ASV prezidents Baidens aprīlī paziņoja, ka amerikāņu un NATO vadīto starptautisko spēku izvešana no Afganistānas sāksies 1. maijā, bet noslēgsies 11. septembrī. Tas ir simbolisks datums, jo šogad 11. septembrī apritēs 20 gadi kopš teroristu sarīkotajiem uzbrukumiem ASV teritorijā.
Atbildot uz terora aktiem, ASV kopā ar sabiedrotajiem 2001. gada 7. oktobrī sāka iebrukumu Afganistānā, kur tobrīd pie varas atradās džihādistu grupējums “Taliban”, bet valsti par savu bāzi izmantoja starptautiskā teroristiskā organizācija “Al Qaeda”.
Gandrīz 20 gadus pēc ASV īstenotā iebrukuma “Taliban” rindās joprojām ir tūkstošiem karotspējīgu vīru, kuriem ir viens mērķis – gāzt starptautiski atzīto Afganistānas valdību un iedibināt valstī islāma likumus. Viņi izmanto ārvalstu karaspēka izvešanu, lai to īstenotu.
Talibu militārais komandieris Gazni provincē Mulla Misba ir pārliecināts, ka pēc ārvalstu karaspēka aiziešanas grupējums drīz vien iegūs kontroli pār visu valsti.
“Mēs sakāvām amerikāņus. Afganistānas valdība ir vergu administrācija. Kad amerikāņi aizies, valdība neizdzīvos pat piecas dienas. Ar Allāha palīdzību Afganistānā tiks izveidots islāmā un šariatā balstīts režīms,” viņš sacīja ziņu aģentūrai AFP.
Kopš maija sākuma talibi ir ieguvuši kontroli pār vairāk nekā 30 valsts apgabaliem, kā arī ielenkuši vairākas lielas pilsētas. Šādu militāro stratēģiju “Taliban” izmantoja arī deviņdesmito gadu vidū, kad grupējumam izdevās iegūt varu Afganistānā.
Valdības drošības spēkiem ir izdevies atkarot atsevišķus apgabalus, bet citviet turpinās smagas cīņas starp afgāņu karavīriem un talibiem. Dzīvību zaudējuši ne tikai desmitiem kaujinieku abās pusēs, bet arī civiliedzīvotāji. Daudzi iedzīvotāji, baidoties par savu dzīvību, devušies uz mierīgākiem reģioniem.
Pērn februārī ASV un “Taliban” Kataras galvaspilsētā Dohā noslēdza vienošanos, kurā Vašingtona un NATO sabiedrotie apņēmās izvest no Afganistānas savus karavīrus, ASV arī piekrita mīkstināt sankcijas pret “Taliban”. Savukārt talibi apsolīja sēsties pie sarunu galda ar Afganistānas valdību.
Kabulas un talibu sarunas sākās septembrī, taču pēdējos mēnešos tās ir iestrēgušas, jo abām pusēm ir grūti pārvaramas domstarpības daudzos būtiskos jautājumos, piemēram, par valsts oficiālo nosaukumu. Afganistānas ārlietu ministrs Hanīfs Atmars uzskata, ka “Taliban” izvērstā ofensīva apliecina grupējuma nevēlēšanos nodibināt mieru valstī.
“”Taliban” ir jāpaskaidro pašiem sev, afgāņiem un visai musulmaņu pasaulei, kāpēc viņi turpina cīnīties un nogalināt musulmaņus savā valstī. Viņiem ir jāievēro pašu parakstītā Dohas vienošanās, ar ko viņi apņēmās pārtraukt vardarbību un noslēgt politisku vienošanos ar afgāņu tautu pēc tam, kad ārvalstu karavīri sāks pamest Afganistānu,” Atmars sacīja sarunā ar televīzijas kanālu “TRT World”.
ASV valdība sola sniegt atbalstu Afganistānai arī pēc tam, kad NATO karavīri būs atstājuši valsti. Līdz šim Vašingtona nav sīkāk izklāstījusi, ko tieši tā iesāks, lai nepieļautu, ka valsts tiek ierauta jaunā karā.
Baidens piektdien Baltajā namā uzņems Afganistānas prezidentu Ašrafu Gani un afgāņu valdības galveno miera sarunvedēju Abdullu Abdullu. Sagaidāms, ka tikšanās laikā Baidens apsolīs ASV diplomātisko, ekonomisko un humāno palīdzību Afganistānai, lai novērstu, ka valsts atkal kļūst par patvēruma vietu teroristiem.
“Taliban” vadība paziņojusi, ka Gani un Abdullas vizīte ASV būšot bezjēdzīga, jo viņi vēloties aizsargāt savas personīgās intereses, nevis gūt labumu Afganistānai.
Afganistānas bijušais prezidents Hamīds Karzaji asi kritizējis ASV un NATO lēmumu pamest valsti, jo amerikāņu vadītie koalīcijas spēki neesot sasnieguši pašu pirms gandrīz 20 gadiem nospraustos mērķus – izskaust ekstrēmismu un nodrošināt stabilitāti Afganistānā.
“ASV un NATO militārā kampaņa nebija vērsta pret ekstrēmismu vai terorismu, tā bija vērsta pret afgāņu ciematiem un cerībām - ieslogot afgāņus cietumos, izveidojot cietumus mūsu pašu valstī, un bombardējot visus ciematus. Tas bija ļoti nepareizi. Viņi aiz sevis atstās konflikta pārņemtu valsti, kur daudzi zaudē dzīvību un cieš,” Karzaji sacīja intervijā ziņu aģentūrai “Associated Press”.
Tomēr 13 gadus valdījušais Karzaji uzskata, ka ārvalstu karavīriem ir jāpamet Afganistāna. Viņaprāt, afgāņi paši spēj aizsargāt savu valsti un parūpēties par sevi.
