Turpinoties Krievijas karam pret Ukrainu, nerimst arī tā dēvētās Krievijas "neredzamās frontes kareivju" spiegošanas, sabotāžas un infiltrācijas mēģinājumi Eiropā. Šī gada decembrī Vācijas prokuratūra ziņoja par to, ka aizdomās par spiegošanu Krievijas labā tika aizturēts Vācijas Federālā izlūkošanas dienesta (BND) darbinieks, kam tika izvirzīta apsūdzība valsts nodevībā. Vācijas izlūkošanas dienests koncentrējas uz ārvalstu izlūkošanu, un tā misija, saskaņā ar dienesta mājaslapā norādīto, ir ārējās politiskās, ekonomiskās un militārās informācijas apkopošana.
Vācijā veiktā aizturēšana var izrādīties ļoti būtiska, jo pastāv varbūtība, ka apsūdzētais sniedzis Krievijai informāciju par tās teritorijā esošiem aģentiem un ziņotājiem. Vācijas izlūkošanas dienesta vadītājs Bruno Kāls raksturoja Krieviju kā spēlētāju, ar kura negodprātību un gatavību izmantot vardarbību ir jārēķinās.
"Garlaicīgais" pāris Zviedrijā
Citās Eiropas valstīs notikuši līdzīga rakstura incidenti. Piemērs tam ir Zviedrija, kur šī gada novembrī specdienestu reida laikā tika aizturēts pāris no Krievijas. Pētnieciskās žurnālistikas projekts "Bellingcat" identificējis aizturētos kā Sergeju Skvorcovu un Jeļenu Kuļikovu. "Bellingcat" pētnieks Hristo Grozevs novembrī sniegtajā intervijā telekanālam "Doždj" minēja arī to, ka pārim piederošais dzīvoklis Maskavā atrodas dzīvojamajā mājā, kur uzturējās Deniss Sergejevs, kas tiek apsūdzēts bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas 2018. gadā notikušajā saindēšanā.
Grozevs sacīja: "Mēs zinām, ka viņi ieradās Zviedrijā no Krievijas vēl tālajā 1999. gadā. Zināms, ka viņi darbojās eksporta/importa jomā, datoru detaļu tirdzniecībā. Interesants fakts par šī pāra komerciālo darbošanos – vēl 2015. vai 2016. gadā Zviedrijas ieņēmumu dienests konstatēja to, ka pāra uzņēmums sadarbojas tikai ar vienu Nīderlandes uzņēmumu, kura saimnieks ir Luksemburgas pilsonis – tuvs draugs kādam pensionētam Galvenās izlūkošanas pārvaldes pulkvedim. Izrādās, šim pensionētam pulkvedim pieder Kiprā reģistrēts uzņēmums, kuram savukārt pieder Zviedrijā reģistrēts uzņēmums, kura direktors bija Sergejs Skvorcovs. Šo cilvēku saistība ar Galveno izlūkošanas pārvaldi var izsekot no vairākām pusēm."
Aizturētais Skvorcovs tiek turēts aizdomās par nelikumīgām izlūkošanas darbībām pret Zviedriju. Savukārt Kuļikovai tiek inkriminēta līdzdalība šajās darbībās.
Grozevs lēš, ka kopš 90. gadu beigām Krievijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GRU) vairāk paļaujas uz "nelegāļiem", nevis uz vervētiem ārvalstu aģentiem.
Viņš sacīja: "Šie cilvēki ir jāvērtē kā īpašas "spiegu-pusnelegāļu" kastas pārstāvji, kam ir krievu uzvārdi, un tie integrējas kaut kur ārzemēs un pēc kāda laika sāk "strādāt" dzimtenei. Šis integrācijas periods ir diezgan garlaicīgs. Viņiem jāveido vietējo iedzīvotāju acīs garlaicīgu un neinteresantu cilvēku veidolu, kas aizņem gadus. Šim pārim tas izdevās – kaimiņi viņus uzskata par garlaicīgiem skandināviem."
Norvēģijā "pētnieks" no Brazīlijas
Tikmēr Norvēģijas iekšējās drošības aģentūra šī gada oktobrī paziņoja par vīrieša aizturēšanu saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā. Aizturētais vārdā Hosē Asiss Džammarija apgalvoja, ka ir Brazīlijas pētnieks, kurš Norvēģijā ieradās 2021. gada rudenī. Trumses pilsētas universitātē Džammarija nodarbojās ar Arktikas pētniecību. Viņš pievienojās pētnieku grupai, kas citstarp nodarbojās ar hibrīddraudu izpēti. Džammarijas pētnieciskā darba vadītāja paziņojusi, ka viņam bija izteikta interese par drošības jautājumiem ziemeļu reģionos. Norvēģija, kas šobrīd ir lielākais gāzes piegādātājs Rietumeiropā, atrodas paaugstinātas drošības režīmā.
Pamats – bažas par iespējamo kritiskās infrastruktūras sabotāžu, kā tas bija ar "Nord Stream" gāzes vadu. Pie tās Arktikas piekrastes atrodas zemūdens kabeļi, kas ir ļoti svarīgi interneta servisa nodrošināšanai Londonas finanšu centram un satelītattēlu pārraidei no tālajiem ziemeļiem, kur Norvēģija robežojas ar Krieviju.
Jāatzīmē, ka Baltijas valstis ierindojas līderu pozīcijās spiegu un aģentu notiesāšanas jomā.
Pēdējā Zviedrijas Aizsardzības pētījumu aģentūras ziņojumā konstatēts, ka Igaunija, Latvija un Lietuva ir atbildīgas teju par divām trešdaļām no visiem Eiropas notiesājošiem spriedumiem tiesvedībās par spiegošanu, kuras notika iepriekšējos desmit gados. Pēc pētnieku novērtējuma, tam ir maz sakara ar to, ka Baltijas valstis būtu īpaši spiegošanas mērķi. Drīzāk tas skaidri norāda uz valstu vēlmi demonstrēt, cik nopietna ir to attieksme pret spiegošanas varbūtību, vienlaikus uzskatāmi parādot savu spēju notvert un notiesāt spiegus.
