Pavisam Zviedrijā notika pieci semināri, jo katrā no tiem gan klātienē, gan tiešsaistē bija iespēja uzdot jautājumus reģionālajiem reemigrācijas koordinatoriem, biedrības ”Ar pasaules pieredzi Latvijā” biedriem, kas atgriezušies Latvijā no ārvalstīm un var iepazīstināt ar savu pieredzi un sniegt noderīgus padomus. Tāpat varēja uzdot jautājumus Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāvētajām skolām reģionos, kuras uzņem reemigrējošus bērnus un darba devēju platformai ”Your Move”. Turklāt katrā no semināriem bija fokuss uz katru no Latvijas reģioniem – Rīga, Latgale, Vidzeme, Zemgale, Kurzeme.
Darba portāls ''YourMove.lv", kas palīdz ārlatviešiem iekārtoties darbā Latvijā, uz Skandināviju skatās kā uz lielu iespēju zemi, proti, uz iespēju atrast darbiniekus, kuri gribētu un varētu strādāt Latvijā, tātad atgriezties dzimtenē no dzīves svešumā.
“Ja cilvēks ir iemācījies kādu no skandināvu valodām, pat ja viņam nav citas kvalifikācijas, ir ļoti jēdzīgas darba iespējas, vairāk gan Rīgā," Latvijas Radio sacīja darba vakanču portāla "YourMove.lv" dibinātājs Jānis Kreilis. Viņš atklāj, ka pēdējā laikā Latvijā atgriezušies pieci cilvēki. Pat neko citu nemākot, kā vien kādu no skandināvu valodām, Rīgā var sākt strādāt pāris nedēļu laikā kopš atgriešanās, saņemot 1000 eiro “uz rokas”, viņš atklāja. Tie gan ir ļoti vienkārši darbi, kur nav nepieciešamas citas prasmes.
Kā norāda Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupas viena no vadītājām un pedagoģēm, tostarp arī semināru idejas autore Ieva Reine: “Mēs semināru laikā pārliecinājāmies, ka par iespēju atgriezties interesējas ne tikai tie, kuri aizbraukuši, bet arī tie, kuru senči ir aizbraukuši. Tātad arī trimdas daļai ir liela interese par darba iespējām Latvijā, un tie ir cilvēki ar dažādu izglītību. Un, lai arī viņi nekad nav ilgstoši dzīvojuši Latvijā, viņus mudina mīlestība, sentiments vai piedzīvojumu kāre.” Turklāt semināros tiešsaistē varēja piedalīties latvieši no jebkuras vietas pasaulē, un tas liecina tikai vienu – interese par atgriešanos ir. Un svarīgākais ir darba jautājums, bet ne tikai.
Lai arī Zviedrija šķietami ir pāris soļu attālumā no Latvijas, tomēr ar reemigrāciju ir gana daudz neskaidru jautājumu. Specifiskākos jautājumus ieskicē Rīgas plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore Ramona Liepiņa-Krauja: “Bija arī tādi ļoti dziļi jautājumi - par pensiju pārcelšanu, vai Latvijā saņems Zviedrijā nopelnīto pensiju, par izglītību bija ļoti daudz jautājumu, tā allaž ir aktualitāte, kad runājam par atgriešanos. Un mums bija arī neoficiāla tikšanās ar Zviedrijas latviešiem, un ir patiesa interese par atgriešanos Latvijā, tikai jautājums ir, kad.”
Agnese Pūtele – Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve, privātās vidusskolas „Patnis” direktore –, norāda, ka interese par izglītību ir un satraukums nenoliedzami ir arī vecākiem.
“Vislielākais satraukums vecākiem ir par bērniem – vai un kā viņi varēs iekļauties Latvijas izglītības sistēmā, ko darīt ar valodas barjeru, kā atšķiras vērtēšana Latvijā. Turklāt valodas prasmes atšķiras. Tāpēc galvenais ekspertu uzdevums bija iedrošināt, jo katra situācija atšķiras, bet tai kopējai sajūtai jābūt tādai, ka ikvienu mēs šeit, Latvijā, gaidām," skaidroja Pūtele.
