Mirklī, kad uz skatuves kāpuši opozīcijas līderi Vitālijs Kļičko, Arsēnijs Jaceņuks un Oļegs Tjagņiboks, sanākušie ļaudis viņus izsvilpa.
Pēc tam viens no aktīvistiem, pārtraucot Kļičko uzrunu, nolasīja ultimātu Ukrainas prezidentam Janukovičam, kurā tam tika dots laiks līdz sestdienas priekšpusdienai, lai atkāptos no amata. Pretējā gadījumā ļaudis no Neatkarības laukuma ar ieročiem rokās došoties uzbrukumā.
Latvijas Radio vēsta, ka liela atbalsta opozīcijas radikālā spārna idejām Maidanā piektdienas vakarā nav. Tomēr daļa sanākušo aktīvista uzsaukumu atbalstījuši ar ovācijām, norāda LTV.
Latvijas Radio korespondente Olga Dragiļeva norādīja, ka atmosfēra ir kaut kas starp svētkiem un neapmierinātību. Sākotnēji cilvēki bija priecīgi, jo uzskatīja, ka ir notikusi revolūcija, tomēr pēc tam arvien vairāk cilvēku pauda nelokāmu prasību atkāpties Janukovičam.
Cilvēki, no vienas puses, apsveic ar bijušās opozīcijas līderes Jūlijas Timošenko gaidāmo atbrīvošanu, no otras puses, viņi nevēlas politiķes atgriešanos pie varas, jo domā, ka nesniegs ieguldījumu Ukrainas labā, norāda Dragiļeva.
Vēstīts, ka piektdien Janukovičs un opozīcijas līderi ES dalībvalstu – Polijas, Vācijas, Francijas - ārlietu ministru klātbūtnē parakstīja vienošanos par miera noregulējumu. Dažas stundas pēc tam ar 386 Augstākās Radas deputātu atbalstu, Ukraina atjaunoja 2004.gada konstitūciju, valsti atkal padarot par parlamentāru republiku.
Tāpat parlaments pieņēma likumus, kas varētu sekmēt ieslodzītās bijušās premjeres Jūlijas Timošenko atbrīvošanu. Pants, uz kuru bija balstīta apsūdzība Timošenko, ir atcelts. Tiesa, tas vēl jāpastiprina Augstākās Radas priekšsēdētāja atbalsts.
No darba atlaists ir arī iekšlietu ministrs Vitālijs Zaharčenko, kuru bieži vaino par asiņainajām sadursmēm Maidanā pēdējo dienu laikā.
Protesti Kijevā sākās 21.novembrī, kad Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis ES. Pēc tam pakāpeniski ielas arvien vairāk pārpildīja demonstranti, līdz sākās pirmās kaujas.
Janvāra sākumā kaujas pierima. Taču otrajā pusē cīņās starp miliciju, specvienību „Berkut” un protestētājiem bojā gāja pirmie cilvēki. Tomēr visasiņainākās kaujas notika šonedēļ, kad, pēc mediju ziņām, bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki. Opozīcija uzsver, ka protestē pret korupciju un sociālo nevienlīdzību valstī.
