Krievija decembra vidū izvirzīja ultimātu Rietumiem, pieprasot apmierināt tās prasības par rakstiskām “drošības garantijām”. Krievijas prasību vidū ir pārtraukt jebkādu NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī atteikties no NATO militārās infrastruktūras attīstīšanas pie Krievijas robežām.
Atbildē uzsvērts atbalsts Ukrainai
ASV un NATO pagājušonedēļ nosūtīja rakstisku atbildi Maskavai. Dokumentu saturs netika izpausts, bet tagad dokumentus ieguvis Spānijas laikraksts “El Pais”, kas tos publicējis savā mājaslapā.
"El Pais" nopublicēja konfidenciālo dokumentu fotokopijas. ASV atbilde Krievijai ir uz piecām lappusēm, bet NATO atbilde – uz četrām. Abi dokumenti ir angļu valodā.
Vārdā neminēts avots Krievijas diplomātiskajās aprindās ziņu aģentūrai "RIA Novosti" apstiprinājis "El Pais" publicēto dokumentu autentiskumu. Kremlis ir atteicies komentēt spāņu izdevuma publicētos dokumentus, bet noliedza to nopludināšanu "El Pais".
NATO savā atbildē Krievijai uzsver, ka Ziemeļatlantijas alianse ir aizsardzības organizācija, kas nekādā veidā neapdraud Krieviju.
“Mēs ticam, ka nesaskaņas ir jārisina ar dialogu un diplomātiju, nevis spēka pielietošanu vai draudiem,” rakstīts NATO paziņojumā.
NATO uzsver atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālai vienotībai, tai skaitā Krimai kā Ukrainas sastāvdaļai. NATO pieprasa, lai Krievija nekavējoties samazinātu spriedzi un pārtrauktu karaspēka koncentrēšanu pie Ukrainas robežas.
Krievijas agresijas gadījumā ASV palielinās atbalstu sabiedrotajiem
Līdzīga nostāja izklāstīta arī ASV atbildē Krievijai. Vašingtona norāda, ka ASV un NATO spēku klātbūtne Eiropā ir “ierobežota un proporcionāla”, pilnībā atbilstoša NATO un Krievijas līgumiem. ASV informē, ka amerikāņu karavīru skaits Eiropā pašlaik ir četrreiz mazāks nekā aukstā kara laikā.
Taču vienlaikus ASV brīdina Maskavu: ja Krievija turpinās agresiju pret Ukrainu, amerikāņi un sabiedrotie būs spiesti palielināt savu spēku klātbūtni šajā reģionā. ASV gan sola ievērot savu apņemšanos neizvietot kodolieročus Austrumeiropas valstu teritorijā.
NATO uzsver, ka nevēlas konfrontāciju ar Krieviju, bet negrasās atteikties no alianses pamatprincipiem, tai skaitā NATO dibināšanas līguma 5. panta, saskaņā ar kuru uzbrukums vienai no NATO dalībvalstīm uzskatāms par uzbrukumu visām.
“Mēs spersim visus nepieciešamos soļus, lai aizsargātu un aizstāvētu savus sabiedrotos, un negrasāmies pakļaut savas spējas nekādiem kompromisiem,” rakstīts NATO vēstulē Krievijai.
NATO durvis paliek atvērtas Ukrainai un Gruzijai
NATO atkārtoti uzsver, ka nemainīs savu “atvērto durvju” politiku, tādēļ tādām valstīm kā Ukraina un Gruzija nākotnē ir iespēja kļūt par NATO dalībvalstīm.
NATO arīdzan noraida Krievijas prasību apturēt militārās infrastruktūras attīstīšanu Austrumeiropas valstīs, kas NATO pievienojušās pēc 1997. gada (tātad arī Latvijā un pārējās Baltijas valstīs).
NATO savā vēstulē izteikusi atbildes gājienu Maskavas prasībām: Krievija aicināta izvest savu karaspēku no Ukrainas, Gruzijas un Moldovas teritorijas.
NATO un ASV gan uzsver, ka vēlas turpināt dialogu ar Krieviju, un esot iespējams runāt par virkni drošības jautājumu. Piemēram, Krievija varētu pārliecināties, ka NATO neizvieto “Tomahawk” spārnotās raķetes Rumānijā un Polijā, savukārt NATO varētu pārbaudīt divas Krievijas raķešu bāzes.
