9. marts. Turpinās uzbrukums Ukrainai; Krievijas spēki iznīcina dzemdību namu Mariupolē (teksta tiešraides arhīvs)

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 7 mēnešiem.

Krievijas karaspēka vienības 14. dienu turpina uzbrukumu Ukrainai, kur Krievijas prezidents Vladimirs Putins izvirzījis par savu mērķi panākt demokrātiski ievēlētās valdības maiņu. Ukrainas bruņotie spēki un iedzīvotāji sīvi pretojas iebrucējiem. Tikmēr dažādu valstu valdības un privātas kompānijas izvērš aizvien jaunas sankcijas pret Krieviju.

ĪSUMĀ:

  • Ukraina un Krievija vienojušās par vairāku humānās palīdzības koridoru izveidi, lai civiliedzīvotāji varētu atstāt kauju skartās pilsētas.
  • Ukrainas amatpersonas paziņojušas, ka vakar no Krievijas uzbrukuma skartajiem Sumiem izdevies evakuēt 5000 civiliedzīvotāju.
  • Vairākās Ukrainas pilsētās – Kijevā, Čerņihivā, Lubnijā, Poltavā, Vasiļkovā – rīta pusē skanēja uzlidojuma trauksmes sirēnas un bija dzirdami sprādzieni.
  • Kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots, ziņo ANO.
  • Eiropas Savienība apstiprinājusi jaunas sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju.
  • Pārtraukta elektroenerģijas piegāde Černobiļas AES; Ukraina pieprasa, lai Krievijas karaspēks nekavējoties izvācas no AES un atļauj veikt elektrotīkla remontdarbus.
  • Mariupolē Krievijas spēki apšaudījuši slimnīcu un dzemdību namu.
  • Teksta tiešraides sākums šeit.

09.03.2022 23.50

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien sacīja: "Aviācijas trieciens dzemdību namam – tas ir galīgais apstiprinājums tam, ka Krievijas uzbrukuma mērķis ir genocīds pret ukraiņiem. Eiropieši, jūs nevarat teikt, ka neredzējāt, kas notiek ar ukraiņiem. Jūs redzējāt. Jūs zināt. Tas nozīmē, ka jums jāpastiprina sankcijas pret Krievijas Federāciju tā, lai tai nepaliktu nekādu iespēju turpināt šo genocīdu."

Krievijas spēki trešdien raidīja triecienu dzemdību namam, kā rezultātā cietuši 17 cilvēki, un patlaban notiek drupu attīrīšana.

"Kas – tur bija mazie banderovieši? Grūtnieces posās šaut pa Rostovu? Kāds tur dzemdību namā pazemoja krievvalodīgos? Kas tas bija? Slimnīcas denacifikācija?"

– tā Zelenskis.

No izpostītā dzemdību nama Mariupolē evakuē grūtnieci. 2022. gada 9. marts.
No izpostītā dzemdību nama Mariupolē evakuē grūtnieci. 2022. gada 9. marts.


09.03.2022 23.42

ASV Aizsardzības ministrija trešdien noraidīja plānu par Polijas iznīcinātāju nodošanu Ukrainai cīņai pret Krievijas karaspēku un paziņoja, ka šāda "ļoti riskanta" rīcība var tikt interpretēta kā karadarbības eskalācija.

"Mēs neatbalstām papildu iznīcinātāju nodošanu Ukrainas Gaisa spēkiem šajā laikā, un tātad mums nav vēlēšanās redzēt tos mūsu rīcībā," reportieriem sacīja Pentagona preses sekretārs Džons Kērbijs pēc ASV aizsardzības ministra Loida Ostina sarunām ar savu Polijas kolēģi.


09.03.2022 23.32

Eiropas Parlaments pieprasa aizliegt "zelta pases" un ieviest īpašus noteikumus "zelta vīzām". Parlaments uzsver, ka investoru pilsonības shēmas, saskaņā ar kurām trešo valstu valstspiederīgie iegūst pilsonības tiesības apmaiņā pret naudu, apdraud Eiropas Savienības (ES) pilsonības būtību.

ES valstu valdības mudinātas atkārtoti izvērtēt visus pēdējos gados apstiprinātos Krievijas valstspiederīgo pieteikumus un nodrošināt,

"ka neviena Krievijas persona, kurai ir saiknes ar Vladimira Putina režīmu, nepatur savas pilsonības un uzturēšanās tiesības".


09.03.2022 22.38

Ukrainas eksprezidents Petro Porošenko intervijā BBC pēc atgriešanās Kijivā no Irpiņas, kur notikusi civiliedzīvotāju evakuācija, norādīja – situācija 20 kilometrus attālajā pilsētā ir katastrofāla.

Porošenko norādīja, ka cilvēki kausē sniegu, lai tiktu pie ūdens, un pilsētā nav nedz elektrības, nedz apkures, kā arī pārtikas un medikamentu.


09.03.2022 22.26

Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieka Oleksija Arestoviča reakcija uz Krievijas spēku nežēlīgo uzbrukumu dzemdību namam un slimnīcai Mariupolē.


09.03.2022 22.15

Kompānija "Maxar Technologies" publicējusi jaunus satelīta attēlus, kuros var redzēt Mariupolē civilajai infrastruktūrai nodarīto zaudējumu apmērus.

Attēlos redzams, ka pamatīgi cietušas dzīvojamās mājas, veikali un tirdzniecības centri.

Šie attēli tapuši trešdienas rītā, vēl pirms Krievijas aviācijas uzlidojuma bērnu slimnīcai un dzemdību namam.


09.03.2022 22.00

Raidījuma "Kas notiek Latvijā?" uzdevumā veiktajā SKDS aptaujā par to, kuru no pusēm atbalsta Krievijas izvērstajā karā pret Ukrainu, atklājies, ka katrs piektais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs atzina – neatbalsta ne vienu, ne otru pusi. 46% no tiem, kas atbildēja šādi, ir krievvalodīgie.

