ĪSUMĀ:
- ASV plāno izvest savu karaspēku no Afganistānas līdz 11.septembrim.
- 20 gadu ilgais karš ASV valdībai izmaksājis divus triljonus dolāru.
- ASV piemēram sekos arī citas NATO dalībvalstis.
- Talibi uzskata, ka ASV un NATO spēku atkāpšanās nozīmē viņu uzvaru.
- Paredzams, ka talibi pastiprinās cīņu pret demokrātiski ievēlēto Afganistānas valdību.
“Mēs esam uzvarējuši karā, bet Amerika ir zaudējusi,” raidsabiedrībai BBC apgalvo viens no “Taliban” pārstāvjiem Hadži Hekmats.
“Mēs vēlamies, lai Afganistānā valdītu islāmiska valdība, kas darbotos saskaņā ar šariata likumiem. Mēs turpināsim savu džihādu, kamēr viņi neizpildīs mūsu prasības.”
ASV tuvākajās nedēļās uzsāks karaspēka izvešanu no Afganistānas, trešdien paziņoja ASV prezidents Džo Baidens. Līdz ar amerikāņiem kara pārņemto valsti pametīs arī citu NATO dalībvalstu karavīri. Afganistānā un pašā Amerikā prezidenta Baidena lēmums uztverts divējādi – vieni uzskata, ka tas ir pareizs solis, bet citi brīdina par Afganistānas nonākšanu radikālā grupējuma “Taliban” kontrolē.
Karš izmaksājis divus triljonus dolāru
Baidens sacīja, ka visu Afganistānā dislocēto 2500 amerikāņu karavīru izvešana sāksies 1.maijā, bet tā ir jāpabeidz līdz 11.septembrim.
Šis datums nav izvēlēts nejauši, jo pēc 2001.gada 11.septembrī notikušajiem teroristu uzbrukumiem ASV nolēma iebrukt Afganistānā, kur darbojās tolaik ietekmīgā teroristiskā organizācija “Al Qaeda” un tās līderis Osama bin Ladens.
Toreiz neviens nevarēja iedomāties, ka tas kļūs par ilgāko karu ASV vēsturē. Baidens norādīja, ka kopš Afganistānas kara sākuma viņš ir jau ceturtais ASV prezidents, bet nevēlas nodot atbildību par to savam pēctecim amatā.
“Karam Afganistānā nevajadzēja kļūt par vairāku paaudžu ilgu pasākumu. Mēs devāmies karā ar skaidriem mērķiem. Mēs sasniedzām šos mērķus.
Bin Ladens ir miris, bet “Al Qaeda” klātbūtne Afganistānā ir samazinājusies. Ir pienācis laiks izbeigt mūžīgo karu,” sacīja ASV prezidents.
Afganistānas karā dzīvību zaudējuši vismaz 2448 amerikāņu karavīri, ASV nodokļu maksātājiem šis karš izmaksājis aptuveni 2 triljonus dolāru (1,6 triljoni eiro), raksta ziņu aģentūra “Reuters”.
Vislielākais Afganistānā izvietoto amerikāņu karavīru skaits – vairāk nekā 100 000 – bija 2011.gadā. Vēlāk tas ievērojami saruka.
Izvedīs arī citu valstu karaspēku
Kopā ar ASV karaspēku Afganistānu atstās arī NATO vadītie koalīcijas spēki, kuru sastāvā ir aptuveni 7000 karavīru. Viņu vidū ir arī 14 militārpersonas no Latvijas. Ārvalstu karavīru galvenais uzdevums ir apmācīt Afganistānas drošības spēkus cīņai pret islāmistu grupējumu “Taliban”.
Pēc Baidena paziņojuma Afganistānas prezidents Ašrafs Gani sociālajā tīklā “Twitter” rakstīja, ka respektē ASV lēmumu. Viņš piebilda, ka Afganistānas bruņotie spēki ir spējīgi pilnībā aizsargāt valsti.
Tonight, I had a call with President Biden in which we discussed the U.S. decision to withdraw its forces from Afghanistan by early September. The Islamic Republic of Afghanistan respects the U.S. decision and we will work with our U.S. partners to ensure a smooth transition.
— Ashraf Ghani (@ashrafghani) April 14, 2021
Tikmēr citas afgāņu amatpersonas neslēpj sarūgtinājumu par ASV un NATO lēmumu tik strauji izvest savus spēkus. Viņuprāt, tas atraisīs rokas talibiem, kuri centīšoties destabilizēt situāciju Afganistānā un gāzt demokrātiski ievēlēto valdību.
Zaudēs "apdrošināšanas polisi"
Arī ietekmīgais ASV republikāņu senators Lindsijs Greiems uzskata, ka ārvalstu spēku izvešana no Afganistānas pasliktinās drošības situāciju valstī. Viņaprāt, ASV zaudēšot “apdrošināšanas polisi” pret vēl vienu 11.septembra uzbrukumu.
“Taliban” pārstāvis Zabiulla Mudžahids atgādināja, ka ASV iepriekš apsolīja pabeigt karaspēka izvešanu līdz 1.maijam. Viņš brīdināja, ka vienošanās pārkāpšanas gadījumā atbildīgie tikšot saukti pie atbildības.
Arī Krievija apsūdzēja ASV vienošanās ar talibiem nepildīšanā un izteica bažas, ka kavēšanās izvest ārvalstu spēkus var uzkurināt vardarbību Afganistānā.
24. aprīlī Stambulā sāksies starptautiska konference, kurā spriedīs par Afganistānas nākotni. Talibi ir paziņojuši, ka nepiedalīsies miera sarunās, kamēr Afganistānu nebūs pametuši visi ārvalstu karavīri.
