ĪSUMĀ:
- Ukraina noraidījusi Krievijas ultimātu, kurā tā pieprasa atdot Mariupoli.
- Sagaidāms, ka šodien sāksies nākamā Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunu kārta.
- Ķīnas vēstnieks ASV paziņojis, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm Maskavai.
- Naktī uz pirmdienu pēc Krievijas spēku uzbrukuma iznīcināts viens no Kijivas tirdzniecības centriem, tiek ziņots par bojāgājušajiem.
- Krievijas karaspēka aplenktajā Sumu pilsētā notikusi amonjaka noplūde ķīmisko vielu rūpnīcā, vietējās amatpersonas ziņo, ka noplūdi izdevies ierobežot.
- Krievijas aktrise Čulpana Hamatova, kas nosodījusi karu Ukrainā, apmetusies uz dzīvi Latvijā un baidās atgriezties Krievijā.
- Maskavas tiesa pasludinājusi kompāniju "Meta", kas pārvalda "Facebook" un "Instagram" sociālos tīklus, par "ekstrēmistu organizāciju", tādējādi aizliedzot tās darbību Krievijā.
- Latvijā vairs nevarēs darboties ar Krieviju saistītais taksometru pakalpojumu sniedzējs "Yandex".
- Doties uz teksta tiešraides sākumu.
21.03.2022 23.58
21. marta fotogrāfijas no Ukrainas, kur Krievija izvērsusi plašu karadarbību.
21.03.2022 22.45
Pēc Ukrainas bruņoto spēku aplēsēm, Ukrainā nogalināti, ievainoti vai sagūstīti aptuveni 15 000 Krievijas armijas karavīru.
Savukārt Krievija savus zaudējumus līdz šim bija atklājusi tikai pašā kara sākumā, un tad tie bija nedaudz mazāk par 500 nogalinātajiem. Kremli atbalstošais laikraksts “Komsomoļskaja pravda” nu publicēja informāciju, ka Krievijas armijā nogalināts 9861 cilvēks, bet ievainoti vairāk nekā 16 tūkstoši. Pēc mirkļa gan šī informācija tika izdzēsta.
21.03.2022 22.18
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 925 civiliedzīvotāji, bet 1496 – ievainoti, paziņoja Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO).
Doneckas un Luhanskas apgabalu teritorijās, kas ir Ukrainas kontrolē, gāja bojā 201 cilvēks, bet pašpasludināto “tautas republiku” kontrolē esošajās teritorijās – 55.
21.03.2022 21.19
ASV prezidents Džo Baidens pavēstīja, ka tiek saņemti signāli par to, ka Krievija "kā variantu izskata" kiberuzbrukumu veikšanu, vēstīja BBC.
"Aicinu mūsu partnerus privātajā sektorā nekavējoties stiprināt savu kiberaizsardzību," viņš pauda.
Kopumā Baidena administrācijā mudināja uzņēmumus ieviest vairākpakāpju identifikāciju savu iekšējo sistēmu piekļuvei un savlaicīgi noglabāt savus datus, kā arī veikt citus pasākumus.
21.03.2022 20.40
Zviedrijas pārtikas koncerns “Arla” nolēmis mainīt savu kefīra iepakojumu, uz kura līdz šim bija attēloti Krievijas pareizticīgo baznīcas kupoli. Uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka kefīrs esot ražots Zviedrijā no 100% zviedru izejvielām, bet iepakojuma radītās asociācijas ar Krieviju pašlaik esot nepiemērotas.
Sweden's Arla decides to stop sales of Kefir (thin yoghurt) line because packaging has a connection to Russia they defined as "inappropriate." Product made entirely in Sweden w/Swedish raw materials. Possible to hate what Russia is doing and at the same time find this ridiculous. pic.twitter.com/hoqoaFdmRN
— Christian Christensen (@ChrChristensen) March 21, 2022
21.03.2022 20.25
Krievijas karaspēka pārstāvji apgalvo, ka tirdzniecības centrs Kijivā apšaudīts, jo Krievijas rīcībā nonākusi informācija, ka Ukraina šajā tirdzniecības centrā, kas pēdējā laikā nav darbojies, uzglabā munīciju.
