Kopš Tramps paziņoja par ASV izstāšanos no Irānas kodolnolīguma, sankciju atjaunošana pret Irānu bija sagaidāma un, kā teicis pats Tramps, vērstas līdz šim visstingrākās sankcijas. Tās skar Irānas finanšu sektoru, grafīta, alumīnija, tērauda un programmatūras importu, kā arī auto nozari.
Un tas ir tikai sākums – nākamā sankciju kārta gaidāma novembrī. Tramps cer šādā veidā piespiest Irānu noslēgt jaunu, labāku vienošanos.
Bet Irāna uz tādu šobrīd nav gatava. “Runāšana un sankcijas vienlaikus neiet kopā. Ja kāds stāv pretī savam ienaidniekam un gar viņa roku velk nazi, vienlaikus meklējot dialogu, viņa atbilde ir – ieliec nazi kabatā, nāc pie sarunu galda un liec lietā loģiku. [..] Tā šobrīd ir psiholoģiska karadarbība,” sacīja Irānas prezidents Hasans Ruhani.
Šādi Tramps atkāpjas no Baraka Obamas laikā panāktās vienošanās, ar kuru Irāna apmaiņā pret sankciju atvieglošanu ierobežoja savas kodolaktivitātes. Un šādi Tramps atkal nostājas pret saviem sabiedrotajiem.
Eiropas valstis dara visu, lai kodolvienošanos saglābtu. Eiropas Savienība sola aizsardzību visiem Eiropas uzņēmējiem, kas turpinās tirdzniecību ar Irānu par spīti Vašingtonas draudiem.
“Mēs iedrošinām visus mazos un vidējos uzņēmumus palielināt tirdzniecību ar Irānu. Tas ir svarīgi mūsu drošībai. Kaut arī Eiropas Savienības tirdzniecība ar Irānu ir neliela, tas ir svarīgi Irānas ekonomiskajiem ieguvumiem, ko tā saņem apmaiņā pret kodolvienošanās pildīšanu,” uzsvēra ES augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni.
Neskatoties uz to, ka Latvijai tirdzniecība ar Irānu ir ļoti neliela, Latvijas amatpersonas sliecas nostāties Briseles pusē un gatavas turpināt tirgoties ar ASV nedraudzīgo valsti.