Tomēr Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis raidījumā apšaubīja šādu pozīciju, norādot, ka cilvēki drīzāk ir vai nu nogaidoši, vai arī kautrējas paust savu patieso viedokli.

Savukārt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš norādīja – šāds iznākums nav pārsteigums, ņemot vērā to informatīvo telpu, kurā ir dzīvojuši cilvēki Latvijā.


09.03.2022 21.53

Šobrīd notiek karš starp divām valstīm, bet tas vēl nav Trešais pasaules karš. Ir informatīvais un ekonomiskais karš pasaules mērogā, bet militārā ziņā tas vēl nav globāls pasaules konflikts – šādu uzskatu raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pauda vēsturnieks Valdis Klišāns.


09.03.2022 21.27

Lai arī kā gribētos just līdzi ukraiņiem, kuri piedzīvo Krievijas izvērsto karu pret viņu valsti, un gribētos cerēt uz labāko, tomēr smagākais vēl ir priekšā, jo Krievijas bruņotie spēki no precīzas raķešu palaišanas pārgājuši uz brutālāku taktiku, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" atzina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").

Vienlaikus viņš pauda, ka Kremļa un tā propagandistu cerība – dažu dienu laikā ieiet Ukrainā un tikt sagaidītiem ar ziediem – nav attaisnojusies.


09.03.2022 20.34

Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka "ukraiņu nacionālisti" gatavojas sarīkot provokāciju, lai apsūdzētu Krieviju ķīmisko ieroču izmantošanā.

"9. marta naktī Zoločevas ciemā uz ziemeļrietumiem no Harkivas ukraiņu nacionālisti ieveduši ap 80 tonnas amonjaka. Zoločevu pametušie iedzīvotāji stāsta, ka nacionālisti viņiem māca, kā rīkoties ķīmiskā uzbrukuma gadījumā," apgalvo Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Igors Konašenkovs.

Pēdējās dienās Krievijas propaganda aktīvi izplata ziņas, ka Ukraina grasās pielietot ķīmiskos vai bioloģiskos ieročus pret Krieviju. Pieredze gan rāda, ka tieši Krievija bieži vien ir tā, kas pastrādā noziegumus, kuru īstenošanā vaino pretējo pusi.


09.03.2022 20.13

Ukrainas pilsētas Mariupoles varasiestādes vēsta, ka Krievijas okupācijas spēku uzbrukumā ir daudz bojāgājušo, tādēļ pilsētas morgi ir pārpildīti un upurus nākas apbedīt masu kapos.


09.03.2022 20.07

Septiņus gadus vecā ukraiņu meitenīte, kuras izpildītā dziesma aizkustināja miljoniem cilvēku visā pasaulē, ir nokļuvusi drošībā Polijā, kur par viņu rūpējas vecmāmiņa, vēsta britu medijs "The Sun".

Amēlija Anisoviča ar vecākiem vairākas dienas mitinājās bumbu patvertnē Kijevā, slēpjoties no Krievijas okupācijas spēku uzbrukuma.

Amēlija izpildīja dziesmu no multfilmas "Frozen", un šis videoieraksts strauji izplatījās sociālo tīklu vidē, daudzi slavēja meitenes drosmi un skaisto balsi.

Tagad kļuvis zināms, ka Amēlija ar 15 gadus veco brāli Mišu ir nokļuvuši Polijā, kur par viņiem rūpējas vecmāmiņa.

Meitenes tēvs Romāns un mamma Lilija ir palikuši Kijevā, kur palīdz pilsētas aizstāvjiem.

"Es vienmēr esmu zinājusi, ka Amēlija ir ļoti talantīga, un tagad to zina visa pasaule. Bet tā ir traģēdija, ka viņa kļuvusi slavena tikai tādēļ, ka apkārt ir tik daudz nāves un iznīcības," stāsta mamma Lilija.

Atzinīgus vārdus jaunajai dziedātājai veltījusi arī "Oskara" balvu ieguvušās dziesmas autore Kristena Andersone–Lopesa: "Mazo meitenīt ar skaisto balsi, mēs ar vīru šo dziesmu sarakstījām kā daļu no stāsta par ģimeni, kas atgūstas no ciešanām. Tavs izpildījums ir kā burvju triks, kas izplata gaismu no tavas sirds un dziedina ikvienu, kas to noklausījies. Turpini dziedāt! Mēs klausāmies!"


09.03.2022 19.37

Savu darbību Krievijā nolēmis apturēt arī alkohola nozares uzņēmums "Brown-Forman", kas piegādā "Jack Daniel's" viskiju un "Finlandia" degvīnu.


09.03.2022 19.04

Ukrainas pilsētas Mariupoles varasiestādes vēsta, ka Krievijas okupācijas spēku uzbrukumā pilsētas dzemdību namam ievainoti 17 cilvēki, bojāgājušo nav.

Pilsētas amatpersonas arīdzan apgalvo, ka kopš karadarbības sākuma Mariupolē par kara upuriem kļuvuši vairāk nekā 1200 civiliedzīvotāju. Šis skaitlis nav neatkarīgi pārbaudīts.

Saskaņā ar ANO datiem visā Ukrainā kopš kara sākuma ir apstiprinātas ziņas par vairāk nekā 500 nogalinātiem un 900 ievainotiem civiliedzīvotājiem, lai gan patiesais upuru skaits varētu būt ievērojami lielāks.


09.03.2022 18.14

Maskavas un visas Krievzemes patriarhs Kirils trešdien savā sprediķī aicinājis visus ticīgos lūgties, lai tiktu izbeigts "militārais konflikts" starp Krieviju un Ukrainu.

