Abu tikšanās ar vēlētājiem notiek vienā dienā un vienā laikā, taču atmosfēras pasākumos ir krasi atšķirīgas.
Angela Merkele, izkāpusi no helikoptera, limuzīnā piebrauc pie četrzvaigžņu viesnīcas Neusā, Diseldorfas pievārtē. Tur viņu sagaida neliela protestētāju grupa ar svilpēm.
Tad Merkele dodas greznajā viesnīcas kongresu zālē, lai, sagaidījusi, līdz rimstas aplausu vētra, uzrunātu apmēram divus tūkstošus atbalstītāju. Pirmajās rindās stāv partijas funkcionāri, vīrieši uzvalkos, sievietes kostīmos.
Dažas minūtes vēlāk no auto izkāpj arī Martins Šulcs. Vietā, kas atrodas apmēram četrdesmit kilometru no Merkeles pasākuma - pie Hoimarkta laukuma Ķelnē.
Laukums ir gandrīz pilns, uz bruģa čalo ļaudis ar kafijas turziņām, alus pudelēm un desiņu šķīvīšiem rokās. Sociāldemokrātu līderim ierodoties, pūlis pašķiras un izveido aleju, pa kuru, sveicinādamies ar sagaidītājiem, uz skatuvi soļo Šulcs.
"Martin! Martin!" skandē atbalstītāji. Šulcs runā ātri, aizgūtnēm. Stundas laikā skar desmitiem tēmu, bet ikkatru vien īsi, garāmejot:
"Vācijai klājas labi. Jā, taisnība. Taču tas nenozīmē, ka visiem cilvēkiem Vācijā klājas labi!
Kristīgie demokrāti saka: nekas neesot jādara. Viss taču ir skaisti. Mums esot zeme, kurā var dzīvot labi un ar prieku. Un, kad tu kaut ko šai zemē kritizē, tad tev pārmet nomelnošanu. Es piedalījos trijos pirmsvēlēšanu dialoga pasākumos televīzijās, kur cilvēki stāstīja man par augstajām īres maksām, par zemajām pensijām, par veselības raizēm, par augsto maksu bērnudārzos. Par savām nestabilajām, mazatalgotajām darba vietām. Vai šie ļaudis nomelno valsti? Nē! Viņi, atklājot savu ikdienas pieredzi, mums rāda, cik nolādēta netaisnība šeit valda. Tie, kas lietas nosauc vārdā, nevis nomelno valsti, bet gan dara to labāku!"
Kamēr Merkele runā par ģimeņu politiku, teroru, digitalizāciju, Šulca runa ir balstīta uz viņu – Angelu Merkeli:
"Starp mums un Angelu Merkeli ir būtiska atšķirība! Merkele grib investēt bruņošanā. Es – nē!" norāda Šulcs.
Šulcs būtu lielisks kanclers, tomēr reālu cerību uz to vairs nav, jo reitingi ir pārāk zemi, tā atzīst Sebastians, kāds sociāldemokrātu atbalstītājs ar sarkanu balonu rokā.
"Man viņš šķiet ļoti simpātisks. Tuvs pilsoņiem, eiropeisks. Teicami pasniedz sociālā taisnīguma tematus un labi spēj norobežoties no pašreizējās valdības, kurā līdz šim piedalījušies arī sociāldemokrāti," uzskatus pauž Sebastians.
Heidi, pensijas vecuma sieviete, domā citādi: "Sociāldemokrāti bija koalīcijā jau līdz šim. Un neko nav spējuši mainīt. Kāpēc lai turpmāk būtu citādi? Martins Šulcs te arī neko nepanāks."
Gerhards, kāds sirms kungs, jau paspējis nobalsot pa pastu: "Visi politiķi pilnībā ignorē cilvēku vajadzības. Un par spīti tam es jau nobalsoju par sociāldemokrātiem, jo jau gadu desmitiem esmu par viņiem balsojis."
Kāds cits vīrietis nolēmis atbalstīt Kreiso partiju kā mazāko ļaunumu: "Principā starp kristīgajiem demokrātiem un sociāldemokrātiem nav nekādas atšķirības. Lielajā koalīcijā valda miers, bet nekas nenotiek. It kā notiek daudz kas, bet vieni vienīgi sīkumi. Nekā liela vairs nav. Tā, kā reiz bija Villija Branta laikā, kad bija kas liels un tiecāmies uz ko jaunu, vairs nav."
"Vēlēšanu iecirkņi svētdien ir atvērti līdz pat sešiem vakarā, un līdz šai stundai es cīnīšos," savas uzstāšanās noslēgumā paziņo Šulcs.
Aptaujas gan rāda: nedēļas laikā sociāldemokrātu reitingi ir vēl mazliet kritušies, kamēr kristīgo demokrātu uzvara saglabājusies nesatricināma.