Ukrainas bruņoto spēku Stratēģisko komunikāciju centrs tikmēr aicina Ukrainas iedzīvotājus nefilmēt Ukrainas karaspēka pārvietošanos, jo Krievija šo informāciju var izmantot savā labā.
“Kāpēc tika sagrauta “Retrovilla”? Jo kāds no sava loga nofilmēja Ukrainas bruņoto spēku tehnikas pārvietošanos.”
21.03.2022 19.25
Krievijas pilsētā Kostromā līdzās Ivana Susaņina piemineklim uzstādīts milzīgs Z burts. Pēdējā laikā tas kļuvis par simbolu karam, ko Krievija sākusi pret Ukrainu.
Raidsabiedrība “Svoboda” noskaidroja, ka Kostromas iedzīvotāju attieksme pret šo karu un tā simbolu ir ļoti atšķirīga.
“Kaut ātrāk sakautu to Zelenski! Citādi šīs sankcijas... Gāzētais ūdens kļuvis dārgāks, Holivudas filmas atcēla,” sūrojas kāds Kostromas iedzīvotājs.
Cita pilsētas iedzīvotāja izklāsta savu sāpi par PSRS impērijas izjukšanu:
“Sabruka mūsu Padomju Savienība, un visas bijušās padomju republikas kļuva par it kā suverēnām valstīm. Taču mums vajag atkal savākt kopā savu tēvzemi.
30 gadus, pat vairāk, esam dzīvojuši okupācijā. Tagad, lai mainītu gan savu, gan visas valsts dzīvi, mums jāmainās pašiem un jāatbalsta savs virspavēlnieks Vladimirs Putins.”
Taču citi Kostromas iedzīvotāji uzdrošinās apšaubīt Kremļa propagandas saukļus.
“Kāda var būt attieksme, ja pie mums cilvēkus, kas iznākuši ar plakātu “Par mieru”, iespundē uz 15 diennaktīm. Uzskatu, ka mūsu valstī nav vārda brīvības,” secina kāds Kostromas iedzīvotājs.
Savukārt cits pilsētas iedzīvotājs drosmīgi kritizē valsts varas īstenoto politiku. “Es ļoti nosodu visu, kas pašlaik notiek. Ukrainā mūsējiem nav ko meklēt.
Domāju, ka pēc dažiem gadiem mūsu varai, visiem cilvēkiem par to būs ļoti liels kauns. Man ir kauns jau tagad.”
21.03.2022 19.03
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien uzsvēra, ka Ukraina nevar piekāpties Krievijas ultimātam.
“Ukraina nevar izpildīt Krievijas ultimātu. Viņiem vajadzētu mūs visus iznīcināt; tad ultimāta prasības būtu izpildītas. Piemēram, atdot viņiem Harkivu, Mariupoli, Kijivu. Ne harkivieši, ne mariupolieši, ne kijivieši, ne es kā Valsts prezidents – mēs to nevaram pieļaut. Tauta pati aizstāv savu valsti,” uzsvēra Zelenskis.
21.03.2022 17.06
Britu raidsabiedrības “BBC” krievu redakcija sagatavojusi plašu materiālu par situāciju Latgalē, kur Krievijas iebrukums Ukrainā daudziem licis aizdomāties, vai Kremlis kādu dienu neizdomās “glābt” arī Latvijas krievvalodīgos.
“Daugavpilī krievvalodīgo ir 80%. Tā ir krieviskākā Latvijas pilsēta, šeit ir krievu prese, izkārtnes krievu valodā, restorānā jūs vispirms uzrunās “Zdrastvuite!” un tikai pēc tam “Labdien!”. Šeit var nodzīvot visu mūžu, un tā arī neiemācīties latviešu valodu,” secina “BBC” korespondente.
Daugavpils bāra īpašnieks Andrejs gan spriež, ka dalījums “par Putinu”/”par Ukrainu” ne vienmēr izriet no valodas un tautības. “Ir daudz tādu latviešu, kas ir vēl lielāki “vatņiki” par krieviem,” uzskata Andrejs.
Viens no iemesliem ir gadu desmitiem ilgā dzīvošana Krievijas informācijas laukā.