Krievijas pareizticīgās baznīcas galva gan par kara izraisīšanu vainoja pārsvarā Ukrainu, kur pie varas esot nākuši Krievijai naidīgi spēki.

Patriarhs Kirils arīdzan atkārtoja Krievijas prezidenta Vladimira Putina iecienītos propagandas saukļus, ka krievi un ukraiņi esot viena tauta, tādējādi noliedzot ukraiņu nācijas pastāvēšanu.

"Šodien konfliktā iesaistījušās divas brāļu tautas – bet pēc būtības viena, krievu tauta," apgalvo patriarhs Kirils.

Ukrainā tikmēr ir pastiprinājušies aicinājumi saraut pareizticīgās baznīcas saites ar Krievijas pareizticīgo baznīcu, kuras sludinātā ideoloģija ir kalpojusi Kremļa impērisko ambīciju apmierināšanai.


09.03.2022 17.56

Krievijas okupācijas spēku ielenktās Ukrainas pilsētas Mariupoles pašvaldība vēsta, ka Krievijas spēku uzbrukumā nodarīti lieli postījumi Mariupoles dzemdību namam un bērnu slimnīcai. Ukrainas amatpersonas norāda, ka Krievijas spēki ir pārkāpuši "cilvēcības robežu".

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

09.03.2022 17.01

Valsts valodas centra (VVC) Latviešu valodas ekspertu komisija apstiprinājusi Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā iespējami tuvāk ukraiņu valodas izrunai un ņemot vērā atveides noteikumus latviešu valodā, piemēram, Kijiva, Harkiva, Ļviva un Čornobiļa, Latvijas Radio skaidroja Valsts valodas centra galvenais lingvists Agris Timuška.

Timuška uzsvēra, ka paralēli var tikt saglabāti līdzšinējie nosaukumi, kad tam ir vēsturisks vai lingvistisks pamatojums. Kā piemēru lingvists minēja Kijevas Krievzemi, kas radusies 11.–12. gadsimtā, kad nepastāvēja nosaukums Kijiva ukraiņu valodā.

Par konkrētiem pilsētu nosaukumiem Timuška interesentus aicināja sazināties ar Valsts valodas centru.


09.03.2022 16.41

Tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu – Aivim Vasiļevskim, kuru tur aizdomās par Krievijas īstenoto kara noziegumu attaisnošanu, bet iepriekš viņš bijis pamanāms Covid-19 noliedzēju aktīvists.

Valsts drošības dienests (VDD) nav atklājis, kādi izteikumi Vasiļevskim tiek inkriminēti, taču aģentūra LETA pārliecinājās, ka, piemēram, 13.februārī, pāris nedēļas pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, vīrietis "Facebook" bija rakstījis savas pārdomas par Krieviju un Ukrainu, spriedelējot, ka "farmas kartelis" esot "kara sponsors".


09.03.2022 16.17

Lai gan Krievija kopš karadarbības sākuma noliegusi, ka karot Ukrainā tiek sūtīti arī obligātā dienesta karavīri, tagad Krievijas Aizsardzības ministrija atzinusi, ka tādi gadījumi tomēr bijuši.

"Pašlaik tiek pieņemti mēri, lai nepieļautu, ka obligātā dienesta karavīri tiek sūtīti uz karadarbības zonu, kā arī lai atbrīvotu gūstā kritušos karavīrus," vēsta Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis ģenerālmajors Igors Konašenkovs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēl 5. martā teica: "Šajā operācijā piedalās tikai profesionālas militārpersonas: virsnieki un profesionālā dienesta karavīri. Iesauktā nav neviena, mēs neplānojam to darīt."

Krievijas žurnālisti vēstījuši, ka obligātā dienesta karavīru vidū bijuši arī kritušie.


09.03.2022 16.10

Krievijas kosmosa aģentūras "Roskosmos" vadītājs Dmitrijs Rogozins esot aizliedzis aģentūras darbiniekiem izbraukt no Krievijas. Par to vēsta Krievijas medijs "RBK", atsaucoties uz informācijas avotiem "Roskosmos".

Aģentūras darbiniekiem šobrīd nav iespējas doties atvaļinājumā. "Vairāk nekā dīvaini būtu sauļot vēderu pludmalē, kamēr frontē virsnieki un karavīri iet bojā par tavu valsti," teicis Rogozins, kurš pazīstams ar īpaši naidīgu attieksmi pret Rietumiem.


09.03.2022 16.01

Par darbības apturēšanu Krievijā paziņojis arī apakšveļas zīmols "Victoria's Secret", kas pārtrauc tirdzniecību gan zīmola veikalos, gan internetā.


09.03.2022 15.58

Vācijā iespējama izmeklēšana pret bijušo kancleru Gerhardu Šrēderu par viņa ciešajām saitēm ar Krievijas valdību, otrdien paziņojušas Vācijas tiesu iestādes.

Šrēders, kurš bija Vācijas kanclers no 1998. līdz 2005. gadam, ir Krievijas naftas kompānijas "Rosņeftj" padomes priekšsēdētājs.

Turklāt paredzēts, ka 77 gadus vecais bijušais politiķis jūnijā pievienosies gāzes kompānijas "Gazprom" padomei.


09.03.2022 15.45

ASV izlūkdienestu vadītāji brīdina, ka Kijevā jau pēc desmit dienām var izbeigties pārtikas un dzeramā ūdens krājumi. ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Viljamss Bērnss prognozē, ka Krievijas karaspēks turpmākās nedēļas vēl aktīvāk uzbruks civiliedzīvotājiem un civilajiem mērķiem. Viņš paudis, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau daudzus gadus krājis aizvainojumu un ambīcijas, tāpēc Ukraina viņam ir dziļi personīgs jautājums.

