Trīs somu eiroparlamentārieši iekļuvuši ietekmīgāko deputātu simtniekā, tie ir Heidi Hautala, Sirpa Pietikeinena un Petri Sarvamā. Pieredzējusī somu politiķe Hautala no Zaļo un Brīvās apvienības grupas ir arī EP priekšsēdētāja vietniece.
EP darbu novērtējot arvien vairāk
Heidi Hautala somu komandas augstos reitingus komentēja šādi: "Šāda tipa pētījumi nav nekāds zinātnes pēdējais vārds, bet, protams, tie kritēriji ir nolasāmi kā, piemēram, šis saraksts sastādīts. Šis pētījums mērīja deputātu ietekmi Eiropas Parlamentā. Piemēram, Zviedrijā tagad arī ir pamanīts, ka somu parlamentāristi "Votewatch" organizācijas pētījuma sarakstā tikuši augstākās vietās – tas rosina uz pārdomām un sarunām. Liela nozīme ir tam, ka Somijā eiroparlamentāriešu ievēlēšanas veids nav tāds kā daudzās citās Eiropas Savienības valstīs. Pie mums balsotājs izvēlās savu kandidātu – nevis politiskā partija. Kad ir tāda liela zeme un maza tauta kā mums, ir jābūt diezgan atpazīstamam, zināmam jau iepriekš, lai tiktu ievēlēts, un tas nav tik viegli. Somijas gadījumā tas vienkārši ir pieredzējušāks politiķis.
Es saskaitīju. Somijai pavisam ir 13 deputāti Eiropas Parlamentā, no šiem trīspadsmit – seši, tātad gandrīz puse, ir bijušie Somijas ministri. Mani pašu ieskaitot. Mūsu vēlēšanu sistēma rada šādu eiroparlamentāriešu komandu. Es izjūtu to, ka Somijā gadu garumā aizvien vairāk Eiropas Parlamenta darbs tiek novērtēts.
Ir sākts saprast, ka tā nav nekāda ziloņu kapsēta. Ir saprasts, ka uz turieni nesūta vis tādus politiķus, kam derīguma termiņš dzimtenē būtu beidzies.
Arvienvārdsakot – parlamentu novērtē, un tas ir novedis pie tā, ka somu parlamentārieši veic smagu darbu un ir gatavi cīnīties un tiekties pēc ietekmīgajām darbavietām Eiropas Parlamentā."
Norāda uz izmaiņām pašā Eiroparlamentā
Hautala EP ar nelielām pauzēm strādājusi kopš 1995. gada. Gaisotne EP šo gadu laikā esot ļoti mainījusies. EP darbs esot kļuvis redzamāks un novērtētāks.
"Klimats Eiropas Parlamentā ir gan mainījies. Esmu bijusi Eiropas Parlamentā ar pārtraukumiem kopā apmēram 15 gadus. Eiropas Parlamenta darbības ietekme Eiropas Savienībā ir nostiprinājusies. Tas nozīmē to, ka Eiropas Parlamenta darbībai pievērš daudz vairāk uzmanības nekā agrāk. Kaut kādi lielāki jautājumi izraisa debates un interesi pilsoņos. Nāk prātā, piemēram, tā Autortiesību direktīva.
Tas bija aizkustinoši un skaisti – uzstājos kādā skolā un trīspadsmitgadnieki pajautāja: "Ko jūs domājat par Autortiesību direktīvas 13. pantu?"
Šad un tad pilsoņos uzzibsnī atskārsme: "Ā, tur, Eiropas Parlamentā, tagad strīdas par to jautājumu, kas mums pašiem ir ļoti svarīgs un tuvs". Tas ir labi, ka šos jautājumus pamana. Eiropas Parlaments ir kļuvis par nozīmīgu politisko diskusiju skatuvi. Piemēram, kad tika runāts par Grieķijas krīzi – tieši Eiropas Parlamenta plenārā sesija bija tā vieta, kur par krīzi diskutēja publiski, var teikt, aiz atvērtām durvīm. Toreiz uz vietas bija gan Grieķijas premjerministrs [Aleksis] Ciprs, gan Eiropas Komisijas, gan Eiropas Padomes priekšsēdis, gan Eiropas Parlaments. Eiropas Parlamenta debates un diskusijas šobrīd daudz labāk redzamas arī ārpusē."
Akcentē dialoga nozīmi ar vēlētājiem
Kā stiprināt mazas valsts tautas ticību ietekmei EP? Kā motivēt, piemēram, Latvijas vēlētājus doties pie vēlēšanu urnām maijā? Somu politiķe komentē, ka svarīgs ir dialogs ar savas zemes vēlētājiem, un tā ir Latvijas eiroparlamentāriešu pašu atbildība.
"Mājās ir jāatskaitās par Eiropas Parlamentā padarīto. Ir svarīgi rast iespēju mājiniekus izglītot un izskaidrot Eiropas Parlamentā risinātos jautājumus.
