Ir diezgan ievērojamas atšķirības starp dažādām Eiropas valstīm – cik informēti ir to pilsoņi par gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Latvijā informētības līmenis ir zemāks nekā vidēji Eiropā – pareizu datumu – 25.maiju - varēja nosaukt 29% aptaujāto.
Vislabāk informēti ir Maltas pilsoņi - 73% zināja pareizo datumu, vidēji ES – 38%.
Jautāti, vai plāno piedalīties EP vēlēšanās, pagaidām tikai četrās valstīs pozitīvi atbildējuši vairāk nekā 50% aptaujāto, tās ir Dānija, Nīderlande, Zviedrija un Beļģija. Latvijā uz vēlēšanām plāno iet 29% aptaujāto. Vismazāk plāno iet balsot Itālijā – tikai 16% ir pārliecināti, ka ies, un Čehijā – 10%.
Lai gan Eiropas Parlamenta vēlēšanu aktivitāte nav liela, tomēr kopumā eiropieši uzskata, ka viņu valsts dalība ES ir vairāk laba, nekā slikta lieta. Vislielākie eirooptimisti ir Luksemburgā. Igaunijā pozitīvi dalību ES vērtē 74%, Lietuvā 71%, bet Latvijā tikai 54% - tas ir zem ES vidējā. Savukārt visskeptiskākie par ES ir Čehijā.
Aptauja parāda arī visai negaidītu tendenci Lielbritānijā. Trīs gadus pēc “Brexit” referenduma un nepārtrauktās runāšanas par izstāšanos Lielbritānijā ir vislielākais to cilvēku skaits, kas nezina – vai dalība ES viņiem nāk par labu vai par sliktu – 7%. Citviet nezinātāju nav vispār vai arī tā atbildējuši 1-2%. Tikmēr 43% britu domā, ka Lielbritānijas dalība ES ir laba, bet 22% - ka slikta, 28% - ne laba, ne slikta.
Aptauja arī rāda, ka britu piemēram izstāties no ES šobrīd sekotāju skaits samazinās. Ja rīt būtu referendums par savas valsts izstāšanos no ES, tad 68% eiropiešu balsotu par palikšanu un tikai 14% par izstāšanos. Latvijā ir ļoti līdzīgs sadalījums, bet visvairāk eiroskpetiķu ir Itālijā, Čehijā un Lielbritānijā.
