"Eiropā pastāv reāls jauna bruņota konflikta risks. Krievijas karavīru skaits [pie Ukrainas robežām] pieaug, un laika, lai sagatavotos briesmām, kļūst arvien mazāk," kopā ar Rumānijas prezidentu Klausu Johannisu apmeklējot Mihaila Kogelničjana militāro bāzi Melnās jūras piekrastē, izteicies Stoltenbergs.
"Tajā pašā laikā mums nav nekādas skaidrības, un tāpēc mēs turpinām uzrunāt Krieviju, lai aicinātu viņus uz deeskalāciju un iesaistīšanos politiskā dialogā ar NATO un NATO sabiedrotajiem," piebildis alianses ģenerālsekretārs.
Šobrīd Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām vairāk nekā 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Cita starpā Maskava pieprasījusi NATO aizvākt "savas pekelītes" arī no Rumānijas.
Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
Tomēr, neskatoties uz Maskavas atkārtotajiem apgalvojumiem, ka tā neplānojot uzbrukumu kaimiņvalstij, un uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājumiem nesēt "paniku", pēdējā laikā pieaugušas bažas, ka karš ir neizbēgams.
Reaģējot uz Krievijas radītajiem draudiem, ASV prezidents Džo Baidens pagājušajā nedēļā pieņēma lēmumu par papildu karavīru nosūtīšanu uz Austrumeiropu.
Tostarp uz Rumāniju tika nosūtīts 1000 ASV militārpersonu. Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka Parīze ir gatava nosūtīt uz Rumāniju vairākus simtus karavīru.
Rumānijā, kas kopš 2004. gada ir NATO dalībvalsts, jau iepriekš bija dislocēti 900 amerikāņu, 250 poļu un 140 itāļu karavīri.
KONTEKSTS:
Jau pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