Neesmu pārliecināta par jūsu Saeimu, bet Somijai ir tāda priekšrocība, ka somu parlaments ļoti aktīvi piedalās Eiropas Savienības politikas veidošanā. Katrs Somijas parlamenta deputāts – vienalga, vai viņš ir Lauksaimniecības un Mežsaimniecības komitejas loceklis, vai darbojas Kultūras un Izglītības komitejā – visās komitejās tiek strādāts arī ar Eiropas Savienības lietām. Bieži vietējās komitejās tiek strādāts tieši ar tiem pašiem jautājumiem, ar kuriem tajā brīdī tiek strādāts Eiropas Parlamentā. Man vienmēr ir bijis svarīgi regulāri apspriest šīs lietas arī ar savas – Zaļo – apvienības deputātiem mājās.
Tad neizveidojas situācija, ka partijai mājās ir cits darbības virziens un partijai Eiropas Parlamentā – cits."
Ekonomiskā krīze un klimata pārmaiņas
Somu eiroparlamentāriete Hautala minēja izaicinājumus, ar kādiem sastapsies jaunievēlētais EP.
"Izaicinājumu būs daudz. Šobrīd ir diezgan nemierīgas diskusijas par to, kādi politiskie spēki tad tiks pie varas un balss Eiropas Parlamentā. Arī es esmu nobažījusies par etniski nacionālistiskajām aktivitātēm un kustībām, kuras Eiropas Savienību vēlas vienkārši izārdīt.
Es nespēju saredzēt, ka pasaule būtu vienkāršāka, piemēram, mums, somiem vai latviešiem, ja tā notiktu. Mums nudien nebūtu vieglāk navigēt savu nāciju valstis šajā globalizācijas pasaulē.
Tad vēl ir "Brexit", kas joprojām mūs tur spriedzē, lai gan esam no tā jau noguruši: mums "Brexit" ir apnicis. Katra nedēļa Eiropas Parlamentā šobrīd ir savādāka – mēs aprunājamies ar Lielbritānijas kolēģiem: dažubrīd viņi ir nomākti un saka, tūliņ būs "Brexit", un jau nākamajā nedēļā viņi izskatās tīri apmierināti: nekāda "Brexit" nebūs. Ne es, nedz arī lielākā puse Eiropas Parlamenta kolēģu nevēlamies "Brexit", taču parlamentā "Brexit" ir izdevies kļūt par tādu kā neatlaidīgu huligānu."
Hautala lēsa arī: "Nākamais izaicinājums būs ekonomika. Tagad daži gadi ekonomikā it kā ir bijuši labi gadi. Vismaz Somijā tas novērojams pārspīlēta optimisma veidā – it kā ekonomika šobrīd būtu pavisam brīva no krīzēm, arī nākotnē. Nav ilgi jāgaida.
Jauna ekonomiskā krīze drīz būs klāt. Vienkārši pasaules tirgus tā strādā. Rodas jautājums: Vai Eiropas Savienība ir gatava aizsargāt savus pilsoņus?
Kā Eiropas Savienība gatavojas viņus pasargāt no valūtu vētrām un ekonomiskajām krīzēm? Darbs ar šiem jautājumiem nav novests līdz galam. Ja Eiropas Parlamentā un Eiropas Padomē vai pat komisijā pie varas ar švunku nāks nacionālistiski noskaņotie spēki, Eiropas ekonomika būs vieglāk ievainojama, vieglāk pakļausies riskiem.
Vēl par izaicinājumiem. Mums Somijā tikko bija parlamenta vēlēšanas.
Šī bija pirmā reize, kad Somijā pavisam skaidri, pirmo reizi tik nopietni, varēja sadzirdēt globālās sasilšanas un klimata pārmaiņu krīzes jautājuma klātesamību.
Es esmu zaļais veterāns, tāpēc jūtu lielu atvieglojumu. Ilgi gan bija jāgaida. Klimata pārmaiņas ir globāla problēma, un risinājumu meklēšanā ir jāpiedalās visiem, tas beidzot ir jāuztver nopietni."
Sarunas nobeigumā deputāte Hautala, kura nevalstiskās organizācijas "Votewatch" izveidotajā ietekmīgāko EP politiķu sarakstā ierindojās 11. vietā, citē bijušo Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku Mišelu Barnjēru. Viņš savā slejā nesen rakstījis, ka uz klimata sasilšanu neviens vairs nedrīkst pievērt acis. Par ilgtspējīgu ekonomiku esot jādomā tagad. Labākais brīdis reaģēt uz klimata sasilšanu esot bijis pirms 20 gadiem. Hautala ir vienisprātis ar Barnjēru: otrais labākais brīdis reaģēt uz globālo sasilšanu ir tagad, tas vairs nav atliekams.
