Dezinformācijas radītāji bija labi sagatavojušies. Tika izveidots viltus emuārs, “Youtube” kanāls un “Liveleak” ieraksts, lai atbalstītu šo viltus ziņu, ka NATO spēki aiziet no Lietuvas Covid-19 pandēmijas laikā. Pēc tam domnīcām, valsts iestādēm un medijiem Lietuvā tika nosūtīta NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga viltota vēstule ar paziņojumu par NATO spēku aiziešanu.
“Vēstule bija viltota. Tas parāda, ko esam jau redzējuši, ka
gan valstu pārstāvji, gan privātie darboņi mēģina izmantot Covid-19 krīzi, lai izplatītu dezinformāciju, radītu apjukumu un grautu NATO sabiedroto apņēmību un vienotību. Viņiem tas nav izdevies,” uzsvēra Stoltenbergs.
Stoltenbergs arī apgalvoja, ka NATO sabiedrotie ir vienoti un viens otram palīdz krīzes laikā.
“NATO apņemšanās pret Lietuvu, pret kaujas grupām Baltijas valstīs ir stingra kā klints. Un stingra apņemšanās ne tikai vārdos, bet arī darbos, jo mēs saglabājam kaujas grupas Baltijas valstīs un Polijā, un mēs turpinām gaisa patrulēšanu,” sacīja Stoltenbergs.
NATO turpina arī Baltijas gaisa telpas patrulēšanu, tāpat kā līdz šim.
Četrām krievu lidmašīnām, kas zemu lidoja virs ASV karakuģa Baltijas jūrā pie Lietuvas krasta, pretī izlidoja beļģu iznīcinātājs, kas bāzējas Lietuvā pie Šauļiem.
Stoltenbergs arī atzina, ka NATO klātbūtne Covid-19 krīzes laikā ir palielinājusies Baltijā – Lietuvā ir ieradušies vācu kara ārsti, lai palīdzētu, jo Lietuvā starp NATO karavīriem ir arī vairāki saslimušie.
NATO spēki turpina mācības un misijas, taču daļa no tiem ir adaptēti jaunajai situācijai. Daļa no mācībām gan ir atcelta.
“Trīs Baltijas valstis – Igaunija, Lietuva un Latvija - mums ļoti palīdzējušas, sniedzot atbalstu citiem NATO sabiedrotajiem. Jūs visi esat snieguši atbalstu Itālijai un Spānijai ar medicīnisko nodrošinājumu un cita veida atbalstu. Tas parāda, ka NATO sabiedrotie spēj viens otram palīdzēt,” sacīja Stoltenbergs.
Stoltenbergs izvairījās prognozēt, kā gaidāmā ekonomiskā krīze varētu ietekmēt NATO, jo daudzas dalībvalstis, iespējams, varēs aizsardzībai atvēlēt mazāk līdzekļu nekā līdz šim.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Vīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru 7. aprīlī pagarināja vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos.
