ĪSUMĀ:
- Eiropieši uzskata – vides un klimata izmaiņu jautājumi ir ceturtā svarīgākā problēma Eiropas Savienībā.
- Aptauja liecina – galvenais veids, kā virzīties Eiropas “zaļā kursa” virzienā, ir ar atjaunojamo energoresursu palīdzību.
- Latvijas iedzīvotāji starp svarīgākajiem “zaļā kursa” pasākumiem visbiežāk minējuši atbalstu vietējiem zemniekiem.
- Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji uzskata – “zaļajā kursā” galvenais ir izskaust plastmasas atkritumus.
- Pēdējo deviņu gadu laikā teju dubultojies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri šķiro atkritumus.
- Visbiežāk šķiroto atkritumu tops gan pēdējo gadu laikā nav mainījies.
Atjaunojamā enerģija, plastmasa un aprites ekonomika
Pēdējā lielā Eiropas sabiedriskās domas aptauja “Eurobarometer” liecina, ka vides un klimata izmaiņu jautājumi pēc eiropiešu domām ir ceturtā svarīgākā problēma, kura pašlaik ir jārisina ES. Šī tēma svarīguma ziņā, kā jau Covid-19 pandēmijas laikam piedien, ir piekāpusies vien veselībai, ekonomiskajai situācijai un valstu finanšu stāvokļa jautājumiem. Kopumā aizvadītajā ziemā vidi un klimata jautājumus kā svarīgākos risināmos ir minējuši 20% aptaujāto eiropiešu. Latvijas iedzīvotāji gan šo jautājumu ar 15% atbilžu ir ierindojuši zemāk.
Savukārt galvenais veids pēc Eiropas iedzīvotāju domām, kā virzīties Eiropas “zaļā kursa” virzienā, ir ar atjaunojamo energoresursu palīdzību – tā domā vairāk nekā puse eiropiešu. Gandrīz puse ir minējusi arī cīņu ar plastmasas atkritumiem. Teju 40% savukārt nosaukuši aprites ekonomikas principu ieviešanu. Turklāt šajā ziņā vērojama arī vērā ņemama izaugsme, jo pirms pandēmijas virzību uz aprites ekonomiku minējusi trešdaļa aptaujas dalībnieku.
Starp svarīgiem pasākumiem minēts arī atbalsts vietējiem zemniekiem, lai tie varētu saimniekot videi draudzīgā veidā un audzēt ekoloģiski tīru pārtiku, bioloģiskās daudzveidības aizsargāšana, siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšana, virzība uz “nulles” piesārņojumu un enerģijas patēriņa samazināšana.
Latvijas iedzīvotāji starp svarīgākajiem “zaļā kursa” pasākumiem visbiežāk ir minējuši atbalstu vietējiem zemniekiem.
Taču visur citur Latvijas iedzīvotāju viedoklis ar pārējiem eiropiešiem sakrīt un arī pie mums tālāk visbiežāk tiek minēti atjaunojamie energoresursi, plastmasas atkritumu apkarošana un aprites ekonomika.
Savukārt Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji ir kaismīgi plastmasas atkritumu apkarotāji – to kā galveno pasākumu Eiropas “zaļajā kursā” minējuši 67% Lietuvas un 57% mūsu ziemeļu kaimiņvalsts iedzīvotāju.
Latvijā strauji aug atkritumu šķirošanas piekritēju skaits
Tikmēr “Latvijas zaļā punkta” sadarbībā ar SKDS veiktā aptauja liecina, ka pēdējo gadu laikā Latvijā ir strauji audzis to iedzīvotāju skaits, kuri ir gatavi šķirot atkritumus jeb spert pirmo soli, lai tie nonāktu otrreizējā pārstrādē.
Jaunākās aptaujas, kura tika veikta pērn, dati liecina, ka sadzīves atkritumus ir šķirojuši 60% Latvijas iedzīvotāju un pēdējo deviņu gadu laikā to skaits ir gandrīz dubultojies. Līdzīgas aptaujas liecina, ka
2011. gadā savā mājsaimniecībā radītos atkritumus šķiroja 34%, bet 2018. gadā – 56% Latvijas iedzīvotāju.
Turklāt virkne to aptaujas dalībnieku, kuri atkritumus nešķiro, norādījuši, ka viņu dzīvesvietu tuvumā nav šķirošanas konteineru.
“Šķirošanas konteineru trūkums ērti sasniedzamā attālumā jau vairākus gadus ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki atsakās no šķirošanas, turklāt pēdējo divu gadu laikā par 4 procentpunktiem audzis to iedzīvotāju skaits, kuri norāda uz nepietiekamu infrastruktūru. Lielā mērā tas saistīts ar aizvien pieaugošo izpratni par šķirošanas nozīmi, jo cilvēku, kuri vēlas šķirot, kļūst arvien vairāk, bet infrastruktūra netiek līdzi, jo trūkst vienotas sistēmas valstiskā mērogā. Arī vietas, kur cilvēki vēlētos redzēt šķirošanas konteinerus, paliek nemainīgas: tie ir daudzdzīvokļu namu pagalmi, kas aktuāli vairāk nekā 80% iedzīvotāju, veikalu apkaimes, privātmāju rajoni – vietas, kur norit ikdiena vairumam Latvijas iedzīvotāju,” sacīja “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis.
Aptauja liecina, ka biežāk šķiroto atkritumu tops gan pēdējo gadu laikā nav mainījies: tās ir stikla pudeles un burkas (84%), plastmasas pudeles (76%) un baterijas (72%). Savukārt lielākais pieaugums vērojams to iedzīvotāju skaitā, kuri sākuši šķirošanā nodot nolietotās elektroierīces un automašīnu riepas.
Vienlaikus aptaujas dalībnieki ne tikai norādījuši uz to, ka vēlas savu dzīvesvietu tuvumā vairāk šķirošanas konteineru, bet arī pauduši lielu atbalstu gaidāmajai dzērienu iepakojumu depozīta sistēmai. Tās ieviešanu atbalsta 88% aptaujāto. Turklāt vēl lielāks atbalsts – 89% – izteikts tekstila šķirošanas un savākšanas sistēmas ieviešanai. Šie dati liecina, ka Latvijas ilgo vilcināšanos ar depozīta sistēmas ieviešanu nu nekādi nevar attaisnot ar to, ka sabiedrība nav gatava to izmantot.