Rēzeknes iedzīvotāja, latviete Lilija ir apbēdināta, ka pēc Krievijas TV kanālu bloķēšanas viņa vairs nevar skatīties iemīļotos raidījumus “Golos” un “Golos. Bērni”. Taču vienlaikus viņa iesaistījusies akcijā, vācot palīdzību, ko sūtīt uz Ukrainu.
Daugavpils krievu aktīvists Aleksandrs Iļjins spriež, ka Krievijas karaspēka ievešanas gadījumā vieni mestos bēgt, bet citi sagaidītu krievu karavīrus ar margrietiņām.
Putina atbalstītājus nokaitinājis Daugavpils Mūzikas vidusskolas direktors Aivars Broks, kurš pie skolas uzvilka mastā Ukrainas karogu.
“Domāju, ka pilsēta ir sašķēlusies divās nometnēs – vieni par Putinu, otri par Ukrainu. Daudzi dzīvo Krievijas informācijas telpā. 20–30 gadu cilvēki skatījušies Krievijas kanālus, viņi tic Putinam,” secina Broks.
“Daudzi ir apvainojušies, ka šeit vairs nav PSRS. Mums bija cerība, ka viņu bērni ies skolā, iemācīsies latviešu valodu... Taču mēs redzam, ka šie bērni pārņem savā ģimenē valdošos uzskatus.”
21.03.2022 16.38
Igaunija līdz šim jau uzņēmusi vairāk nekā 21 000 bēgļu no Ukrainas, ziņo ERR.ee. Igaunijā svētdien ieradās vairāk nekā 1000 bēgļu, no kuriem 375 ir bērni.
Lietuva ir uzņēmusi gandrīz 25 000 bēgļu no Ukrainas; viņu vidū ir gandrīz 11 000 bērnu, vēsta LRT.lt. Aizvadītās diennakts laikā reģistrēti vairāk nekā 1200 bēgļu, no kuriem 575 ir bērni.
21.03.2022 16.28
Autotransporta direkcija ir pieņēmusi lēmumu anulēt tīmekļvietnes un mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzēja "Yandex Taxi B.V." reģistrāciju un bloķēt mobilās lietotnes "Yandex Go" darbību, jo tika konstatēts, ka tā nodrošina aktīvu datu apmaiņu ar serveriem, kas ir izvietoti Krievijā, informēja Autotransporta direkcijā.
No trešdienas, 23. marta, pārvadātāji vairs nedrīkstēs izmantot mobilo lietotni "Yandex Go", un šis pakalpojumu sniedzējs vairs nevarēs nodrošināt savus pakalpojumus Latvijas teritorijā.
21.03.2022 16.23
Kremļa propagandas izplatītājs “Pirmais kanāls” nosaucis par “nodevēju” savu bijušo darbinieci Marinu Ovsjaņņikovu, kura pirms nedēļas sarīkoja protesta akciju ziņu tiešraides laikā, parādoties ēterā ar pretkara plakātu.
Глава дирекции информационных программ Первого канала назвал акцию Марины Овсянниковой предательством и обвинил её в связях с британским посольством.
— Андрей Пивоваров (@brewerov) March 21, 2022
Шесть дней искали «заговор» и, наконец, нашли! pic.twitter.com/ahIhJIS84x
“Pirmā kanāla” Informatīvo raidījumu direkcijas vadītājs Kirils Kļeimonovs raksturojis Ovsjaņņikovas rīcību kā “nodevību”, kas pastrādāta par “30 sudraba grašiem”. Viņš apgalvo, ka Ovsjaņņikova pirms protesta akcijas esot sazinājusies ar Lielbritānijas vēstniecību. Britu vēstniecība to noliegusi, secinot, ka Kremlis kārtējo reizi izplata melus un dezinformāciju.
“Man ir bail, ka esmu apsūdzēta nodevībā. Esmu īstena patriote. Es to darīju pēc sirds aicinājuma,” portālam “Meduza” stāsta Ovsjaņņikova.
“Ukrainā jau nonāvēti 115 bērni, un mirušo skaits palielinās. Un iet bojā arī krievu karavīri, pavisam jauni puikas, kā mans dēls. Es kā māte nevaru neraudāt...”
