Likumprojekts paredz piešķirt prezidentam šādas tiesības, lai aizstāvētu mūsu valsts suverenitāti,” sacīja Klišass.
Pēc viņa teiktā, pašlaik juristi rūpīgi izvērtē šo jautājumu, lai pārliecinātos, vai šāda rīcība atbilst konstitūcijai.
Pēc Klišasa teiktā, šāda prakse atbilstot Eiropas standartiem un to varētu paredzēt speciālajā federālajā likumā.
Jau otrdien prezidenta padomnieks Sergejs Glazjevs paziņojis, ka iespējamās ASV sankcijas pret Krieviju liks Maskavai savukārt atzīt par neiespējamu atdot kredītus ASV bankām.
ASV jau paziņoja, ka Ukrainas spriedzes dēļ pārtrauc sarunas ar Krieviju par gatavotajiem tirdzniecības un investīciju sadarbības līgumiem. ASV arī apsver iespējas liegt vīzu izsniegšanu konkrētām Krievijas amatpersonām un iesaldēt viņu aktīvus.
Spriedze Ukrainā pieauga pēc varas maiņas februāra nogalē, kad pēc trīs mēnešus ilgajiem protestiem pret prezidenta Viktora Janukoviča režīmu un vairāku dienu asinsizliešanas Kijevas ielās Ukrainas parlaments atlaida Janukoviču. Līdzšinējais prezidents radis patvērumu Krievijā un jauno varu neatzīst, uzskatot sevi par likumīgu valsts vadītāju.
Savukārt Ukrainā Krimas Autonomajā Republikā parādījušies bruņotie spēki, kuri ieņem stratēģiskus objektus. Lai gan Krievijas parlaments pēc prezidenta Vladimira Putina lūguma atļāva bruņoto spēku izmantošanu Ukrainā, oficiāli Krievija noliedz savas armijas klātbūtni Krimā, taču pulcē karaspēku pie Ukrainas robežas. Savukārt ES un ASV nosodīja Krievijas agresiju, tiek apsvērtas iespējas arī ieviest sankcijas.
