Pasaules valstis visā Covid-19 pandēmijas laikā fiskālā atbalsta mērķiem ir novirzījušas vairāk nekā 14 triljonus eiro, galvenokārt ārkārtas finansiālās palīdzības veidā darba ņēmējiem un uzņēmumiem.
Taču aģentūra norādījusi, ka tikai 380 miljardi dolāru no šiem līdzekļiem tika paredzēti tīras enerģijas projektiem.
Aģentūra vēsta: ja visi izdevumu plāni tiktu realizēti, globālās oglekļa emisijas 2023.gadā sasniegs rekordlīmeni un nākamajos gados turpinās pieaugt.
Kopumā oglekļa piesārņojums būtu par 3,5 miljardiem tonnu lielāks nekā scenārijā, kurā ekonomika būtu pielāgota Parīzes klimata vienošanās mērķim (tas paredz ierobežot globālo sasilšanu, lai mūsu planētas vidējā temperatūra būtu ne vairāk kā 1,5 grādus pēc Celsija augstāka, salīdzinot ar pirmsindustriālo laikmetu).
Aģentūras izpilddirektors Fatihs Birols norādījis - kopš izcēlās Covid-19 krīze, daudzas valdības varbūt arī runāja par to, cik svarīgi ir būvēt tīrākai nākotnei, taču daudzas no tām vēl nav atvēlējušas naudu šim mērķim.
