Ieilgušais “Brexita” process ir nogurdinājis politiķus un iedzīvotājus abos Lamanša krastos, tāpēc šis notikums tiek uztverts ar zināmu atvieglojuma sajūtu. Izstāšanās atbalstītāji jau iepriekš pauda vēlmi pašiem noteikt valsts attīstības kursu, tai skaitā dot jaunu impulsu valsts attīstībai un ierobežot imigrāciju. Savukārt bloka vienotības piekritējiem atliek cerēt, ka Lielbritānijas un bloka politiķiem izdosies panākt vienošanos par abpusēji veiksmīgu sadarbību nākotnē.
Lielbritānijai kā 2,5 triljonus eiro lielai ekonomikai šajā gadsimtā vienai nāksies izdzīvot pasaulē, kurā dominēs sāncensība starp ASV un Ķīnu, nevis kā daļai no vienotās Eiropas, kuras kopprodukts ir 166 triljoni eiro.
Jauns savstarpējās tirdzniecības līgums jānoslēdz līdz šī gada beigām, taču eksperti un politiķi uzskata, ka tas būs grūti paveicams.
Bet Londonas ielās nekas daudz par “Brexit” tuvošanos vēl neliecina. Cilvēki dodas darīšanās, un pilsēta dzīvo savu ierasto trauksmaino dzīvi. Var just, ka iedzīvotāju viedokļi par “Brexit” joprojām dalās. Daži ir pārliecināti, ka izstāšanās bija pareizs solis, kas nāks viņu valstij par labu. Citi domā, ka tā ir kļūda. Daudzi arī atsakās par šo tematu runāt. “Brexit” ir sanaidojis ģimenes locekļus un izbeidzis senās draudzības.
Tādēļ pēc aptuveni četriem diskusiju gadiem daudzi vairs nevēlās par šo tematu runāt un atsaka interviju. Kāda sieviete, kas pusdienlaikā lasīja avīzi parkā, ārpus ieraksta Latvijas Radio sacīja, ka daudzi ir noguruši no cīņām ap “Brexit”. Tādēļ arī viņa negribēja par šo jautājumu vairs runāt.
Tomēr pēc ilgākiem meklējumiem daži vietējie iedzīvotāji tomēr piekrita izteikties:
“Es biju pret izstāšanos 2016. gadā. Tagad esmu priecīgs, ka tas viss tuvojas noslēgumam. Bet es joprojām uzskatu, ka tas nebija pareizs lēmums. Tādēļ es ceru, ka mēs pēc iespējas ātrāk atkal pieteiksimies, lai iestātos. Es biju diezgan aizkustināts, kad redzēju, kā notika atvadas Eiropas Parlamentā pēc tam, kad deputāti teica savas uzrunas. Tas lika man aizdomāties par to, kā mums turpmāk pietrūks. Bet es domāju, ka mums vajadzēja šo novest līdz galam.
Ja mēs neizstātos, tad sabiedrība būtu pārāk neapmierināta un dusmīga,” Latvijas Radio stāstīja kāds Londonas iedzīvotājs.
Cits londonietis savukārt atzina, ka viņam šķiet, “ka cilvēki pārāk emocionāli pret to izturas. Tie Eiropas galvenie birokrāti ir diezgan lieli nelieši. Es domāju, ka viņiem nav tie labākie nodomi. Līdz ar to ir labi, ka mēs izstājamies, un ir labi, ka mēs ejam tālāk. Luksemburgas birokrāti ir sasodīti nelieši, it sevišķi tie, kas tikko pabeidza darbu, Junkers un pārējie. Viņi bija pārāk skarbi un neizturējās pret mums taisnīgi”.
Londonā ir sagaidāmi arī pasākumi, lai atzīmētu izstāšanos. Savu nostāju gatavojas paust gan “Brexit” aizstāvji, gan pretinieki.
Tie, kas uzskata, ka izstāšanās bija kļūda, kas uzbūvēta uz meliem un tukšiem solījumiem, pēcpusdienā gatavojas doties gājienā no premjera rezidences gar parlamenta ēku līdz Eiropas Komisijas pārstāvniecībai.
Savukārt vakarā uz valdības nama fasādes tiks projicēts pulkstenis, kas skaitīs laiku līdz izstāšanās brīdim. Pēc Londonas laika tas notiks plkst. 23.00. Latvijā tajā brīdī būs jau plkst. 1.00.
Uzrunu gatavojas teikt arī premjers Boriss Džonsons. Ir paredzams, ka viņš šo brīdi nodēvēs par uzvaru.
Daudzu valdošo politiķu vidū ir jaušama arvien nedraudzīgāka attieksme pret Eiropas Savienību, kas arvien tiek un tiks vainota visās likstās.
Savu ballīti netālu no parlamenta gatavojas rīkot arī slavenais “Brexit” aizstāvis Naidžels Faražs. Trešdien Eiropas Parlamentā viņš solīja, ka turpmāk pievērsīsies visas Eiropas Savienības graušanai.
Latvijas Valsts prezidents Egils Levits LTV raidījumā “Rīta panorāma” atzina, ka šodien ir vēsturiska diena un nākamajā periodā būs svarīgi noslēgt vienošanos par turpmāko sadarbību. “Lielbritānija paliek Eiropā, tā nekur neaizpeld prom”, un Londonai un ES ir jāsadarbojas. Bet prezidents paredz, ka sarunas būs smagas.
Lielbritānijas vēstnieka Latvijā Kīta Šenona video uzruna:
