Iepriekšējais „Charlie Erbdo” žurnāla numurs tika izdots 60 tūkstošu eksemplāru tirāžā, taču šodien, daudziem cilvēkiem reaģējot uz notikušo teroraktu un nostājoties par vārda brīvību, sadrukātie trīs miljoni jaunākā numura kopiju tika izpārdoti dažu stundu laikā. Tagad tiek drukāti vēl vairāki miljoni. „Daudzi cilvēki jau bija pasūtījuši šo numuru iepriekš. Daži pat pirms nedēļas, pirms vēl bija zināms, vai tas tiešām vēl iznāks,” stāsta avīžu pārdevējs Šamils.
Jaunāko „Charlie Hebdo” numuru jau atkal rotā pravietis Muhameds – šoreiz viņš attēlots raudot un turot zīmīti “Es esmu Čārlijs”, kuru bojā gājušo piemiņai pēdējās dienās lietojuši miljoniem cilvēku. Vienlaikus dzīvi palikušie redakcijas darbinieki uz pirmās lapas vēsta, ka viss ir piedots.
„Charlie Hebdo” vēsture pierādījusi, ka Francijā provokatīvai satīrai vienmēr bijusi vieta pat tad, ja daudziem tas nav paticis, tā intervijā Latvijas Televīzijai klāsta Francijas Nacionālās bibliotēkas vecākais bibliotekārs Arno Žils.
Vairāki nogalinātie satīristi laikrakstā un tā iepriekšējos izdevumos skāruši visprovokatīvākās tēmas, sniedzot vairākām Francijas cilvēku paaudzēm gan iemeslu pasmaidīt, gan būt šokētiem. „Ir jāturpina, lai kāds būtu risks. Galvenais mērķis ir stāties pretī visam, kas apspiež vārda brīvību, jāturpina aizstāvēt par katru cenu. Vienlaikus nedrīkst pieļaut arī pašcenzūru žurnālistu un karikatūristu darbā, kas pašlaik ir īpaši svarīgi,” saka Arno Žils.
„Charlie Hebdo” idejiskais priekštecis, žurnāls „Harikiri Ebdo” jau reiz bija jāslēdz, jo tas uzdrošinājās nonivelēt nacionālā varoņa, ģenerāļa un prezidenta Šarla de Golla nāvi. Laikraksta mūsdienīgākā versija tika publicēta pēc pauzes deviņdesmito gadu sākumā, izceļoties ar ļoti asu politisko satīru, kas nav saudzējusi nevienu ideoloģisko nometni.
Daudz arī rakstīts par starptautiskiem notikumiem, piemēram, laikraksts pēdējā laikā asi vērsās pret Krievijas politiku Ukrainā un izcēla, viņuprāt, redzamo Francijas politiķu liekulību šajā jautājumā. Taču tieši reliģijas jautājumu skaršana kļuvusi par kritiskāko punktu „Charlie Hebdo” darbā.
„„Charlie Hebdo” vēsturiski bijis žurnāls, kuru kā platformu izmantoja ļoti daudzi slaveni karikatūristi. Un tajā vienmēr bija vieta pat vispretrunīgākajiem jautājumiem. Tika asi kritizēta visdažādāko reliģiju garīdzniecība – tēmas skāra gan katolicismu, gan budismu, gan arī islāmu un jūdaismu, atspoguļojot to sajūtu, kas valdīja lielā daļā Francijas sabiedrības daļas,” stāsta bibliotekārs Žils.
Tieši pēc šī laikraksta numura publicēšanas notika pirmais uzbrukums „Charlie Hebdo” redakcijai – tās birojs tika aizdedzināts, apmētājot to ar Molotova kokteiļiem. Un arī pēc jaunākā numura publicēšanas dzīvi palikušie satīristi jau saņēmuši kārtējos draudus.
Redakcijas pagaidu mītnes vieta laikraksta "Libération" telpās tāpēc pašlaik tiek ļoti stingri apsargāta.
Arī Francijas Nacionālajā bibliotēkā, kur glabājas visi „Charlie Hebdo” numuri, kā arī cita pretrunīgi vērtēta literatūra, kuru autoriem draudēts ar nāvi, drošības pasākumi ir pastiprināti. Policija un armija šajās dienās patrulē īpaši intensīvi. Taču šonedēļ notikusī protesta akcija „Charlie Hebdo” piemiņai un atbalstam liecināja, ka Francijas iedzīvotājus šie draudi nav iebiedējuši.