21.03.2022 16.10
Krievijas tiesa pasludinājusi par “ekstrēmistu organizāciju” amerikāņu kompāniju “Meta”, kas pārvalda “Facebook” un “Instagram” sociālos tīklus. Līdz ar tiesas lēmumu aizliegta šo sociālo tīklu darbība Krievijā, lai gan Krievijas komunikāciju uzraugs “Roskomnadzor” jau iepriekš bija nobloķējis to pieejamību Krievijas teritorijā.
Tiesas lēmums gan neattiecas uz “WhatsApp”, kas arī ietilpst “Meta” grupā. Krievijas varasiestādes tam atļāvušas turpināt darbu Krievijā, jo “WhatsApp” esot “saziņas rīks”, nevis “informācijas izplatīšanas kanāls”.
Maskavas tiesa nolēma vērsties pret “Meta”, jo sociālajos tīklos izplatīti aicinājumi izrēķināties ar Ukrainā iebrukušo Krievijas karaspēku, kā arī nāves vēlējumi Krievijas līderim Vladimiram Putinam un Baltkrievijas vadonim Aleksandram Lukašenko.
21.03.2022 15.56
Starptautiskā Šaha federācija (FIDE) uz pusgadu diskvalificējusi Krievijas lielmeistaru Sergeju Karjakinu, kurš paudis atbalstu Krievijas karaspēka iebrukumam Ukrainā.
FIDE Ethics imposes a 6-month ban on Karjakin
— International Chess Federation (@FIDE_chess) March 21, 2022
The FIDE Ethics and Disciplinary Commission (EDC) has reached a verdict on the case 2/2022, relating to public statements by grandmasters Sergey Karjakin (FIDE ID 14109603) and Sergei Shipov (FIDE ID 4113624). 1/5 pic.twitter.com/kOFFtd2CPX
Karjakins ir dzimis Krimas pilsētā Simferopolē un līdz 2009. gadam pārstāvēja Ukrainu, bet tad pieņēma Krievijas pilsonību.
2016. gadā Karjakins ieguva tiesības cīnīties par pasaules čempiona titulu, bet zaudēja norvēģim Magnusam Karlsenam.
Karjakins ir dedzīgs Krievijas prezidenta Vladimira Putina atbalstītājs.
Pēc tam, kad Kremļa saimnieks pavēlēja sākt uzbrukumu Ukrainai, Karjakins nosūtīja vēstuli Putinam ar laba vēlējumiem:
“Izsaku jums, mūsu virspavēlniekam, pilnīgu atbalstu Krievijas un mūsu daudznacionālās Krievijas tautas interešu aizstāvēšanā, draudu likvidēšanā un miera ieviešanā!”
21.03.2022 15.44
Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka uzskata, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins nolēmis atriebties Mariupoles pilsētas iedzīvotājiem, nolīdzinot pilsētu līdz ar zemi, jo Krievijai neizdevās ieņemt šo pilsētu jau 2014. gadā.
“Domāju, ka Putins īsteno personisku atriebību pret Mariupoli, jo viņam neizdevās ieņemt pilsētu 2014. gadā. Tas ir kolektīvais sods par atteikšanos pakļauties Krievijai,” Vereščuka stāsta intervijā Francijas laikrakstam “Liberation”.
21.03.2022 15.35
Latvijā dzimušais baletdejotājs Mihails Barišņikovs, kurš padomju laikā aizbēga no PSRS, intervijā britu laikrakstam “The Observer” aicinājis nevērsties pret Krievijas māksliniekiem un sportistiem, jo viņiem nav jāuzņemas atbildība par Kremļa lēmumu sākt karu Ukrainā.
Barišņikovs ir asi nosodījis šo karu; kopā ar rakstnieku Borisu Akuņinu un ekonomistu Sergeju Gurijevu viņš izveidojis fondu “Īstā Krievija”, kas aicina palīdzēt Ukrainas kara bēgļiem. “Visu zemju krievi, apvienosimies pret karu!” teikts fonda paziņojumā.
