Krievija pagājušā gada augustā kā pirmā pasaulē apstiprināja vakcīnu pret Covid-19. Tā bija vietējo zinātnieku radītā “Sputņik V”. Drīz vien Krievija ar citām valstīm noslēdza vienošanās par “Sputņik V” piegādi.
Martā Krievijas Tiešo investīciju fonds, kas ir atbildīgs par “Sputņik V” piegādi ārvalstīm, paziņoja, ka 2021. gadā ar vakcīnām spēs apgādāt 700 miljonus cilvēku ārpus Krievijas.
Tomēr pēdējos mēnešos vairākas valstis ir paziņojušas, ka tām nav piegādāts solītais “Sputņik V” devu daudzums.
Viena no Krievijas tuvākajām sabiedrotajām Irāna vienojās par 60 miljonu “Sputņik V” devu iegādi, bet līdz šim ir saņēmusi niecīgu daļu no tām.
Februārī Krievija paziņoja, ka pirmajā fāzē Irānai piegādās piecus miljonus pošu devu, bet līdz jūnija beigām Teherāna bija saņēmusi tikai 920 000. Līdz augusta sākumam Irānai bija piegādāti divi miljoni “Sputņik V” dozu.
Lai risinātu vakcīnu piegāžu kavēšanos, Krievija ar Irānu ir vienojušās par “Sputņik V” ražošanu šajā islāma republikā.
Gada sākumā Āfrikas Savienība paziņoja, ka Krievija ir apsolījusi 300 miljonus “Sputņik V” devu. Virkne Āfrikas valstu steidza apstiprināt Krievijā radīto vakcīnu un parakstīja līgumus par tās piegādi.
Ganas valdība aprīlī informēja, ka ir pasūtījusi 3,4 miljonus “Sputņik V” devu, bet līdz jūlija sākumam valsts bija saņēmusi tikai 20 000 pošu. Savukārt Angola no 12 miljoniem pasūtīto devu bija sagaidījusi tikai 40 000.
“Sputņik V” piegādes kavējušās arī Latīņamerikas valstīs.
Par vienošanās nepildīšanu sūdzējušās Argentīna, Meksika, Hondurasa un Bolīvija, bet Gvatemalas valdība paziņoja, ka vēlas lauzt vienošanos ar Krieviju par 8 miljonu vakcīnu devu piegādi.
Oksfordas Universitātes pētnieks Semjuels Ramani norādīja, ka kavēšanās ar “Sputņik V” vakcīnu piegādēm daudzās attīstības valstīs ir nopietni iedragājusi Krievijas tēlu.
“Ir iedragāta ne tikai Krievijas kā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja reputācija, bet vēl vairāk ir cietuši Krievijas pēdējo desmit gadu centieni apliecināt sevi kā uzticamu partneri krīzes brīžos. Domāju, ka viņi pārvērtēja vietējās ražošanas jaudas, kā arī ir bijušas problēmas ar izmaksām. Piemēram, Āfrikas valstīm par “Sputņik V” devu bija jāmaksā deviņi dolāri, bet “Pfizer” vakcīnas deva maksāja trīs dolārus. Iespējams, ka Krievijai nevajadzēja uzstādīt tik pārdrošus mērķus, kā, piemēram, 300 miljonu devu piegāde Āfrikas Savienībai, bet noteikt mērenākus mērķus. Domāju, ka tā Krievijai būtu bijis labāk,” Ramani sacīja sarunā ar televīzijas kanālu “TRT World”.
Savukārt Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Džordžtaunas Universitātes veselības aprūpes tiesību profesors Lorenss Gostins uzskata, ka daļa no problēmas ir Krievijas nevēlēšanās darboties starptautiskajā sistēmā, ko radīja cīņai pret Covid-19.
“Krievija nav bijusi atklāta attiecībā uz sarunām par šo vakcīnu piegādi. Tā nedarbojas globālās vakcīnu izplatīšanas programmas “Covax” ietvaros, bet noslēdz divpusējus līgumus ar valstīm. Tāpēc nav zināms, kādi ir vienošanos nosacījumi un cik daudz ir jāmaksā. Bet tagad Krievija nepiegādā to vakcīnu daudzumu, ko tā ir apsolījusi.
Es domāju, ka tas ir bijis fiasko no sākuma līdz beigām. Krievijas zinātne ir ārkārtīgi laba. Es vēlos, lai šī vakcīna būtu sekmīga, bet Krievijas valdība ar to apietas neprasmīgi,” Gostins sacīja intervijā raidsabiedrībai “Voice of America”.
Krievijas Tiešo investīciju fonds augusta sākumā solīja risināt problēmas ar “Sputņik V” piegādēm ārvalstīm. Kavēšanās esot saistīta ar milzīgo pieprasījumu, bet septembrī vakcīnu ražošanas jauda divkāršosies, jo esot noslēgts sadarbības līgums ar pasaulē lielāko pošu ražotāju “Serum Institute of India”, paziņoja fonds.
Krievija ir paziņojusi, ka šī gada pirmajos piecos mēnešos tā ārvalstīs ir pārdevusi vairāk vakcīnu nekā iepriekšējos trīs gados kopā. Tas esot ļāvis nopelnīt vairāk nekā 300 miljonus dolāru. Šis pieaugums bijis saistīts galvenokārt ar “Sputņik V” pārdošanu ārvalstīs.
