ĪSUMĀ:
- Irāna paziņoja, ka finišam tuvojas sarunas ar Ķīnu par stratēģiskās partnerības līgumu.
- Tas paredz abu valstu ciešāku ekonomisko un arī militāro sadarbību.
- Ķīna nākamajos 25 gados Irānā ieguldīs 400 miljardus dolāru, vēsta medijs.
- Savukārt Irāna ir apņēmusies piegādāt Ķīnai lētus naftas produktus.
- Ķīnieši Irānā saskata arī nozīmīgu noieta tirgu savām precēm.
- Irāna cer mazināt ekonomisko spiedienu, ko radījušas ASV sankcijas un Covid-19.
Tramps pieprasīja arī pārējām vienošanās parakstītājvalstīm sekot ASV piemēram un piedraudēja ar sankcijām valstīm un uzņēmumiem, kuri sadarbosies ar islāma republiku. Tas piespieda virkni rietumvalstu uzņēmumu lauzt miljardiem vērtus darījumus ar Irānu.
Eiropas valstis vēlas saglabāt kodolvienošanos, tomēr līdz šim tām nav izdevies mīkstināt ASV sankciju radīto kaitējumu Irānas ekonomikai. Tāpēc Teherāna vairs pilnībā nepilda savas saistības.
Jūlija sākumā Irāna paziņoja, ka finišam tuvojas sarunas ar Ķīnu par stratēģiskās partnerības līgumu. Tas paredz abu valstu ciešāku ekonomisko un arī militāro sadarbību.
Vienošanās uzmetumā, kas nonāca laikraksta "The New York Times" rīcībā, rakstīts, ka
Ķīna nākamajos 25 gados ieguldīs 400 miljardus dolāru jeb 340 miljardus eiro Irānas enerģētikas sektorā, telekomunikācijās, ostās, dzelceļā un infrastruktūrā.
Savukārt Irāna ir apņēmusies piegādāt Ķīnai lētus naftas produktus.
Ķīnieši Irānā saskata ne tikai energoresursu avotu, bet arī nozīmīgu noieta tirgu savām precēm. Bet Irānas valdība cer, ka ķīniešu investīcijas un pašu naftas eksports ļaus mazināt ekonomisko spiedienu, ko radījušas ne vien ASV sankcijas, bet arī koronavīrusa pandēmija.
Sarunas par stratēģisko sadarbību starp Ķīnu un Irānu esot sākušās 2016. gadā Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpiņa vizītes laikā Teherānā.
Irānas eksperts un Vašingtonas domnīcas "Quincy Institute for Responsible Statecraft" Trita Parsi uzskata, ka stratēģiskā vienošanās starp Irānu un Ķīnu būtu nozīmīga visam Tuvo Austrumu reģionam. Viņš gan piebilst, ka par vienošanos ir grūti spriest tikai pēc presē nopludinātās informācijas.
"Tā būtu ļoti nozīmīga ārpolitiskā kursa maiņa Irānai, kam kopš 1979. gada nav bijis tik ietekmīgs stratēģiskais partneris kā Ķīna.
Taču šādām izmaiņām nav visas politiskās elites atbalsts. Atsevišķas politiskās frakcija baidās, ka Irāna varētu kļūt par Ķīnas marioneti.
Tas ir mazliet pārspīlēti, tomēr nevar noliegt, ka ne visi Irānā atbalsta šo vienošanos," Parsi sacīja Ķīnas valdības kontrolētajam televīzijas kanālam "CGTN America".
Pēc 1979. gadā notikušās islāma revolūcijas Irāna ir izvairījusies veidot ciešas attiecības ar lielvalstīm Rietumos un Austrumos. Tāpēc daļa politiķu apsūdz valdību mēģinājumā noslēgt slepenu vienošanos ar Ķīnu, tādējādi apdraudot valsts suverenitāti.
Irānas sabiedrībā kopumā nav īpaši siltu jūtu pret Ķīnu. Tas ir saistīts gan ar ķīniešu lēto produktu ienākšanu, no kā cieš vietējie ražotāji, gan ar Ķīnas lomu koronavīrusa uzliesmojumā Irānā. Britu raidsabiedrība BBC atklāja, ka Irānas lielākā aviokompānija "Mahan Air" turpināja lidojumus starp Irānu un Ķīnu arī martā un februārī, kad tas bija aizliegts.
Irānas un Ķīnas tuvināšanās notiek laikā, kad abu valstu attiecības ar ASV ir sasniegušas zemāko punktu. Analītiķi uzskata, ka ciešākas attiecības ar Ķīnu stiprinās Irānas pozīcijas nākotnes sarunās ar ASV un Eiropu par kodolvienošanās pārskatīšanu vai atjaunošanu.
Savukārt Ķīnai stratēģiskā partnerība ar Irānu ir riskants solis.
Šādi tā potenciāli var pakļūt zem ASV sankciju āmura, kā arī daļēji zaudēt piekļuvi ASV tirgum, kas ir daudz lielāks nekā Irānas tirgus.
Tāpēc nav pārsteigums, ka Ķīnas amatpersonas līdz šim ir izvairījušās publiski apspriest sarunas ar Irānu.
Parsi uzskata, ka ASV lēmums izstāties no starptautiskās kodolvienošanās un sankciju atjaunošana pret Irānu sekmēja Teherānas tuvināšanos Pekinai. Bet tas kārtējo reizi apliecinot Trampa administrācijas nespēju nodefinēt savus mērķus Tuvajos Austrumos.
"Manuprāt, Savienotajām Valstīm nav rīcības plāna Tuvajos Austrumos. Vašingtona nespēj nodefinēt, kas ir vai nav tās prioritātes. Pašlaik amerikāņi dara visu iespējamo, lai ekonomiski piežmiegtu un politiski destabilizētu Irānu. Vienlaikus viņi nespēj skaidri formulēt, kāpēc tas ir tik nozīmīgs ASV stratēģiskais mērķis," sacīja eksperts.
Gada sākumā ASV un Irāna nokļuva uz kara sliekšņa pēc tam, kad Trampa sankcionētā uzbrukumā amerikāņi nogalināja Irānas ietekmīgo ģenerāli Kasemu Soleimani.
