Sančess jau aicinājis citas partijas sadarboties, lai valstī izbeigtu ieilgušo politisko krīzi.
“Mūsu plāns ir izveidot stabilu valdību, kā arī atbalstīt un īstenot politiku, kas atbilst lielākās daļas Spānijas iedzīvotāju interesēm. Lai to sasniegtu, es vēlētos aicināt visas politiskās partijas darboties atbildīgi, lai atbloķētu politisko situāciju Spānijā. Sociālistu partija arī piedalīsies un uzņemsies atbildību par politiskās krīzes atrisināšanu Spānijā,” sacīja Sančess.
Savas pozīcijas nostiprinājusi konservatīvā opozīcijas Tautas partija, taču apmēram 88 mandāti ir par maz, lai tā uzņemtos jaunā Ministru kabineta veidošanu. It īpaši tāpēc, ka centriski labējās partijas “Pilsoņi” pārstāvniecība samazināsies no 57 līdz 10 deputātu vietām.
Un konservatīvie, visticamāk, nevēlēsies sadarboties ar lielākā pārsteiguma autori – galēji labējo partiju “Vox”. Radikāļi ar 52 deputātu vietām kļuvuši par trešo ietekmīgāko politisko spēku valstī.
Analītķi vērtē, ka labējo spēku panākumus veicināja Katalonijas krīze, ņemot vērā, ka tie stingrāk iestājas pret Katalonijas separātistu neatkarības centieniem.
“Šie ir vēlētāji, kas uzskata, ka gan sociālisti, gan konservatīvie ir bijuši vāji, risinot separātisma problēmu.
Viņi nav iestājušies par Spānijas nacionālo vienotību. Viņi ir ļāvuši separātistiem rīkoties nesodāmi. Tas ir ļoti emocionāls jautājums, ko vēl vairāk sakāpināja vardarbības video kadri no Barselonas. Jā, Katalonija met lielu ēnu pāri Spānijas politikai,” komentēja Elkano Karaliskā institūta direktors Čarlzs Povels.
KONTEKSTS:
Svētdien Spānijā notikušās parlamenta ārkārtas vēlēšanas bija jau ceturtās četru gadu laikā. Iepriekš aprīlī notikušajās vēlēšanās uzvarēja valdošā sociālistu partija, taču neieguva absolūto vairākumu. Koalīcijas sarunas ar kreisajiem spēkiem septembrī sabruka, un, lai meklētu izeju no politiskā strupceļa, tika izsludinātas jaunas vēlēšanas.
Priekšvēlēšanu kampaņā dominējošā tēma bija Katalonija, kas pēdējās nedēļās vēl jo vairāk sašķēlusi sabiedrību. Pagājušajā mēnesī Spānijas Augstākā tiesa deviņiem katalāņu separātistu līderiem piesprieda ilgus cietumsodus par 2017.gada mēģinājumiem pasludināt reģiona neatkarību. Spriedums izraisīja plašus un arī vardarbīgus protestus Barselonā un citās Katalonijas pilsētās.
