Stoltenbergs norāda, ka jāturpina apbruņot Ukraina, ja rietumvalstis vēlas pieņemamu politisko risinājumu karam.

"Protams, mēs visi vēlamies, lai šis karš beidzas. Bet mums ir jāatceras, kas tas ir. Šis ir agresijas karš, kurā viena valsts, Krievija, ir iebrukusi kaimiņvalstī Ukrainā.

[..] Un mums ir jāsaprot, ka šis karš, visticamāk, kādā posmā beigsies pie sarunu galda. Taču mēs arī zinām, ka šo sarunu iznākums ir atkarīgs no spēka kaujas laukā."

Asambleju uzrunāja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, aicinot ieturēt principiālu nostāju pret Krieviju, un pastiprināt sankcijas.

Ukrainas austrumos tikmēr turpinās smagas kaujas. Ukraina pret Krieviju tagad liek lietā arī Krievijas pamesto bruņojumu, ko nesen ieguvusi no okupācijas atbrīvotajās teritorijās.

Harkivas apgabalā netālu no robežas ar Krieviju ceļmalās joprojām var atrast pamestu Krievijas bruņutehniku. Daļa iznīcināta vai bojāta, bet daļu bruņojuma izdevies iegūt neskartu. Un tagad tas tiek izmantos pret pašu Krievijas armiju.

Ukrainas armija ziņo, ka katru dienu tiek fiksēti mēģinājumi pārkāpt robežu, Krievijas karavīriem darbojoties mazās grupās. Tāpat fiksēts, ka Krievija otrpus robežas atkal koncentrē spēkus, notiek arī regulāras apšaudes.

"Brīžiem kļūst diezgan traki, bet mūsu artilērija šādos brīžos neļauj viņiem atpūsties. Turklāt mums bataljonā ir sava gaisa izlūkošana, tāpēc apšaudes laikā veicam izlūkošanu, apzinām pozīcijas, no kurām viņi šauj, un operatīvi vēršam uguni pret viņiem," stāsta Ukrainas bruņoto spēku karavīrs Ļevs.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.