Tallinā tā dēvētais "Bronzas kareivis", iesaukts arī par Aļošu, no centra uz militāro kapsētu tika pārvietos 2007. gada aprīļa beigās, toreiz pilsētā izraisījās nemieri.
"Bronzas kareivis" Tallinas centrā nostāvēja 70 gadus. Memoriāls tika atklāts pāris gadus pēc Otrā pasaules kara beigām – 1947. gadā.
Pirms 15 gadiem vairāk nekā 2 metrus augstā statuja un memoriāls tika pārvietota uz militāro kapsētu Tallinā, un pirms vairākām dienām ziedi tika nesti šeit.
Dažas dienas pēc 9. maija šeit ik pa laikam joprojām ierodas cilvēki. Uzrunātie krievvalodīgie par pirms 15 gadiem notikušo pārvietošanu uz militāro kapsētu kameras priekšā pārsvarā nevēlas runāt. Taču vieni vairāk, citi mazāk tam joprojām iebilst.
"Ja runājam par pieminekļa tagadējo atrašanās vietu, tad tā droši vien ir piemērota. Proti, ja viņš jau no sākuma būtu stāvējis šeit, tad šī ir pareizā vieta. Šeit guldīti karavīri, šeit nāk cilvēki, kuri grib godināt to piemiņu, kas šeit guļ. Bet kas attiecas uz pieminekļa pārvietošanu, manuprāt, tas nebija līdz galam pareizs solis," teic Tallinas iedzīvotājs Sergejs Stepčenko.
Bet igauņu vidū tas bauda atbalstu.
"Normāli, ka savāca. To jau sen vajadzēja. Tiešām, sen jau vajadzēja. Un jūs tur Latvijā arī kaut ko… Arī vajag savākt," viens otru papildinot saka Tallinas iedzīvotāji Jāks un Maije.
Tomēr arī krievvalodīgo vidū ir dažādi viedokļi.
"Nezinu. No vienas puses, ja tam bija nopietni iemesli, es neesmu pret. Pieminekli tomēr nevis nojauca, bet pārvietoja. No otras puses, man šķiet, ka toreiz arī bija saspringta atmosfēra, un cilvēki reaģēja," pauž Tallinas iedzīvotājs Igors.
Šogad, tuvojoties 9. maijam, saspringta atmosfēra bija arī Igaunijā, kaut policijas vērtējumā diena kopumā tika aizvadīta mierīgi. Tika ierosināti vairāki desmiti lietu saistībā ar simbolikas demonstrēšanu, kas līdzīgi kā Latvijā tiek uzskatīta par atbalsta paušanu Krievijas agresijai pret Ukrainu. Drošībnieki notiekošo uzraudzīja pastiprināti, ap kapsētu bija nožogojumi, taču piekļuve pašam piemineklim nebija liegta. Policija paziņoja, ka te 9. maijā ieradās ap 11 tūkstoši cilvēku, kas ir trīs reizes mazāk nekā iepriekšējos gados.
"Kantar Emor" sociologs Aivars Voogs norāda: "Bija arī aktīva komunikācija no Centra partijas vadītājiem, kuri ir viedokļa līderi krievvalodīgo vidū Igaunijā. Tostarp Tallinas mērs Mihails Kelvarts aicināja saglabāt mieru un atzīmēt šo dienu mierīgāk. Un tam noteikti bija ietekme."
No otras puses, Kremļa mediju ietekme. Sākoties karam, arī Igaunijā aizliedza vairāku Krievijas televīzijas kanālu translāciju. Taču sociologs lēš, ka aptuveni 10% iedzīvotāju joprojām patērē to saturu un attiecīgi Kremļa naratīvu, piemēram, caur internetu.
"Domāju, ka Igaunijai paveicās, ka lēmums par statujas pārvietošanu, kas bija smags un stingrs, tika pieņemts, pirms Ukrainā sākās karš. Jo tagad tas izraisītu vēl lielākas problēmas Igaunijas sabiedrībā, ja Aļoša joprojām būtu Tallinas centrā. Būtu vairāk nepatikšanu un paaugstināts konflikta risks starp daļu sabiedrības un varasiestādēm," spriež Aivars Voogs.
Tagad Igaunijā tiek apspriesta arī citu padomju kara pieminekļu un memoriālu pārvietošana.