Vienlaikus ASV izlūkdienestu amatpersonas uzskata, ka Krievijas armijā pieaug neapmierinātība un tā jau sniedzas līdz pat Putinam, kurš cerēja, ka Kijeva kritīs pāris dienu laikā. Tomēr pagaidām vēl nekas neliecinot, ka Putins būtu gatavs atkāpties.


09.03.2022 15.28

Ukrainas energoapgādes uzņēmums "Ukrenergo" pieprasa, lai Krievijas karaspēks nekavējoties pamet Černobiļas AES teritoriju un dod iespēju remontbrigādēm atjaunot elektrības padevi AES objektiem.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

09.03.2022 15.21

Černobiļas-Kijevas augstsprieguma līnijas bojājuma dēļ ir pārtraukta elektroapgāde bijušajai Černobiļas atomelektrostacijai. Valsts vides dienestā (VVD) norādīja, ka radiācijas noplūde nav konstatēta un radiācijas drošības riski Latvijai nepastāv.

Černobiļas AES iedarbināta rezerves energoapgādes sistēma (dīzeļģeneratori), lai nodrošinātu bijušās AES teritorijā esošo objektu drošībai nepieciešamo sistēmu apgādi ar elektrību. Radiācijas monitoringa staciju dati Ukrainas teritorijā kopumā ir pieejami un neuzrāda paaugstinātu radiācijas līmeni.

Arī Latvijas radiācijas monitoringa stacijas neuzrāda paaugstinātu radiācijas līmeni. 

Papildus VVD vērsa uzmanību, ka Černobiļas AES nav ekspluatācijā esoša atomelektrostacija, pēdējais reaktors darbību beidza 2000. gadā un attiecīgi iespējamie radiācijas riski ir zemāki nekā darbībā esošām atomelektrostacijām.


09.03.2022 15.06

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba vēsta, ka pārtrūkusi elektrības piegāde Krievijas okupācijas spēku ieņemtajai Černobiļas AES.

"Rezerves dīzeļģeneratori var nodrošināt jaudu 48 stundas. Pēc tam dzesēšanas sistēmas vietā, kur tiek uzglabāta izlietotā kodoldegviela, apstāsies, radiācijas noplūde kļūs neizbēgama," apgalvo Kuleba.

Viņš aicina starptautisko sabiedrību nekavējoties izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai atļautu remontdarbu vienībām atjaunot elektroenerģijas padevi Černobiļas AES.

"Putina barbariskais karš apdraud visu Eiropu. Viņš ir jāaptur nekavējoties!"

Krievijas karaspēks ieņēma Černobiļas AES jau kara pirmajās dienās. Kopš tā laika AES dežūrē viena darbinieku maiņa ar 210 cilvēkiem, kurus nav iespējams nomainīt.

Viņi ir atslēgti no ārpasaules, ar ko var sazināties tikai pa e-pastu. AES teritorijā nav izveidotas naktsmītnes, tādēļ darbiniekiem nākas gulēt uz grīdas un galdiem.


09.03.2022 14.57

Eiropas Komisija savā mājaslapā izveidojusi atsevišķu sadaļu ukraiņu valodā, kas domāta Ukrainas kara bēgļiem.


09.03.2022 14.40

Eiropas Savienība apstiprinājusi jaunas sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju.

Sankciju sarakstā iekļauti vēl 146 Krievijas parlamenta augšpalātas (Federācijas Padomes) locekļi, kas balsoja par lēmumiem, ar kuriem tika pavērts ceļš Krievijas karaspēka iebrukumam Ukrainā.

Tāpat sankciju sarakstā iekļauti vēl 14 oligarhi un viņu ģimenes locekļi.

Eiropas Komisija informē, ka kopumā sankcijas noteiktas jau pret 862 fiziskām un 53 juridiskām personām.

ES arīdzan nolēmusi atslēgt trīs Baltkrievijas bankas no SWIFT maksājumu sistēmas.

Baltkrievijas pilsoņiem aizliegts noguldīt vairāk nekā 100 000 eiro ES valstu bankās. Aizliegts eiro banknošu eksports uz Baltkrieviju.

Tāpat ieviesti ierobežojumi jūras navigācijas un radio komunikāciju tehnoloģiju eksportam uz Krieviju.


09.03.2022 14.27

ASV mediju koncerns "Discovery" paziņojis, ka pārtrauc izplatīt Krievijā virkni populāru TV kanālu. Lēmums attiecas uz tādiem kanāliem kā "Discovery", "Animal Planet", "Eurosport", "TLC" u.c.


09.03.2022 13.46

Kijevas centrālajā Neatkarības laukumā – Maidanā – trešdien sarīkots klasiskās mūzikas koncerts, pieprasot slēgt gaisa telpu virs Ukrainas.


09.03.2022 13.34

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atkārtoti aicinājis slēgt gaisa telpu virs Ukrainas, lai apturētu Krievijas okupācijas spēku uzbrukumus.

Viņš aicina pēc iespējas ātrāk atrisināt jautājumu par Polijai piederošo kara lidmašīnu "MiG–29" piegādi Ukrainai.

"Jautājums ir par loģistiku. Pēc būtības tehnisks jautājums. Bet tas ir jārisina. Medijos lasām, ka ir Polijas lēmums nosūtīt lidmašīnas uz amerikāņu bāzi, panākta vienošanās ar amerikāņiem. Bet kad būs lēmums? Pie mums turpinās karš; mums nav laika visiem šiem "signāliem", mediju paziņojumiem. Tas nav nekāds galda teniss; runa ir par cilvēku dzīvībām! Mēs vēlreiz aicinām ātrāk atrisināt šo jautājumu, nenovelt atbildību."

Zelenskis arīdzan vērsies pie Krievijas karavīriem ar aicinājumu atkāpties no Ukrainas, jo viņus tur neviens negaida, tikai nāve vai krišana gūstā.


