Ukrainas pilsoņu ievēlētajam parlamentam būs jāapstiprina smagas reformas un jāmēģina atrisināt ilgstošais militārais konflikts valsts austrumos. Kopš iepriekšējām vēlēšanām pagājuši divi gadi, valdošie spēki nonākuši opozīcijā un bijušais prezidents Viktors Janukovičs slēpjas Krievijā.
Saulainā svētdienā Ukrainas galvaspilsētā dzirdamas lūgšanas - par Ukrainu, par vienotu tautu. Norisinās parlamenta ārkārtas vēlēšanas, pirmās kopš Maidana asiņainās revolūcijas. Aptaujas liecina, ka pēc šīm vēlēšanām Augstākajā Radā vairākumu veidos spēki, kas atbalsta Ukrainas vienotību un eiropeisku ārpolitiku.
Daudzi LTV uzrunātie vēlētāji atzīst - līdzšinējā Augstākā Rada bija jāmaina.
„Jūs paši labi saprotat, kāds bija vecais parlaments. Pie daudzām Ukrainas nelaimēm ir vainojams arī parlaments,” LTV saka pensionāre Viktorija Šmurguna. „Cita ceļa nav - ir jāvēl, jāvēl un jāvēl. Protams, ļoti gribas, lai viss uzreiz mainītos, bet tā nemēdz būt.”
Jurista palīgs Aleksandrs Jušķevičš savukārt LTV norāda, ka „vecos kadrus vajag laist pensijā, jāpiesaista jauni cilvēki”.
„Valsts mums ir jauna. Bet daudzviet amatos vēl padomju laikos partijas izraudzītie ierēdņi. Tas nav pareizi. Kandidāti jāmāk izvēlēties. Jāvērtē, vai cilvēku kāds nebīda, vai tie nav tikai skaļi saukļi, ko viņi sola. Jāmāk atšķirt labu jaunu, profesionāli no tukšu salmu kūlēja,” saka Aleksandrs.
„Radio Svoboda” žurnāliste un komentētāja Bogdana nākamās koalīcijas darbu iezīmē cerīgi.
„Man šķiet, ka tā visatļautība, kas parlamentā ilga vairāk nekā 23 gadus, kad varēja balsot citu vietā, vienoties, atrisināt jautājumus par naudu, - šis laiks ir beidzies, jo vairākos politiskajos spēkos tagad darbojas spēcīgi aktīvisti,” Latvijas Radio saka Bogdana.
Vēlēšanu iecirknī, kas ierīkots Kijevas kara hospitālī, Latvijas Radio sastapa komandieri Oļegu Suharevu, kurš pirms trim mēnešiem vienīgais no desmit biedriem izdzīvoja tanka apšaudē. Viņš saka - pavasarī dosies atpakaļ uz fronti.
„Es vienalga atgriezīšos, ja izdosies, protams,” Latvijas Radio apgalvoja karavīrs.
Arī citos iecirkņos Kijevā daudz karavīru. Igors Ļežņihs ir obligātā dienesta karavīrs, viņam un biedriem pēdējais gads aizvadīts tādā kā gaidīšanas režīmā Kijevā, uz fronti viņus nesūta.
„Ceru uz vienkāršāko - ka būs miers, ka varēs karavīri doties mājās,” saka Igors.
Ukrainas vēlēšanās paredz aktivitāti lielāku par 60%, bet miljoniem vēlētāju kara dēļ vēlēšanās nevar piedalīties.
„Mans vēlēšanu iecirknis atrodas okupētajā teritorijā. Es šodien braukšu atpakaļ uz bataljonu, man beidzas atvaļinājums,” stāsta kāds vēlētājs – karavīrs.
Vēl dienas laikā Ukrainas varas iestādes mēģināja izdomāt, kā nodrošināt dalību vēlēšanās karavīriem, kas cīnās par šī brīža Ukrainas spēka simbolu - Doņeckas lidostas noturēšanu.
Balsošanu uzmana vairāk nekā divi tūkstoši starptautisko novērotāju. Ziņu par nopietniem pārkāpumiem līdz vakaram nebija, ielās un iecirkņos pastiprināta drošība, jo iepriekš bija draudi izjaukt balsošanu.
Pirms vēlēšanām savu izvēli nebija izdarījuši 20 – 30 % vēlētāju. Svētdien daudzi pēta garos sarakstus. Daudzi atklāti saka, ka politikā grib redzēt jaunas sejas un politiķus, kas vestu valsti uz Eiropu.
„Domājam par to, kas valstij jādara, kad rit karš. Mūsu ģimene balsoja par mieru, lai kara nebūtu. Lai Ukraina ar laiku kļūtu tāda kā Latvija. Mēs ļoti cienām jūsu valsti,” LTV atklāj vēlētājs Vasilijs.
Savukārt students Martins Katļerovskis stāsta, ka viņš parasti partiju izvēlās pēc sastāva. „Tur jābūt ekonomistiem, juristiem un tiešām cilvēkiem, kuri pārzina savu darbu. Politika jāveido vidējā līmeņa uzņēmējiem, tiem, kuri nezags,” spriež students.
Tikmēr vēlētājs Volodimirs pauž nožēlu, ka no biļeteniem pazudusi ailīte „balsoju pret visiem”. „Man šķiet, ka tā domā daudzi. Ja godīgi - visi tie kandidāti ir pilnīgi vienādi!” secina Volodimirs.
Jau ziņots, ka svētdien Ukrainā notiek parlamenta ārkārtas vēlēšanas, tiesa balsot nevar Krievijas anektētajā Krimā, arī prokrievisko separātistu kontrolētajās teritorijās Doņeckas un Luhanskas apgabalos vēlēšanas nevarēs notikt. Līdz ar to vēlēšanās nevarēs piedalīties trīs līdz 4,6 miljoni pilsoņu un parlamentā būs aptuveni 30 tukšas vietas. Iekļūšanai parlamentā jāpārvar 5% barjeru. Parlamentā jāievēl 225 deputāti no partiju sarakstiem, un 225 – pēc mažoritārās sistēmas vienmandāta apgabalos.
Vēlēšanās startē gandrīz septiņi tūkstoši kandidātu no 29 partijām un grupām.
Saskaņā ar aptaujām, par Porošenko bloku savas balsis gatavi atdot vairāk nekā 30%. Populistiskā nacionālistu Oļeha Ļaško Radikālā partija ir otrajā vietā ar 13%. Premjerministra Arsēnija Jaceņuka Tautas fronte saņems teju 11%, bet jaunizveidotā partija "Samopomič" ("Pašpalīdzība"), kuru vada Ļvovas mērs Andrijs Sadovijs, 8,5%.
Ārkārtas vēlēšanas Ukrainā notiek, jo vasarā izjukusi Ukrainas parlamenta valdošā koalīcija,un prezidentam bija jāizsludina Augstākās Radas vēlēšanas.
