Šķiet, visa Kijeva ir tikai divās krāsās – zilajā un dzeltenajā -, partiju logotipi, cilvēku drēbes, reklāmas plakāti. Mazā skaitā, bet tomēr piketē arī pie varas esošās Reģionu partijas pārstāvji.
Opozīcijas aktīvisti kliedz, atkārto vārdus „revolūcija" un sit bungas. Viņu prasības nevar raksturot tikai ar vēlmi tuvināties Eiropai vai prasību, lai atkāpjas Ukrainas parlaments. Vairums cilvēku sūdzas par slikto dzīves līmeni un visur esošo korupciju. Un līguma parakstīšana ar Eiropas Savienību, varas maiņa, pat revolūcija – tas viss ir tikai veids, kā ielās izgājušie cilvēki cer uzlabot savu dzīvi.
„Mēs pieprasām normālu tiesisku valsti. Jo pie jums ir kā – par likuma pārkāpumiem atbild gan prezidenti, gan ierindas pilsonis. Otrkārt, mēs gribam sociāli taisnīgu valsti. Normālas pensijas, normālas algas, normālas stipendijas," saka kāds vīrietis.
Toties, ja neskaita nepatiku pret esošo varu, politiskie uzskati opozicionāriem ir krasi atšķirīgi. Daudzi pārstāv partiju „Svoboda" un demonstrē klāju ksenofobiju un antisemītismu.
„Mēs cienām visus, bet Augstākajā Radā, Ukrainas parlamentā, ir 60% ebreju. Vai tas, jūsuprāt, ir normāli? Jo citādi Ukrainā nav tik daudz ebreju, bet parlamentā ir. Tas nav normāli!" savu viedokli pauž cits vīrietis.
Vārds, kurš uz Kijevas ielām skan visur, ir „Bertkut" – Ukrainas specvienība, kura brīvdienās vardarbīgi izkliedēja jauniešu demonstrācijās un tad piedalījās sadursmēs ar demonstrantiem.
„Esmu Aleksandrs Pivovarovs, brīvprātīgais ārsts. Sestdienas vakarā biju klāt demonstrantu sadursmēs ar miliciju, sniedzu tur pirmo palīdzību, apstrādāju brūces. Kad strādājām ar cietušajiem, „Berkuts" gāja uzbrukumā, cilvēki saka kliegt un es mēģināju pārliecināt kādu drošībnieku neaiztikt sievieti. Tad kāds teica man, lai nolieku šķēres (tās bija vajadzīgi brūču pārsiešanai), es uzreiz pakļāvos, pacēlu rokas un sāku kliegt, ka esmu ārsts. Bet neskatoties uz to, mani saka sist vairāki cilvēki, tad tieši sejā man iepūta asaru gāzi. Tas viss, neskatoties uz to, ka uz apģērba man ir labi pamanāms sarkanais krusts," stāsta mediķis.
Uz Kijevas ielām netic, ka situācija varētu atkārtoties. Pasaules mediji pārāk uzmanīgi vēro notiekošo, turklāt tā sauktais nacionālās pretestības štābs ir izveidojis savu drošības dienestu. Tā dalībnieki sargā Neatkarības laukumu, dežurē pie barikādēm un ieņemtajām ēkām. Drošībniekiem pievienojušies arī Ukrainas kazaki.
„Mani sauc Atamans Hora. Nedomāju, ka viņi uzņemsies šādu atbildību. Te ir ārzemju pārstāvji, viņi negribēs, lai tie redz asinis. Ko mēs darīsim, ja tomēr kas notiks? Aizstāvēsim cilvēkus. Kā sanāks, ieroču mums nav. Mēs taču esam kazaki, mums tie nav vajadzīgi."
Tiesas pārstāvji ceturtdien pasludināja par nelikumīgu Kijevas domes ieņemšanu un Ministru kabineta bloķēšanu, tur demonstranti vienkārši nelaiž nevienu iekšā. Tiesas lēmums, iespējams, ļaus drošības spēkiem ar varu atbrīvot telpas. Opozīcijas deputāti, savukārt bloķējuši parlamenta darbību.
Valsts premjerministrs Nikolajs Azarovs ir paziņojis, ka vara ir gatava dialogam tikai tad, ja opozīcijas atbrīvos ieņemtās ēkas. Tai pašā laikā viņš uzskata, ka opozīcijas rindās ir daudz ekstrēmistu, kuri nevis pārstāv eiropeisko domāšanu, bet vienkārši pārkāpj likumu. Vicepremjers Sergejs Arbuzovs ir atkārtojis, ka vara esot gatava ārkārtas vēlēšanām. Tomēr Arbuzovs notiekošo konfliktu nosauca par kaitīgu un nepamatotu.
Kijevā notiek Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) samits, piedāvājot palīdzību dialoga meklējumos, kaut gan nav skaidrs, kā to darīt.
