Vēl tikai pirms dažiem mēnešiem visa Eiropa ar satraukumu vēroja ainas pie Grieķijas un Turcijas robežas, kur, Turcijas varas iestāžu mudinātas, bēgļu kolonnas devās Eiropas Savienības (ES) robežas virzienā. Covid-19 pandēmija un pašā Turcijā ieviestie stingrie pārvietošanās ierobežojumi marta beigās un aprīlī samilzušo konfliktu atvēsināja. Tomēr eksperti brīdina, ka nav panākts arī nekāds risinājums un bēgļu problēma ir “bumba ar laika degli”.
Pašlaik Turcijā uzturas vairāk nekā 3,7 miljoni bēgļu, galvenokārt no kara plosītās Sīrijas, un daudzi no tiem daudz labāk vēlētos nokļūt ES.
Turcijas bumba
Īsā notikumu hronoloģija ir sekojoša. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans jau pagājušā gada nogalē draudēja atvērt bēgļiem vārtus uz Eiropu, pieprasot lielāku starptautisko atbalstu Turcijai. Taču par notikumu “palaidējmehānismu” kļuva Turcijas armijas karavīru bojāeja februāra beigās gaisa triecienā Idlibas provincē Sīrijas ziemeļrietumos, par kuru tiek vainoti Sīrijas bruņotie spēki.
Pēc uzlidojuma tika nolemts "atvērt robežas vārtus" un bēgļu straume devās uz Edirnes provinci pie robežas ar Grieķiju, lai nokļūtu Eiropā, kā arī uz Čanakales provinci Turcijas rietumos, no kurienes ar laivām cerēja nokļūt Grieķijai piederošajā Lesbas salā.
Kamēr starp Turcijā esošajiem bēgļiem izplatījās baumas par Eiropas “atvērto durvju politiku”, Grieķija steidza pie Turcijas robežas koncentrēt robežsardzes un armijas spēkus, lai nepieļautu nekontrolētu robežas šķērsošanu.
Eiropai būs jāuzņemas daļa no sloga, ko rada migranti, marta sākumā paziņoja Turcijas prezidents, solot turpināt atļaut migrantiem pamest Turcijas teritoriju.
Tikmēr Vācija, kura līdz šim ir kļuvusi par lielāko Sīrijas bēgļu uzņēmēju ES, skaidri paziņoja, ka Vācijas robežu atvēršana, kā tas notika 2015. gadā, netiks atkārtota. Vēl vienas lielas bēgļu uzņēmējvalsts Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns arī paziņoja, ka
"Grieķijas un Šengenas zonas robežas ir slēgtas, un mēs nodrošināsim, ka tās paliek slēgtas".
ES 2016. gadā noslēgtā vienošanās ar Turciju migrantu plūsmas ierobežošanai ir mirusi, paziņoja arī Grieķijas premjers Kirjaks Micotakis. "Turcijai ir pienākums neļaut cilvēkiem sasniegt piekrasti un darīt visu, lai savaldītu kontrabandistus un liegtu cilvēkiem nelegāli iekļūt Grieķijā," paziņoja Micotakis. "Tieši to saka vienošanās, un Turcija dara pretējo: viņi ir sistemātiski palīdzējuši gan uz zemes, gan jūrā cilvēkiem viņu centienos nokļūt Grieķijā."
Covid-19 aukstā duša
Kamēr Turcijas un Eiropas valstu vadītāji apmainījās “laipnībām”, diplomāti centās meklēt risinājumu, bet Grieķijas pusē pie robežas tika koncentrēti arvien lielāki spēki nekontrolētas bēgļu “ielaušanās” novēršanai, situāciju atvēsināja Covid-19 pandēmija. Vīrusa izplatīšanās visu konfliktā iesaistīto pušu uzmanību pievērsa veselības aprūpes nodrošināšanai, un tostarp tika ieviesti arī pārvietošanās ierobežojumi.
Turcija visai ātri saprata, ka tās līdz šim veicinātā bēgļu drūzmēšanās pie robežas var kļūt par kārtīgu vīrusa perēkli.
Tādēļ lielākā daļa bēgļu tika pārvietota un izmitināta citur Turcijas teritorijā un viņiem noteikta karantīna. Atšķiras gan versijas par to, kā iniciatīva tā bija. Turcijas ziņu aģentūra “Anadolu” ziņoja, ka pārvietošanu pieprasījuši paši bēgļi. Ārpus Turcijas esošie avoti vēstīja, ka tā bijusi Turcijas rīkota akcija. Tāpat nav pārbaudītu ziņu par to, vai un cik bēgļi ir palikuši apgabalos pie Grieķijas robežas, kā arī, kur bēgļi nogādāti pēc karantīnas beigām.
Līdz ar Covid-19 pandēmiju un daudzās valstīs ieviestajiem pārvietošanās ierobežojumiem apsīkusi arī ES robežu nelegālā šķērsošana. Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras “Frontex” ziņojums liecina, ka aprīlī mēģinājumi nelegāli šķērsot ES robežu galvenajos migrācijas maršrutos, salīdzinot ar martu, samazinājušies par 85% līdz aptuveni 900 gadījumiem un tas ir zemākais līmenis kopš 2009. gada, kopš “Frontex” apkopo šādus datus. Vienlaikus kopumā gada pirmajos četros mēnešos “Frontex” saskaitījis ap 26,6 tūkstošiem mēģinājumu nelegāli iekļūt ES, kas atbilst pagājušā gada rādītājiem.
Bažas par nākotni
Ekspertos bažas tomēr raisa tas, ka Turcijas un ES konflikts par to, vai Eiropa pienācīgi palīdz Turcijai Sīrijas kara bēgļu izmitināšanā un dod to, ko kādreiz kaimiņvalstij solījusi, pēc būtības nav atrisināts. Tas nozīmē, ka
Turcija, atslābstot pandēmijai, jebkurā mirklī var censties izspēlēt “bēgļu kārti” no jauna.
Maija sākumā Vācijas izdevumā “Die Welt” parādījās raksts, kurā citēts šī medija rīcībā nonācis “Frontex” ziņojums. Tajā izteikts brīdinājums, ka jau visai drīz uz Grieķiju no Turcijas var doties jaunas bēgļu straumes. Šāda prognoze tiek pamatota ar to, ka Turcijas provincēs pamazām tiek atcelti stingrie pārvietošanās ierobežojumi.
Arī Grieķijas varas iestādes jau aprīļa vidū izteikušas bažas, ka Turcijas piekrastē pulcējas migranti un bēgļi, lai pāri Egejas jūrai dotos uz Grieķijas salām. Turcijas krastā esot "vērojama aktivizēšanās". Grieķijas Aizsardzības ministrijas amatpersonas norāda, ka armija kopš februārī piedzīvotās krīzes turpina uzraudzīt sauszemes un jūras robežu.
