Spānijā 9. novembris ir klusā diena, kad ir aizliegta jebkāda politiskā kampaņa, bet visi gatavojas rītdienai. Šīs jau būs ceturtās vēlēšanas Spānijā četru gadu laikā, kas liecina, cik sarežģīta politiskā vide šeit ir. Šī ir bijusi ļoti asa priekšvēlēšanu cīņa, taču, kā arī raksta vietējie mediji,
gan ekonomiskos, gan sociālos jautājumus, kas parasti cilvēkiem ir vissvarīgākie, ir aizēnojis Katalonijas jautājums, un to kā galveno savās priekšvēlēšanu debatēs, lai pievilinātu neizlēmušos vēlētājus, ir izvirzījušas teju visas politiskās partijas.
To apstiprināja arī Madrides ielās satiktie cilvēki.
“Jā, tas ir viens no lielākajiem strīdus objektiem visām partijām. Tās ļoti fokusējas uz Katalonijas jautājumu un visu citu atstāj novārtā, piemēram, ekonomiku, algu, plastmasas atkritumus, lai gan tas, manuprāt, ir ļoti svarīgi un var ietekmēt tādus gados jaunus vēlētājus kā mani,” atzina Madrides iedzīvotājs Daniels Lopess.
“Tas ir ļoti, ļoti sarežģīti. Spānijā ir Konstitūcija, un Katalonijas neatkarība ir nelikumīga. Es domāju, ka vislabākais, kā to risināt, ir dialogs. Taču katalāņi nemīl Spāniju,” sprieda Madrides iedzīvotāja Marelina.
Par varas saglabāšanu cīnās līdz šim valdībā esošie sociālisti, konservatīvā “Tautas Partija”, centriski labējie “Pilsoņi”, kā arī galēji labējie “Vox” un vēl vairāki politiskie spēki. Un visas šīs partijas ieņem stingru “nē” nostāju pret kataloņu vēlmi sarīkot neatkarības referendumu.
Aptaujas lēš, ka šā brīža premjerministra sociālista Pedro Sančesa partija varētu saglabāt līdera pozīcijas, taču viņam nebūs vairākuma un daļu vietu viņš parlamentā zaudēs. Un robu Sančesa popularitātē, īpaši Katalonijā, iecirta Augstākās tiesas paziņojums par deviņu Katalonijas seperātistu ieslodzīšanu, kam sekoja plaši un ilgstoši nemieri Barselonā.
Jāteic, ka arī šovakar pirms vēlēšanu dienas Barselonā sola jaunas protesta akcijas, ko rīkos katalāņu neatkarības atbalstītāju grupa “Demokrātiskais cunami”. Bet Spānijas varas iestādes ir arī paziņojušas, ka nosūtīs papildus policijas spēkus tieši uz Katalonijas reģionu, lai rūpētos par drošību tur vēlēšanu dienā.
Taču vēl bez Katalonijas jautājuma, Spānija piedzīvo ekonomisko lejusplīdi, tai ir ievērojami ārējie parādi un otrais lielākais bezdarbs Eiropas Savienībā tūdaļ pēc Grieķijas. Tādēļ, kā norāda eksperti, šie ir nemazāk svarīgi uzdevumi, kas būs jārisina jaunajai valdībai.