Krievijas klasiskās mūzikas zvaigznes, diriģents Valērijs Gergijevs un operdziedātāja Anna Ņetrebko, ir zaudējušas darbu Rietumos, jo viņi pauduši atbalstu Vladimira Putina režīmam un atteikušies nosodīt iebrukumu Ukrainā.
Barišņikovs gan uzskata, ka Krievijas māksliniekus un sportistus nevajadzētu sodīt par piederību Krievijai.
“Nedomāju, ka ir pareizi uzkraut atbildību par valsts politiskās vadības lēmumiem uz māksliniekiem vai sportistiem, kam dzimtenē ir ģimenes locekļi, uz kuriem var izdarīt spiedienu."
21.03.2022 15.01
Eiropas Savienības sankciju sarakstā iekļautais Krievijas oligarhs Dmitrijs Mazepins ir pārdevis savu akciju kontrolpaketi (52%) kompānijā “Uralhim”, kas kontrolē kālija ieguves uzņēmumu “Uralkalij”, teikts “Uralkalij” paziņojumā.
Mazepins arīdzan pametis vadošos amatus “Uralhim” un “Uralkalij” struktūrās.
Eiropas Savienība pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā noteica sankcijas pret miljardieri Mazepinu un virkni citu Krievijas oligarhu. Sankciju sarakstā iekļauts arī viņa dēls, sacīkšu autobraucējs Ņikita Mazepins, kurš zaudējis vietu “Formula–1” komandā “Haas”.
21.03.2022 14.34
Igaunijas Šaujamieroču īpašnieku asociācija aicina veikt izmaiņas likumos, lai Igaunijā šaujamieroči drīkstētu būt tikai Igaunijas, kā arī Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu pilsoņu īpašumā.
Asociācija vēsta, ka Igaunijā šaujamieroču iegādes atļauju saņēmuši ap 1300 Krievijas pilsoņu vai bezvalstnieku. Viņu vidū ir 375 šaušanas sporta entuziasti, kuriem ir tiesības iegādāties lielus munīcijas krājumus.
“Kontakti ar šiem šāvējiem rāda, ka daudziem no viņiem ir prokrieviski uzskati. Sociālo tīklu profilos viņi pozē ar Krievijas simboliku, bijuši gadījumi, kad šīs personas kopā dzied Krievijas himnu,” rakstīts vēstulē, ko asociācija nosūtījusi Igaunijas parlamentam.
21.03.2022 14.23
Krievijas okupantu ieņemtajā Ukrainas pilsētā Hersonā iedzīvotāji turpina rīkot protesta akcijas pret okupācijas spēku klātbūtni pilsētā. Ukrainas mediji vēsta, ka pirmdien okupanti izdzenāja protesta akcijas dalībniekus, liekot lietā šaujamieročus un trokšņa granātas. Vismaz divi cilvēki ir ievainoti.
Вот и начались разгоны мирных протестов в Украине(Херсон) с применением оружия и гранат. Значит, по мирным протестам в Москве и Питере каратели точно также уже готовы стрелять на поражение. КРОВАВЫЙ путинский режим, будь ты проклят! pic.twitter.com/CHk1OegAyc
— Геннадий Гудков (@gudkov_g) March 21, 2022
21.03.2022 13.58
Rietumu ieviestās sankcijas Krievijā jau izraisījušas daudzu preču deficītu. Piemēram, pašlaik daudzviet trūkst biroja papīra. Somijas koncerns “Kemira” marta sākumā pārtrauca piegādāt Krievijai un Baltkrievijai nātrija hlorātu, kas celulozes rūpniecībā tiek izmantots papīra balināšanai. Uzreiz pēc tam lielai papīra rūpnīcai Ļeņingradas apgabalā nācies apturēt ražošanu.
Krievijas mediji rakstīja, ka papīra trūkuma dēļ skolās nākas pārcelt kontroldarbus un eksāmenus. Krievijas Izglītības ministrija gan apgalvo, ka centralizēto valsts eksāmenu termiņš netiks mainīts, papīra deficīta problēmas tikšot atrisinātas.
21.03.2022 13.17
Krievijas aktrise, fonda "Dāvā dzīvību" ("Podari žiznj") dibinātāja Čulpana Hamatova, kura nosodījusi karu Ukrainā, apmetusies Latvijā un baidās atgriezties Krievijā, viņa pastāstījusi žurnālistei Katerinai Gordejevai.
