ASV sankcijas pret Krieviju saistībā ar Krimas aneksiju un notiekošo Ukrainas austrumos ieviesa iepriekšējam ASV prezidentam Obama parakstot attiecīgus prezidenta dekrētus. Pēdējo prezidenta dekrētu attiecībā uz Krieviju Obama aprakstīja decembrī, neilgi pirms amata pilnvaru termiņa beigām. Obamas administrācija tad ieviesa sankcijas pret Maskavu, to apsūdzot par iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanu procesā.
Tā kā šīs sankcijas ieviestas ar prezidenta dekrētu, tas nozīmē, ka prezidents tās arī var mīkstināt vai atcelt.
Šis jautājums daudziem ASV Kongresā kļuva aktuāls, kad tuvojās jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas diena. Pirms stāšanās amatā viņš bija paudis pielaidīgu attieksmi pret Krieviju, un lika saprast, ka varētu būt atvērts sankciju mīkstināšanai, ja Maskava palīdzēs Vašingtonai cīnīties pret terorismu. Viņš gan arī norādīja, ka "vismaz uz laiku" sankcijas paturēs spēkā.
Trampa neviennozīmīgā attieksme lika ASV Kongresa republikāņiem un demokrātiem apvienoties vismaz šajā jautājumā. Tagad ASV senatori ir panākuši vienošanos par likumprojekta apstiprināšanu, kur mērķis ir gan ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju, gan nodrošināties, ka Tramps sankcijas nevar mīkstināt bez Kongresa apstiprinājuma.
Tiek prognozēts, ka likumprojekts gūs plašu atbalstu gan republikāņu, gan demokrātu kongresmeņu vidū, un to paredzēts apstiprināt tuvākajā laikā.
Saskaņā ar priekšlikumu - ja prezidents spers soļus esošo Krievijas sankciju mīkstināšanai, tad tas būs jāizskata Kongresam, kas to varēs bloķēt.
Jaunās sankcijas varēs vērst pret Krievijas pilsoņiem, kuri tiek atzīti par vainīgiem cilvēktiesību pārkāpumos, ieroču piegādē Sīrijas valdībai un kiberuzbrukumu veikšanā. Sankcijas varēs vērst arī pret Krievijas derīgo izrakteņu, metālapstrādes, dzelzceļa un kuģniecības uzņēmumiem.
Par jaunu likumu sankciju vēršanai pret Krieviju ASV likumdevēji sāka domāt pēc ziņām par Krievijas iespējamo iejaukšanos ASV priekšvēlēšanu kampaņā. Iepriekš jau tika apstiprinātas citas sankcijas, kas pret Krievijas amatpersonām un uzņēmumiem tika vērstas saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā.
Intervijā ASV telekanālam CBS republikāņu senators Lindsijs Greiems paziņoja, ka pamats ieviest sankcijas ir arī par talibu apbruņošanu. Lai likumprojekts stātos spēkā, tas būs jāparaksta prezidentam Trampam, un Greiems pauda pārliecību, ka viņam tas būs jādara.
"Mēs sodīsim Krieviju. Jebkurš Kongresa deputāts, kurš nevēlas sodīt Krieviju par to, ko tā izdarījusi, nodod demokrātiju. Un ja prezidents neparakstīs šo likumprojektu, lai sodītu Krieviju, viņš tādā veidā nodos demokrātiju. Es domāju, ka viņš to parakstīts. Un ja nē, tad mēs atcelsim viņa veto. Prezidenta kungs, to izdarīja krievi. Viņi to dara visā pasaulē. Viņi dod ieročus "Taleban", lai nogalinātu mūsu karavīrus. Jūs esat bruņoto spēku virspavēlnieks. Jums jāstājas pretim Krievijai.
Mums nekad neizdosies atjaunot mūsu attiecības ar Krieviju, pirms mēs viņus nebūsim sodījuši par cenšanos iznīcināt demokrātiju. Un tas sākas ar vairāk sankcijām," sacīja Greiems.
Par spīti pretrunīgajiem Trampa paziņojumiem, ASV valdības un diplomātu nostāja pret Maskavu saglabājas stingra.
Vienlaikus Vašingtonā turpina virmot jautājumi ap izmeklēšanu par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās un iespējamiem sakariem ar Trampa kampaņas amatpersonām.
Otrdien, 13.jūnijā, liecības Senāta Izlūkošanas komitejai zem zvēresta sniegs Trampa ieceltais ASV ģenerālprokurors Džefs Sešonss, uz kuru pašu šajos jautājumos kritusi ēna. Viņa iztaujāšana pievērsīsies arī Sešonsa lomai Federālā izmeklēšanas biroja direktora Džeimsa Komija atlaišanā. Viņš liecības sniedza pagājušajā nedēļā un apsūdzēja prezidentu Trampu norādījumu sniegšanā izbeigt izmeklēšanu par bijušā nacionālās drošības padomnieka Maikla Flinna sakariem ar Krieviju.
