Stoltenbergs ceturtdien preses konferencē Rīgā uzsvēra, ka NATO saprot izaicinājumu un apdraudējumu no austrumiem, ko izraisa Krievijas rīcība. NATO gaisa patrulēšanas misijas pēdējā gada laikā novērsa vairāk nekā 100 Krievijas lidmašīnu mēģinājumus šķērsot un iekļūt NATO dalībvalstu gaisa telpā, un tas ir par 50% vairāk nekā pērn.
NATO saglabā modrību un ir gatava aizstāvēt mūsu sabiedrotos pret jebkādu apdraudējumu, [..] esam uzticami šīm saistībām,” uzsvēra Stoltenbergs.
Viņš arī norādīja, ka prioritāte ir NATO ātrās reaģēšanas spēku veidošanai un alianses stiprināšanai nepieciešamas investīcijas, tāpēc svarīgi, lai visas NATO dalībvalstis spētu palielināt savu aizsardzības budžetu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta.
Jautāts par Baltijas valstu apdraudējumu, viņš norādīja, ka nevēlas spekulēt par Krievijas nolūkiem, bet tomēr atgādināja, ka „mēs esam redzējuši agresīvas darbības Ukrainā, Krimā, esam piedzīvojuši lielākas militārās aktivitātes NATO dalībvalstu robežu tuvumā, kas apliecina nepieciešamību uzturēt NATO spējas”.
Viņš arī norādīja, ka alianse vienmēr pielāgo savu kapacitāti un spējas mainīgajai drošības situācijai, un dara to arī tagad, plānojot ieviest ātrās reaģēšanas spēkus, un darīs to arī nākotnē. Tā ir stingra atbilde uz pieaugošu militāro klātbūtnei pie NATO robežām, un, ja nepieciešams, NATO darīs vairāk - visu, kas nepieciešams, lai sargātu dalībvalstis, uzsvēra Stoltenbergs.
Latvijas prezidents Andris Bērziņš kopīgajā preses konferencē uzsvēra, ka ir nozīmīgi un zīmīgi, ka NATO ģenerālsekretārs vienā no pirmajām vizītēm apmeklē Baltijas valstis, un atzīmēja, ka jaunais NATO ģenerālsekretārs stājās amatā laikā, kad ir būtiski drošības izaicinājumi.
Bērziņš norādīja, ka augsti vērtē Stoltenberga iesaistīšanos NATO Velsas samita lēmumu īstenošanā, norādot, ka šie lēmumi par NATO stiprināšanu ir visas alianses uzdevums un dalībvalstu solidaritātes apliecinājums.
Vēl pirms gada jēdzieni „aukstais karš” un „militārā agresija” nebija bieži pieminēti, bet tagad drošības situācija pasliktinājās, ko radīja Krievijas rīcība pie NATO austrumu robežām un teroristu draudi dienvidos, norādīja Bērziņš. Viņš arī uzsvēra, ka NATO ar savu rīcību apliecināja gatavību aizstāvēt sabiedrotos, paplašinot klātbūtni gaisā un jūrā, un intensificējot militārās mācības Baltijā.
Stoltenbergs šajās dienās apmeklē trīs Baltijas valstis, lai apliecinātu alianses gatavību aizstāvēt visas savas dalībvalstis, kā arī runātu par pašu dalībvalstu militāro gatavību un tālākajiem plāniem militārajā jomā.
Krievijas medijos NATO ģenerālsekretāra vizīte Baltijas valstīs tiek interpretēta kā alianses muskuļu demonstrēšana. Īpaši tiek izcelti arī Jensa Stoltenberga vēl pirms vizītes Rīgā izteiktie apgalvojumi, ka ar Krieviju ir nepieciešams sadarboties. Vairākos interneta resursos gan netiek minēti Stoltenberga apgalvojumi par to, ka Krievija ar savu rīcību faktiski pārkāpj starptautisko tiesību normas un starptautiskās vienošanās, iedragājot sistēmu, uz kuru daudzus gadus balstījusies Eiropas drošība.
Komentējot triju augsto amatpersonu viesošanos Rīgā, Latvijas ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds uzsver, ka gaidāmās Eiropas Savienības Padomes prezidentūras dēļ Rīga ir kļuvusi par tādu kā „Romu, uz kurieni ved visi ceļi”. Tas liecinot par to, ka, lai arī Latvija ir maza valsts, tai tomēr ir iespējas ietekmēt Eiropas politiskās dienaskārtības jautājumus. No otras puses, šīs vizītes noteikti ir saistāmas arī ar pašreizējo ģeopolitisko un drošības situāciju reģionā. Tāpēc politologs Andris Sprūds uz šīm vizītēm skatās divējādi.
„Tās ziņas varētu būt gan sliktā, gan labā. Ja visi skrien un visiem jābūt klātesošiem, tad laikam īsti kārtībā kaut kas nav. Reģionā, iespējams, pat Latvija ir vājākais ķēdes posms un šeit ir kaut kādas problēmas, kas izriet no mūsu pašu un kaimiņu rīcības. Labā ziņa ir tāda, ka šo vizīšu mērķis ir cita starpā parādīt mūsu kaimiņam, ka tādi, piemēram, Dmitrija Peskova, uzstādījumi, kā „Latvijā ir iespējams valsts apvērsums” - ir nepatiesi. Ir nepieciešams pierādīt, ka Latvija ir pilnībā respektēta Eiropas Savienības un NATO valsts, kuru ir gatavas atbalstīt arī augstu stāvošas amatpersonas. Tā kā tas ir arī tīri simbolisks žests,” sprieda Sprūds.