"Es baidos atgriezties," viņa atzina, piebilstot, ka nevar atgriezties Krievijā, lai "nezaudētu sirdsapziņu un sevi".
Hamatova pauda, ka viņai ir divas iespējas, kā atgriezties dzimtenē. Viena ir nonākt cietumā, jo par kara Ukrainā nosodīšanu Krievijā var piespriest līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu, bet otra iespēja ir "melot sev, melot visai pasaulei, dzīvot nepatiesībā".
Tikmēr režisors Alvis Hermanis savā "Facebook" profilā paziņojis, ka Hamatova pievienosies Jaunā Rīgas teātra trupai.
Hermanis paziņojis, ka ir uzaicinājis aktrisi pievienoties Jaunā Rīgas teātra aktieru trupai un kolektīvam. "Pavisam drīz viņa piedalīsies mūsu izrādēs. Sākuma posmā – savā dzimtajā valodā," norāda Hermanis.
21.03.2022 13.16
Ja Baltkrievija iesaistīs savus obligātā dienesta spēkus karā, tas spēlēs par labu Ukrainai un nāks par sliktu pašam Aleksandra Lukašenko režīmam, intervijā Latvijas Televīzijas speciālajā izlaidumā par karu sacīja pulkvedis, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Bruņojuma kontroles dienesta priekšnieks un bijušais aizsardzības atašejs Ukrainā Ēriks Naglis.
Viņš skaidroja, ka Baltkrievijas iedzīvotāji nav tik saindēti ar propagandu kā cilvēki Krievijā, viņi arī bieži atpūšas Ukrainā kā tūristi un uz vietas redzējuši – Ukrainā nav nekāda nacisma un rusofobijas. Tādējādi karavīru ievešana Ukrainā varētu izraisīt sašutumu un protestus Baltkrievijā. "Tas varētu būt impulss par labu Ukrainai šajā karā," sacīja Naglis.
21.03.2022 12.33
Ukrainas Robežsardze vēsta, ka Krievijas kara flotes kuģiem tiek aizkrāsoti numuri un kuģu nosaukumi. Ukraina uzskata, ka tas varētu liecināt par gatavošanos provokācijām pret tirdzniecības kuģiem, kurās Krievija mēģinās apsūdzēt Ukrainu.
Ukrainas Robežsardze secina, ka Krievijas kara flote darbojas ar pirātu paņēmieniem, saņemot gūstā tirdzniecības kuģus un padarot to apkalpi par ķīlniekiem.
21.03.2022 11.47
Kijivā atkal tiks ieviesta komandantstunda, atsaucoties uz pilsētas mēru Vitāliju Kļičko, ziņo "Meduza". Komandantstunda būs spēkā no 21. marta plkst. 20 līdz 23. marta plkst. 7.
"Rīt nestrādās veikali, aptiekas, degvielas uzpildes stacijas un iestādes," savā "Telegram" kanālā pavēstīja Kļičko.
Iedzīvotājus aicina palikt mājas vai patversmēs. Pilsētā varēs pārvietoties tikai ar speciālām caurlaidēm.
21.03.2022 11.33
BBC Krievijas dienests, atsaucoties uz Ukrainas ģenerālprokuratūru, ziņo, ka Kijivas Podilas rajonā apšaudē, kurā aizdegās tirdzniecības centrs un vairākas dzīvojamās mājas, nogalināti astoņi cilvēki.
21.03.2022 10.35
Kijivas Podilas rajonā Krievijas spēku apšaudē cietis ne tikai tirdzniecības centrs, bet arī vairākas mājas. Nogalināti vismaz seši cilvēki.
BBC vēsta, ka ap 22.30 līdz 23 bija virkne skaļu šāvienu trokšņu: "Sākumā tu gandrīz nereaģē, tāpēc, ka pierodi. Tad nāk sitiena vilnis, kas iedragā mājas sienu un logus. Ir grūti pateikt, kas tas bija – vai tā bija pretraķešu sistēma, ko pilsēta ir izvietojusi pēdējo nedēļu laikā, vai arī tas bija trieciens. Taču šorīt mēs pamodāmies, redzot degošo ēku attēlus."
