Vienošanās noteikumi
Neilgi pēc pusdienlaika Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs nāca klajā ar paziņojumu par ārkārtas prezidenta vēlēšanu izsludināšanu un ierosinājumu atgriezties pie 2004. gada konstitūcijas.
Pēc tam, kad trīs Ukrainas politiskās opozīcijas līderi Arsēnijs Jaceņuks, Vitālijs Kļičko un Oļegs Tjagņiboks piektdien bija saņēmuši Maidana vadības mandātu parakstīt šo miera vienošanos, dokuments par politiskās krīzes izbeigšanu tika parakstīts ES pārstāvju klātbūtnē. Parakstīšanas ceremonijā gan nepiedalījās Krievijas prezidenta pilnvarotais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos Vladimirs Lukins.
Saskaņā ar noslēgto vienošanos ir paredzēts: pirmkārt, nekavējoties tiks uzsākta konstitucionālā reforma, kas izlīdzinās prezidenta, Augstākās Radas un Ministru kabineta pilnvaras un šī reforma ir jāīsteno līdz septembrim; otrkārt, pēc tam, ne vēlāk kā decembrī, ir jāsarīko ārkārtas prezidenta vēlēšanas. Tāpat paredzēts apstiprināt jaunu vēlēšanu likumu, kā arī izveidot jaunu Centrālo vēlēšanu komisiju saskaņā ar EDSO un Venēcijas komisijas noteikumiem; treškārt, tiks izmeklēti vardarbības akti, turklāt tas notiks varas, opozīcijas un Eiropas Padomes uzraudzībā; ceturtkārt, vara neizsludinās valstī ārkārtas stāvokli un gan vara, gan opozīcija turpmāk atturēsies no spēka izmantošanas.
Visbeidzot, piektais nosacījums, abām pusēm ir aktīvi jāiesaistās dzīves normalizēšanā gan Kijevā, gan citās pilsētās, atbrīvojot ieņemtās administratīvās ēkas, atbloķējot ielas un laukumus. 24 stundu laikā pēc likuma stāšanās spēkā ir jānodod Iekšlietu ministrijai nelikumīgi glabātie ieroči.
Pirmais milzīgais solis ceļā uz krīzes atrisināšanu tika sperts jau neilgi pēc šīs vienošanās parakstīšanas, kad 386 Augstākās Radas deputāti nobalsoja par atgriešanos pie 2004. gada konstitūcijas, kas „de facto” nozīmē to, ka Ukraina atkal kļūst par parlamentāri prezidentālu republiku.
Šis pārliecinošais balsojums parlamentā notika, deputātiem stāvot kājās un pēc tam dziedot himnu. Kā iepriekš bija paskaidrojis Jaceņuks, Augstākā Rada tagad ir ieguvusi pilnvaras iecelt jaunu valdību, visus Ministru kabineta locekļus, kā arī ieguvusi ietekmi pār aizsardzības, tieslietu un citiem varas atzariem. Turklāt būs iespējams veidot deputātu frakciju koalīciju, kurā varēs piedalīties gan frakcijas, gan pie frakcijām nepiederošie deputāti. Pēc Jaceņuka vārdiem, parlaments tagad ir pārstājis būt par prezidenta administrācijas nodaļu.
ES amatpersonas pauž atvieglojumu
Pēc vienošanās atvieglojumu par panākto vienošanos pauda ES un ES dalībvalstu politiķi. „Mēs esama pateicīgi un laimīgi, ka spējām dot savu ieguldījumu, lai noregulētu situāciju un ļautu sasniegt politisku risinājumu, kas tagad ir ukraiņu rokās,” sacīja Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers.
„Mums jārīkojas un jāveic reāli pasākumi. Jāatjauno iepriekšējā konstitūcija, jāpieņem likums par amnestiju un virzīties uz priekšu soli pa solim. Cilvēki neticēs tikai parakstītiem dokumentiem, viņi ticēs reāliem darbiem,” pārliecību pauda Jaceņuks.
„Vienošanās punktu īstenošana šobrīd svarīga un vienlaikus arī sarežģīta. Mums jāatbalsta Ukrainas tauta šī līguma izpildē. Tas ir viņu līgums un neviens cits to viņu vietā neizdarīs, taču mēs sniegsim visu iespējamo atbalstu,” norādīja ES augstā komisāre Ketrīne Eštona.
