Ierobežojumi attieksies uz vairāk nekā 700 personām un uzņēmumiem, iekļaujot Irānas kuģniecības, finanšu un enerģētikas sektoriem. ASV sola sankcijas arī pret tām valstīm, kuras nepārtrauks importēt Irānas naftu, un ārvalstu uzņēmumiem, kas slēdz darījumus ar ASV "melnajā sarakstā" iekļautajiem Irānas subjektiem, tostarp Irānas centrālo banku, privātajām finanšu institūcijām. Irānas valdība jau ir vērsusies pēc palīdzības pie Eiropas Savienības.
Papildus tam ir sagaidāms, ka Briselē bāzētais SWIFT starptautisko maksājumu tīkls apturēs sadarbību ar sankcijām pakļautajām personām un uzņēmumiem, faktiski izolējot Irānu no starptautiskās finanšu sistēmas. Kā paziņojis ASV Valsts sekretārs Maiks Pompeo, visa pasaule saprotot šādu sankciju nepieciešamību.
"Eiropas uzņēmumiem netiks ļauts vienlaicīgi nodarboties ar biznesu gan ar ASV, gan ar Irānu. Kopš prezidenta Trampa paziņojuma par izstāšanos no Irānas kodolvienošanās eiropiešu uzņēmumi lielā skaitā pamet Irānu. To ir izdarījuši jau simtiem uzņēmumu. Visa pasaule saprot, ka šīs sankcijas ir reālas un svarīgas, ka tās palielina Irānas iedzīvotājiem iespējas panākt tik ļoti kārotās pārmaiņas. Tās arī liegs Irānai iegūt finansējumu, ko tā izmanto terorisma atbalstīšanai visā pasaulē. Šīs būs pašas spēcīgākās sankcijas, kādas ieviestas pret Irānas islāma republiku," teica Pompeo.
Viņš arī paskaidrojis, ka viens no sankciju mērķiem ir pilnībā apturēt Irānas naftas eksportu. Taču naftas tirdzniecība joprojām tiks atļauta vairākām Savienoto Valstu sabiedrotajām, īpaši Āzijas reģionā. Lai arī šīs valstis netiek nosauktas, aģentūra "Reuters" min, ka izņēmumi attieksies uz Indiju, Japānu, Dienvidkoreju, kā arī Ķīnu, Turciju un Itāliju.
ASV arī neuzticas Irānas apgalvojumiem, ka tā ir pārtraukusi bagātināt urānu, kas nepieciešams kodolieroču izgatavošanai, vaino valsti terorisma atbalstīšanā un uzbrukumos Sīrijā.
Irāna ir reaģējusi asi. Valsts augstākais līderis Ajatolla Ali Hamenei pavēstīja, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir apkaunojis ASV prestižu un šajā situācijā būs patiesais zaudētājs. Tikmēr Irānas prezidents Hasans Rouhani paziņojis, ka viņa vadītā valsts lepni apies amerikāņu ieviestās nelikumīgās un netaisnīgās sankcijas, jo tās ir pretrunā ar starptautiskajām normām. Rouhani uzsvēris, ka pašlaik ir izveidojusies ekonomiskā kara situācija, kurā Irāna pretojas apceļošai lielvarai. Pēc Irānas prezidenta domām, nekad Savienoto Valstu vēsturē Baltajā namā nav atradusies persona, kas tik ļoti pārkāpj likumus un starptautiskās vienošanās.
Taču Irāna ir vērsusies pēc palīdzības pie Eiropas Savienības, kas atšķirībā no ASV noslēgto kodollīgumu ar Irānu atbalsta.
Eiropas Savienība ir apsolījusi atbalstīt savus uzņēmējus, kuri turpinās biznesa saiknes ar Irānu. Atzinību ASV par šīm sankcijām ir paudusi Izraēla, premjerministra līmenī izsakot atzinību ASV līderim Donaldam Trampam.
Jautājums par ekonomisko sankciju ieviešanu pret Irānu faktiski bija izlemts jau šī gada maijā, kad Tramps paziņoja par Savienoto Valstu izstāšanos no Irānas kodolvienošanās. Pēc Trampa vārdiem, līdzšinējā vienošanās ir nepilnīga un tā nav apturējusi Irānas agresīvās darbības, tostarp atbalstot teroristu aktivitātes citās Tuvo Austrumu valstīs. Tieši tāpēc būtu nepieciešams panākt Irānas atgriešanos pie sarunu galda un maksimālā spiediena stratēģija šajā situācijā esot labākais risinājums.