09.03.2022 13.01

Eiropas Savienība vienojusies par jaunām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju par uzbrukumu Ukrainai, atsaucoties uz diplomātiem, vēsta AFP.

Bloka dalībvalstu vienošanās paredz noteikt papildu sankcijas Krievijas oligarhiem, kā arī "aizvērt caurumus" līdz šim ieviestajās sankciju paketēs ar ierobežojumiem attiecībā uz kriptovalūtu izmantošanu, lai melnajā sarakstā ievietotie uzņēmumi un personas neizmantotu tās sankciju apiešanai. Sankcijas pret Krieviju noteiks arī saistībā ar jūrniecības nozari.

Vienlaikus ES vienojās arī izslēgt trīs Baltkrievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT.

Konkrētāka informācija par jaunākajām sankcijām tiks publicēta pēc to apstiprināšanas paātrinātā kārtībā.


09.03.2022 12.59

Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova trešdien paziņoja, ka Krievijas mērķis neesot Ukrainas okupācija un tagadējās valsts vadības maiņa. Krievija ar "speciālās militārās operācijas" palīdzību tikai mēģinot aizstāvēt Doneckas un Luhanskas "tautas republikas", kā arī veikt Ukrainas "demilitarizāciju un denacifikāciju". Zaharova nepaskaidroja, kā Krievija plāno sasniegt šos mērķus.

Maskavas pārstāve arīdzan apgalvo, ka divi miljoni cilvēku esot lūguši nodrošināt evakuāciju uz Krieviju, 140 000 jau esot ieradušies Krievijā.

ANO Bēgļu lietu aģentūras dati gan rāda, ka no vairāk nekā diviem miljoniem bēgļu, kas pametuši Ukrainu, gandrīz visi devušies Rietumu virzienā, nevis uz Krieviju vai Baltkrieviju. Saskaņā ar ANO datiem Krievijā ieradušies ap 100 000 bēgļu.


09.03.2022 12.48

Bijušais Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aivars Endziņš intervijā Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" sacīja, ka Kremlis un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvākie līdzgaitnieki ir pārkāpuši jebkuras starptautisko tiesību normas un faktiski īsteno genocīdu pret Ukrainas tautu.  Ukrainā tiek iznīcinātas dzīvojamās mājas, slimnīcas, bērnudārzi, radot milzīgu humāno krīzi.


09.03.2022 12.40

Par lēmumu apturēt darbību Krievijas tirgū paziņojis arī britu tabakas izstrādājumu ražotājs "Imperial Brands". Tas ražo cigaretes ar zīmoliem "Winston", "Davidoff", "West", "Gauloises" u.c. Uzņēmums pārtrauc tirdzniecību un mārketinga aktivitātes, kā arī aptur ražošanu tabakas izstrādājumu rūpnīcā Volgogradā. Uzņēmums sola, ka turpinās maksāt algu darbiniekiem, kamēr darbība Krievijā ir apturēta.


09.03.2022 12.32

ASV laikraksts "The New York Times" nolēmis atsaukt visus savus žurnālistus no Krievijas, kur par Kremlim nevēlamu ziņu publicēšanu draud līdz pat 15 gadu cietumsods.

"Mūsu reportieri darbojušies Maskavā kopš 1921. gada, ar pāris nelieliem pārtraukumiem vīzu problēmu dēļ. Mūs nespēja padzīt ne Staļins, ne aukstais karš, nekas," norāda bijušais "The New York Times" Maskavas biroja vadītājs Nīls Makfarkuhars.

"Krievijā ieviesta kriminālbildība, ja iebrukums Ukrainā tiek saukts īstajā vārdā par karu. Par to draud līdz pat 15 gadu cietumsods. Tas padarījis neiespējamu īstu žurnālistu darbu. Tādēļ pēc 100 gadiem "Times" atsauca savus darbiniekus."


09.03.2022 11.57

Kijevas centrālajā Neatkarības laukumā – Maidanā – trešdien notiks koncerts, pieprasot slēgt gaisa telpu virs Ukrainas, lai glābtu cilvēku dzīvības, kas tiek zaudētas, Krievijas karaspēkam bombardējot apdzīvotās vietas, ziņo Ukrainas prezidenta kanceleja.

Kanceleja informēja, ka koncerts "Free sky" jeb "Brīvas debesis" Maidanā saksies pulksten 13.10, vēsta LETA.

Ukraina iepriekš lūdza NATO palīdzību, lai slēgtu savu gaisa telpu. Taču NATO atsakās spert šādu soli. Alianses iesaiste nozīmētu nostāšanos tiešā konfliktā ar Krieviju, uzskata NATO. 


09.03.2022 11.29

Krievijas karaspēks aplencis un izposta Harkivas apgabala pilsētu Izjumu, jo tā atteikusies padoties, ziņo Ukrainas policija. "Harkivas apgabala Izjumas pilsētā situācija ir kritiska. Par atteikšanos padoties krievu iebrucēji aplenca pilsētu un iznīcina to," ziņo policija.

Tāpat tiek ziņots, ka ienaidnieka karaspēks turpina bombardēt civilo infrastruktūru un dzīvojamos kvartālus Harkivā. Diennakts laikā ienaidnieks vairākkārt mēģinājis uzbrukt arī spēkstacijai.


09.03.2022 11.07

Ukraina un Krievija trešdien vienojušās par vairāku humānās palīdzības koridoru izveidi civiliedzīvotāju evakuācijai, vēsta "Unian" un "Ukrainska pravda".

Ukrainas premjerministra vietniece Irina Vereščuka pastāstīja, ka abas puses vienojušās un ar Sarkano Krustu saskaņojušas sešu jaunu humāno koridoru atvēršanu.

