišķi tad, kad sastopamies ar tiem, kuri grib iznīcināt, padoties vai meklē izstāšanas ceļus.”
Balsošanas rezultāti tiks paziņoti tikai svētdienas vakarā, kad visās Eiropas valstīs tiks slēgti vēlēšanu iecirkņi. To nosaka kopējie Eiropas Savienības noteikumi. Tomēr jau pirms tam būs zināmi vēlētāju aptauju rezultāti pie iecirkņiem.