Podila ir komerciāla pilsētas daļa, kuru ieskauj dzīvojamie rajoni. Neatkarīgi no tā, vai tirdzniecības centrs bija iecerētais mērķis, pastāv bažas, ka Krievija gribēs bombardēt Kijivu, lai to pakļautu.
21.03.2022 09.36
Šorīt tika saņemtas ziņas, ka Krievijas karaspēka aplenktajā Sumu pilsētā notikusi amonjaka noplūde ķīmisko vielu rūpnīcā "Sumihimprom". Sākotnējā informācija neliecināja, ka noplūde notikusi saistībā ar Krievijas spēku uzbrukumu. Tomēr vēlāk Ukrainas iekšlietu ministrija paziņoja, ka rūpnīcu apšaudījuši Krievijas spēki, ziņo "Unian".
Apšaudes rezultātā tika bojāta viena amonjaka tvertne. Ukrainas varas iestādēm gan ir izdevies ierobežot noplūdi, vēstī BBC. Pilsētas iedzīvotājiem draudu nav, pavēstīja Iekšlietu ministrija.
Pirmdienas rītā notikušo amonjaka noplūdi no ķīmiskās rūpnīcas Sumos, par kuru ziņots iepriekš, izraisījusi Krievija spēku apšaude, ziņo Ukrainas mediji. pic.twitter.com/s37wJ8UYMz
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) March 21, 202
21.03.2022 08.54
Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm Maskavai un "darīs visu krīzes deeskalācijas labā", atsaucoties uz Ķīnas vēstnieka ASV Ciņa Gana paziņojumu, vēstī raidsabiedrība BBC.
Ar šo paziņojumu diplomāts nācis klajā pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens piektdien Ķīnas kolēģi Sji Dziņpinu bija brīdinājis par sekām, ja Pekina sniegs materiālu atbalstu Maskavai.
Pagājušajā nedēļā Pekina par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Maskavai piegādāt bruņojumu. Tiesa gan, Pekina līdz šim nav nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Intervijā ASV telekanālam "CBS" vēstnieks sacīja, ka Krievijas darbību nosodījumam no Rietumu puses nav sekmējoša iespaida un ka ir nepieciešami diplomātiski pūliņi.
21.03.2022 08.08
Šodien jau dienas pirmajā pusē sāksies nākamā Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunu kārta. Sarunas starp Ukrainu un Krieviju jau notiek katru dienu ekspertu grupu līmenī. Iepriekšējās oficiālo delegāciju sarunas notika pirms nedēļas, 14. martā.
Vēl vakar Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā telekanālam “CNN” uzsvēra, ka Ukraina nevar piekāpties teritoriālās nedalāmības jautājumā. Zelenskis atkārtoti paudis vēlmi tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, piebilstot, ka viņš uzskata, ka sarunas ir vienīgais veids, kā izbeigt karu.
Uzrunājot Izraēlas parlamentu, Zelenskis sacījis, ka Izraēla varētu būt īstā vieta, kur potenciāli varētu notikt augsta līmeņa sarunas. Viņš arī kritizēja Izraēlu, ka tā nav sūtījusi pretgaisa aizsardzības sistēmas.
21.03.2022 07.59
Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķis vairs nav Ukrainas galvaspilsētas Kijivas ieņemšana, vēsta laikraksts "Wall Street Journal", atsaucoties uz augstām amerikāņu amatpersonām.
Iepriekš ASV un to sabiedrotie uzskatīja, ka Putina sākotnējais mērķis ir Kijivas sagrābšana un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska valdības aizstāšana ar prokrievisku režīmu.
Vairāk nekā trīs nedēļu laikā tas nav izdevies, un tas, kā noprotams, mudinājis Putinu mainīt taktiku.
Atbilstoši jaunākajam Krievijas prezidenta nodomu vērtējumam viņš mēģina piespiest Kijivu pieņemt Krievijas pretenzijas uz Ukrainas dienvidu un austrumu rajoniem.
