Viņš skaidroja, ka „maigā vara” saistās ar ko patīkamu, taču pašreizējā Krievijas rīcība ir novērtēta negatīvi.
Arī pats Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā varā balstās uz diviem pīlāriem – tautas patriotismu un labklājību. Ja patriotisms Krievijas sabiedrībā aizvien ir stiprs, tad labklājību Krievijas ekonomiskās problēmas kādā brīdī var nopietni ietekmēt. Sprūds gan uzreiz aicināja nepārspīlēt Krievijas ekonomiskās problēmas, uzsverot, ka valstij ir stipras iekšējās rezerves. Vēl vairāk Sprūds apšaubīja runas par to, ka Krievija kā valsts var sabrukt, tostarp ekonomisku problēmu dēļ. Tāpat – viņš atgādināja – Putinu joprojām atbalsta 88% Krievijas iedzīvotāju, tādējādi Krievijas valsts vara ir stabila.
Vaicāts par draudiem Baltijai, Sprūds bija atturīgs. No vienas puses, „ir skaidrs, ka mums ir jābūt gataviem” arī negatīviem scenārijiem. Taču no otras puses – uzbrukums kādai no Baltijas valstīm vai kādai no to teritorijām ir mazāk ticams scenārijs un „ir jābūt bezprātim, lai konfrontētu Baltijas valstis,” kas ir NATO sastāvdaļa.
Turklāt vairums Baltijas valstu iedzīvotāji nebūt nav Krieviju atbalstoši. Raugoties no iedzīvotāju attieksmes, daudz sliktākā pozīcijā ir Baltkrievija, kur lielākā daļa samierinātos ar valsts nonākšanu Krievijas sastāvā vai pat atklāti atbalstītu to.
Bažas par Krievijas ārpolitiku aizsākās martā, kad Krievija iebruka Krimā un anektēja to. Pēc tam Krievijas atbalstītie kaujinieki iebruka Austrumukrainā. Vienlaikus Baltijas valstīs raisījās satraukums par savu drošību, ko vēl vairāk pastiprina Krievijas armijas aktivitātes pierobežā.