Koridori atvērti no Kijevas apgabala pilsētas Bučas, Vorzeļas, Borodjankas un Irpiņas virzienā uz Kijevu, no Mariupoles virzienā uz Žaporižju un no Volnovahas virzienā uz Pokrovsku. Vienlaikus trešdienas rītā jau panākta vienošanās par evakuācijas turpināšanu no Sumiem, no kurienes vakar evakuēti ap 5000 cilvēku.

Paredzēts, ka no Bučas pilsētas domes ēkas un Vorzeļas dzelzceļa stacijas rajona no pulksten 10.40 līdz 11.00 pēc vietējā laika sievietes un bērni ar autobusiem dosies uz galvaspilsētas dzelzceļa staciju. 

Iedzīvotāji aicināti pārvietoties kājām un ņemt līdzi tikai pašas nepieciešamākās lietas. Šajos koridoros Krievijas spēki solījuši apturēt uguni no pulksten 9.00 līdz 21.00 pēc vietējā laika. 

Jāatgādina, ka vairāki iepriekšējie mēģinājumi izveidot humānās palīdzības koridorus nav izdevušies, jo Krievija pārkāpusi solījumu par uguns apturēšanu. 


09.03.2022 10.12

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un viņa Ukrainas kolēģis Dmitro Kuleba tiksies Turcijā, apstiprinājusi Krievijas Ārlietu ministrija. Iepriekš par to informēja Turcija.

Šī būs Lavrova un Kulebas pirmā tikšanās kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas sākās 24. februārī.

Tikšanos ierosinājis Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu. Lavrovs lidos uz starptautisku diplomātisko forumu Antālijā, un viņa tikšanās ar Kulebu plānota tur, Krievijas valstij piederošais ziņu laikraksts "RIA Novosti" citēja Ārlietu ministrijas pārstāvi Mariju Zaharovu. Diplomātiskais forums paredzēts parīt, bet Kulebas un Lavrova tikšanās varētu notikt rīt.

Ukrainas un Krievijas ārlietu ministri
Ukrainas un Krievijas ārlietu ministri


09.03.2022 10.06

ASV nosūtījusi uz Poliju divas zenītraķešu baterijas "Patriot", atsaucoties uz ASV armijas Eiropas virspavēlniecības pārstāvi Ādamu Milleru ziņoja televīzijas kanāls CNN. ASV kontingentam Eiropā un Āfrikā dota pavēle pārdislocēt divas "Patriot" baterijas uz Poliju. Zenītraķešu pārvietošana notiek aizsardzības izvēršanas ietvaros, lai stātos pretī jebkuriem iespējamajiem draudiem ASV un NATO sabiedrotajiem Krievijas uzsāktajā karā pret Ukrainu. Millers uzsvēris, ka šis solis nekādā veidā nav domāts jebkādu uzbrukuma operāciju atbalstīšanai.

Tikmēr AFP ziņoja, ka ASV ieskatā Polijas piedāvājums nogādāt savus iznīcinātājus "MIG-29" uz Ramšteinas ASV Gaisa spēku bāzi Vācijā un nodot tos ASV valdības rīcībā to tālākai nodošanai Ukrainai nav "saprātīgs". ASV valsts sekretāra vietniece politiskajos jautājumos Viktorija Nulanda atzina, ka šis Polijas piedāvājums nebija iepriekš saskaņots ar ASV un bija negaidīts Vašingtonai. 

Pentagona preses sekretārs Džons Kērbijs paziņoja: "Mēs turpināsim konsultēties ar Poliju un citām NATO valstīm par šo jautājumu un par grūtajiem loģistikas izaicinājumiem, ko tas rada, bet mēs neuzskatām, ka Polijas priekšlikums ir saprātīgs."

Polijas varas iestādes iepriekš pauda gatavību nekavējoties un bez maksas nodot visas savas lidmašīnas "MiG-29" ASV Ramšteinas aviācijas bāzē ASV rīcībā. Tajā pašā laikā Polija pieprasīja ASV nodrošināt Polijai lietotas lidmašīnas ar atbilstošām spējām. Polijas valdība arī aicināja citus NATO sabiedrotos, kuru rīcībā ir "MiG-29", rīkoties tāpat.


09.03.2022 09.51

Krievijas Centrālā banka aizliegusi bankām pārdot konvertējamo valūtu skaidrā naudā un noteikusi citus ierobežojumus. Tie būs spēkā vismaz līdz 9. septembrim.

Krievijas Centrālā banka arī informēja, ka  valstī no banku depozītiem varēs izņemt tikai ASV dolārus un noteikts ierobežojums – 10 000 dolāru.  Pārējos līdzekļus varēs izņemt rubļos pēc konkrētajā laikā spēkā esošā tirgus kursa. 

Savukārt Krievijas pilsoņi, kas no šodienas atvērs jaunus valūtas kontus, naudu no tiem varēs izņemt tikai rubļos. 

Jaunie ierobežojumi ir saistīti ar sankcijām, ko rietumvalstis piemērojušas Maskavai par uzbrukumu Ukrainai. 


09.03.2022 09.12

Latvijas Televīzijas ārzemju ziņu korespondents Gints Amoliņš, kurš patlaban atrodas Ļvivā, pastāstīja, ka tur situācija ir mierīgāka, taču aizvien valda satraukums.

"Šorīt Ļvivā cilvēki pamazām sāk iet uz darbu, dzīve turpinās. Šeit situācija ir mierīgāka, bet satraukums un saspringta atmosfēra valda. Degviela ir, veikali strādā, cilvēki cer, ka karš beigsies un līdz Ļvivai nenonāks tāda karadarbība kā citur Ukrainā," sacīja Amoliņš.