Tautas sapulcē optimistisks noskaņojums
Piektdienas vakarā notiekošajā Tautas sapulcē Maidanā ir pozitīvs un optimistisks noskaņojums, vēsta LTV "Panorāma" speciālkorespondente Judīte Čunka. Viņa uzsver, ka cilvēki nāk smaidīgi un ar karogiem. Tiesa, pasākums sākās ar atvadu ceremoniju no bojāgājušajiem Maidanā. Tomēr citādi opozīcijas līderu runas klausoties, cilvēki cer, ka piektdien panāktās vienošanās patiešām būs krīzes beigu sākums Kijevā un Ukrainā un jaunas sadursmes vairs nebūs gaidāmas. Sapulces laikā gan ap Maidanu patrulē opozicionāru grupas, kas skatās, lai nebūtu kādas provokācijas vai uzbrukumi.
Bruģē ceļu Timošenko atbrīvošanai
Parlaments šīs dienas laikā triecientempā ne tikai grozīja konstitūciju un pasludināja amnestiju protestu dalībniekiem, bet arī dekriminalizēja normu, kas ļāva ekspremjeri un "Tēvzemes" partijas līderi Jūliju Timošenko uz septiņiem gadiem ieslodzīt cietumā.
Parlaments arī atlaidis iekšlietu ministru Vitāliju Zaharčenko, kuru vaino asinspirts sarīkošanā Neatkarības laukumā. Turpinās darbs pie parejas valdības izveides. Vēl atlicis vienoties vai ārkārtas parlamenta un prezidenta velēšanas rīkot tikai rudenī, kā paredz pašreizējai līgums, vai ātrāk, kā to vēlas atsevišķi opozīcijas spēki.
Tāpat tika nobalsots par likumu, kas nepieļauj tādu personu vajāšanu un sodīšanu, kuras piedalījušās mierīgās protesta akcijās. Faktiski tas ir kārtējais likums par amnestiju. Turklāt deputāti ir nobalsojuši par izmeklēšanas komisijas izveidi, kas kopā ar ekspertiem izmeklēs noziegumus pret cilvēci, kurus varētu būt veikuši iekšlietu ministrijas un ģenerālprokuratūras pārstāvji.
Ne visi ir priecīgi
Taču ne visi ir mierā ar piektdien noslēgto vienošanos ar prezidentu Janukoviču. „Labējā sektora" radikālākie aktīvisti jau paziņojuši, ka nedrīkst pieļaut kopīgu valdību ar slepkavām.
Bet tikmēr Ukrainas Drošības dienests ir paziņojis, ka jau pašlaik valstī esot vairāki dažāda līmeņa deputāti, kuri esot uzsākuši sarunas ar ārvalstu pārstāvjiem, lai atklāti diskutētu par valsts sadalīšanu. Drošības padome savā paziņojusi, ka tā stingri vērsīsies pret jebkādiem mēģinājumiem apdraudēt valsts teritoriālo nedalāmību, kā arī sauks pie kriminālatbildības visus vainīgos. Tieši Reģionu partijas frakcijas vadītājs Aleksandrs Jefremovs sestdien gatavojās doties uz Lugansku, lai tiktos ar partijas pārstāvjiem un vietējo drošības dienestu vadību un lai pieprasītu prezidentam ievest valstī kārtību. Ja tas neizdosies, tikšot rosināts izskatīt iespēju par Ukrainas dienvidaustrumu reģionu atdalīšanos.
Tikmēr ikdiena Kijevā ir mierīga. Turpat, kur ceturtdien dzīvības zaudēja desmitiem cilvēku, tagad vēl kūp dedzinātās riepas un tiek pieminēti bojā gājušie. Cilvēki Latvijas Radio pauž, ka gatavi palikt Maidanā tik ilgi, kamēr Janukovičs neatkāpsies no amata.
Uz barikādēm ieradušies Ļvivas miliči, kuri ieradušies palīdzēt demonstrantiem. Viņi sola, ka nostāsies starp "Berkut" un demonstrantiem, ja cīņas atsāksies. Tāpat ir ieradušies ārsti, kuri ir gatavi palīdzēt. Piektdien Maidanā ir gaidāma tautas pulcēšanās.
Atmosfēra Kijevā dienas laikā (Judītes Čunkas sižets)
Ziņots, ka protesti Kijevā sākās 21.novembrī, kad Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis ES. Pēc tam pakāpeniski ielas arvien vairāk pārpildīja demonstranti, līdz sākās pirmās kaujas.
Janvāra sākumā kaujas pierima. Taču otrajā pusē cīņās starp miliciju, specvienību „Berkut” un protestētājiem bojā gāja pirmie cilvēki. Tomēr visasiņainākās kaujas notika šonedēļ, kad, pēc mediju ziņām, bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki. Opozīcija uzsver, ka protestē pret korupciju un sociālo nevienlīdzību valstī.