21.03.2022 07.57
Ukrainā aizvadītajā diennaktī no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa humānajiem koridoriem evakuēti vairāk nekā 7000 cilvēku, atsaucoties uz Ukrainas vicepremjeri Irinu Vereščuku, vēsta britu raidsabiedrība BBC. Piemēram, Zaporižjā nogādāti vairāk nekā 3900 Mariupoles iedzīvotāji.
21.03.2022 07.25
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas sākās 24. februārī, līdz 19. marta pusnaktij pēc vietējā laika Ukrainā reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl 1459 cilvēki ievainoti, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) oficiālie dati.
Kopā nogalināti 179 vīrieši, 134 sievietes, 11 meitenes un 25 zēni; vēl klāt jāskaita 39 bērni un 514 pieaugušie, kuru dzimums joprojām nav zināms, teikts ziņojumā.
21.03.2022 06.48
Ukrainas prezidents @ZelenskyyUa savā ikvakara uzrunā norādījis, ka Ukrainas karavīri palīdz Krievijas karavīriem atrast ceļu uz Dieva tiesu. pic.twitter.com/A1W9i6BYXN
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) March 21, 202
21.03.2022 06.40
Krievijas karaspēka aplenktajā Sumu pilsētā notikusi amonjaka noplūde ķīmisko vielu rūpnīcā "Sumihimprom", atsaucoties uz Sumu apgabala administrācijas vadītāju Dmitro Živicki, ziņo "Unian".
Lietotnē "Telegram" Živickis norādīja, ka apdraudējuma zona ir 2,5 kilometru rādiusā ap rūpnīcu, kas atrodas Sumu nomalē. Ņemot vērā vēja virzienu, ir apdraudēts Novoseļicas ciems, bet ne Sumu centrs.
Živicka sniegtajā informācijā nav teikts, ka amonjaka noplūde būtu saistīta ar Ukrainā notiekošo karadarbību.
21.03.2022 06.25
Ukraina noraidījusi Krievijas ultimātu, kurā tā pieprasa atdot Mariupoli, vēstī "Ukrinform".
Krievijas Aizsardzības ministrija oficiālā vēstulē pieprasīja, lai Ukrainas karavīri noliek ieročus un atstāj Mariupoli. Tikai pēc tam Krievija piekritīšot Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka uzsvēra, ka par šādu Krievijas prasību izpildi nevar būt ne runas.
Mariupoles mēra padomnieks Petro Andrjuščenko paziņoja, ka Krievijas karaspēka pārstāvji pieprasījuši Mariupoles mērijai pāriet Krievijas pusē un atbildi gaidīšot līdz šim rītam. Šis laiks nu jau pagājis. Bet mēra padomnieks pirms tam noraidīja iespēju, ka uz šo ultimātu varētu tikt dota pozitīva atbilde.
21.03.2022 06.13
Krievijas pilna mēroga iebrukuma dēļ Ukrainā automašīnu un motociklu vadītājiem aizliegs izmantot video reģistratorus. Par to savā ''Telegram'' kanālā paziņojis iekšlietu ministra padomnieks Antons Geraščenko, atsaucoties uz Ukrainas Bruņoto spēku Sabiedrisko attiecību departamentu. Visos valsts reģionos nu ir aizliegts fotografēt un filmēt koplietošanas ceļus, vispārējas nozīmes objektus, infrastruktūru, kā arī ceļu bloķējumus un nocietinājumus. Tāpat nav atļauts filmēt Ukrainas spēku militāro vienību atrašanās vietas vai kustību.
21.03.2022 06.10
Kijivā, Podilas rajonā, pēc Krievijas karaspēka veiktās apšaudes aizdedzies tirdzniecības centrs, gājuši bojā četri un ievainots viens cilvēks, naktī uz pirmdienu pavēstīja Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienests.
Pēc tā sniegtajām ziņām, ugunsgrēks izcēlies tirdzniecības centra ēkas 3. un 4.stāvā, kā arī aizdegušies automobiļi līdzās esošajā stāvvietā.
Liesmu dzēšanā iesaistīti vairāki desmiti ugunsdzēsēju.
Krievijas karš Ukrainā: 20. marta teksta tiešraides arhīvs.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