Patlaban Ukrainā uzsvars ir uz cilvēku evakuāciju no Krievijas uzbrukuma vissmagāk skartajiem apgabaliem. Amoliņš pauda: "Situācija joprojām ir neskaidra, Krievijas uzbrukumi var pastiprināties kuru katru brīdi, tās ir cilvēku lielākās bažas šeit."


09.03.2022 08.51

Sumi pēc Krievijas spēku otrdienas uzbrukuma.


09.03.2022 08.27

Rietumvalstu ieviesto sankciju pret Krieviju ietekme uz kravu pārvadājumiem pa Latvijas dzelzceļu varētu būt redzama mēneša laikā. Sliktākajā scenārijā sarukums būs par 82–85%. To izjutīs arī ostas: Ventspils ostā kravu samazinājums varētu būt par divām trešdaļām, Rīgas ostā – par 45%, Liepājas ostā – kādiem padsmit procentiem.

Savukārt aviācijas nozarē pamatā cietēji būs Latvijas aviācijas dispečeri, jo līdz šim vadīts daudz tranzīta lidojumu uz Krieviju un Āzijas valstīm,  intervijā Latvijas Radio pastāstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits ("Konservatīvie").


09.03.2022 08.15

Ukrainas ziemeļaustrumos Sumu pilsētā arī trešdien atvērts humānās palīdzības koridors civiliedzīvotāju evakuācijai, paziņojis Sumu reģionālās pārvaldes vadītājs Dmitrijs Živickis.

"Unian" un BBC vēsta, ka humānais koridors, kas tika atvērts otrdien, darbosies arī trešdien. 

Koridors atvērts no pulksten 9.00 līdz 21.00 pēc vietējā laika. No pilsētas iedzīvotāji varēs izbraukt gan ar savu transportu, gan evakuācijai organizētiem autobusiem. Humānās palīdzības koridors civiliedzīvotājus evakuēs no Sumiem uz Poltavu.

Ukrainas amatpersonas paziņojušas, ka vakar no Sumiem izdevies evakuēt 5000 civiliedzīvotāju.

Sumi pēc Krievijas spēku otrdienas uzbrukuma.
Sumi pēc Krievijas spēku otrdienas uzbrukuma.


09.03.2022 08.00

Nevalstiskā organizācija (NVO) "Save the Children" jeb "Glābiet bērnus" norādījusi, ka starp diviem miljoniem cilvēku, kas pēc Krievijas iebrukuma sākuma ir aizbēguši no Ukrainas, ir aptuveni 800 000 bērnu, ziņo BBC.

Daudzi no viņiem Ukrainu pamet vieni paši, brīdinājusi organizācija.

"Vecāki ķeras pie izmisīgākajiem, sirdi plosošākajiem pasākumiem, lai aizsargātu savus bērnus. Tas ietver savu bērnu sūtīšanu prom ar kaimiņiem un draugiem, lai meklētu drošību ārpus Ukrainas, kamēr viņi paliek mājās, lai aizsargātu savas mājas," norādīja "Save the Children" pārstāve Irina Sagojana.


09.03.2022 07.46

ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) vadītājs Viljams Bērnss paziņojis, ka Krievijas iebrukuma sākotnējais plāns paredzēja sagrābt Ukrainas galvaspilsētu Kijevu divu dienu laikā. Plāna neīstenošanās esot pamatīgi sadusmojusi Krievijas līderi Vladimiru Putinu, tāpēc viņš varot pastiprināt triecienus pa Ukrainas pilsētām.


09.03.2022 07.43

Vairākās Ukrainas pilsētās šorīt skan uzlidojuma trauksmes sirēnas un dzirdami sprādzieni, vēsta Ukrainas mediji. Trauksmes sirēnas skan Kijevā, Čerņihivā, Lubnijā, Poltavā un Vasiļkovā. Arī aizvadītajā naktī daudzās Ukrainas pilsētās ir skanējušas gaisa trauksmes, kas brīdina par iespējamiem raķešu uzbrukumiem vai aviācijas uzlidojumiem.


09.03.2022 07.19

Maskava trešdien paziņojusi par kārtējo humānās palīdzības koridoru izveidi civiliedzīvotāju evakuācijai, vēsta BBC pēc Krievijas valsts mediju ziņojumiem.

Pulksten 10.00 pēc vietējā laika Ukrainā tiks izveidoti koridori civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijevas, Sumiem, Harkivas, Mariupoles un Čerņihivas, apgalvo Maskava.

Jāatgādina, ka vairāki iepriekšējie mēģinājumi izveidot humānās palīdzības koridorus nav izdevušies, jo Krievija pārkāpusi solījumu par uguns apturēšanu. 

Piemēram, vakar pēc humānā koridora atvēršanas iedzīvotāju evakuācijai no aplenktās Mariupoles pilsētas Zaporižjas virzienā Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt evakuāciju un sāka apšaudi tieši evakuācijas maršrutā.

Savukārt vakar no Sumi pilsētas izdevies evakuēt 5000 civiliedzīvotāju, paziņojušas Ukrainas amatpersonas. 


09.03.2022 07.01

Vēlmi iesaistīties Ukrainas bruņotajos spēkos un cīnīties pret Krievijas spēkiem pauduši vairāki desmiti tūkstoši ārvalstnieku. Oficiālā Kijeva vienlaikus aicina brīvprātīgos vispirms vērsties Ukraina vēstniecībā savā valstī un precizēt visus jautājumus. 

Ukrainas Aizsardzības ministrija jau iepriekš paziņoja par īpašas vienības – Ārzemnieku leģiona – izveidošanu. To vada Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde, un vēlmi pievienoties šai vienībai jau izteikuši vairāk nekā 20 000 brīvprātīgo no 52 valstīm. 

Savukārt Kanādas žurnālists Dīns Blandels min pat divas reizes lielāku skaitli, norādot, ka Kijevā ieradušies ap 40 000 brīvprātīgo, no kuriem vairāk nekā 500 ir kanādiešu.

Prezidenta Volodmira Zelenska parakstītais dekrēts arī paredz no 1. marta noteikt bezvīzu režīmu ārzemniekiem, kuri vēlas iestāties šajā vienībā. Izveidota arī īpaša tīmekļa vietne – "fightforua.org", kurā brīvprātīgie var atrast precīzu instrukciju, kā pievienoties taisnīgajai cīņai pret agresoru. 

Ārvalstu brīvprātīgie, kas ierodas Ukrainā karot pret Krieviju, varēs arī iegūt Ukrainas pilsonību.  


09.03.2022 06.43

Kijeva norādījusi, ka abi civiliedzīvotāju evakuācijas posmi no Ukrainas ziemeļaustrumu pilsētas Sumi ir veiksmīgi pabeigti, ziņo raidsabiedrība BBC.

"Apmēram 5000 cilvēku un vairāk nekā 1000 privāto transportlīdzekļu "jau ir drošībā," sacīja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja vadītāja vietnieks Kirils Timošenko. 

Sumus, kas atrodas netālu no Krievijas robežas, jau vairākas dienas bombardē.

Pirmdien Krievijas gaisa triecienos gājuši bojā 22 cilvēki, tostarp trīs bērni, paziņojušas vietējās amatpersonas.

Savukārt citā šī apgabala pilsētā Ohtirkā Krievijas uzlidojumos nogalināts vismaz viens civiliedzīvotājs, bet 14 ievainoti. 


09.03.2022 06.38

Krievijas Nacionālā gvarde pilnībā kontrolē Ukrainas Zaporižjas atomelektrostaciju (AES), vēsta raidsabiedrība BBC, atsaucoties uz Krievijas medijiem.

Nacionālā gvarde esot paziņojusi, ka AES strādā "normāli", un Ukrainas Nacionālās gvardes locekļi, kas to aizstāvēja, nodevuši savus ieročus un atbrīvoti. Iepriekš Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko apsūdzēja Krievijas karaspēku AES personāla spīdzināšanā, sakot, ka darbiniekus tur par ķīlniekiem. Viņš arī brīdināja, ka Krievija piespiedīs rūpnīcas vadību izdot viltus paziņojumu, ko izmantos propagandas nolūkos.


09.03.2022 06.11

Krievijas armija palēninājusi uzbrukuma operācijas tempu Ukrainā un galvenokārt īsteno raķešu un bumbu triecienus civilajai infrastruktūrai, atsaucoties uz Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba ziņojumu, vēstī "Unian". 

"Ienaidnieks turpina koncentrēt galvenos spēkus uz Kijevas, Sumu, Harkivas, Mariupoles, Mikolajivas, Čerņihivas ielenkšanu un ieņemšanu, sauszemes koridora izveidošanu starp Krimu un Krievijas Federācijas kontinentālo daļu, Luhanskas un Doneckas apgabalu administratīvo robežu sasniegšanu," teikts ziņojumā.

Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievija arī izskata jautājumu par to, kā organizēt sava karaspēka efektīvu apgādi ar degvielu, izmantojot esošo degvielas uzpildes staciju un naftas produktu glabātavu stacionāro tīklu.

Ienaidnieks arī plāno izveidot lauka cauruļvadu tīklu pagaidām okupētajā Ukrainas teritorijā ar iespēju tos pieslēgt centrālajam naftas produktu vadam un īstenot degvielas sūknēšanu no Baltkrievijas teritorijas.


09.03.2022 05.52

Ungārija nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet neatteiksies no Krievijas gāzes pirkšanas, tā otrdien pēc sarunām ar Lielbritānijas premjeru Borisu Džonsonu paziņoja Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns. 

Viņš atzīmēja, ka Krievijai noteikto sankciju paplašināšana uz enerģētikas un naftas/gāzes sektoru rada nesamērīgi smagu slogu Ungārijai. Viņš uzskata, ka sankcijām nav jāattiecas uz naftas un gāzes importu. Viņš arī piebilda, ka Ungārijas ekonomika nevar funkcionēt bez naftas un gāzes.


09.03.2022 05.47

"Universal Music Group" paziņojusi par Krievijas tirgus pamešanu.


09.03.2022 05.31

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā videouzrunā paziņoja, ka Krievija katru tai samaksāto centu pārvērš lodēs un šāviņos, kas lido uz citām suverēnām valstīm.


09.03.2022 05.22

Ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektoru Rafaelu Grossi informēja, ka otrdien ir zaudēti sakari ar datu pārraides un drošības uzraudzības sistēmām Černobiļas atomelektrostacijā. 

Jau iepriekš ziņots, ka pēc sīvām kaujām 24. februārī atomelektrostaciju ieņēma Krievijas militārpersonas.


09.03.2022 05.17

Kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots, atsaucoties uz ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroju, vēstī "Unian".

"Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs, uzskata, ka reālie skaitļi ir krietni lielāki, īpaši valdības kontrolētajā teritorijā, jo daudziem ziņojumiem no vietām, kur šādi gadījumi bijuši, joprojām ir nepieciešams papildu apstiprinājums, savukārt informācija no vietām, kur kaujas turpinās, tiek iegūta ar kavēšanos," norādīja ANO.

Reāli skaitļi var būt lielāki Volnovahas, Mariupoles un Izjumas pilsētās.

"Cēlonis lielākajai daļai civilpersonu bojāejas vai ievainošanas gadījumu bija spridzekļu pielietošana ar lielu trāpījuma zonu, tostarp apšaudes ar smago artilēriju un reaktīvajām zalvju uguns sistēmām, kā arī raķešu un aviācijas triecieniem," norādīja ANO.


Krievija apšauda Ukrainas pilsētu dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus. 8. marta teksta tiešraides arhīvs.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti