Pēc garām un smagām sarunām kodolvienošanās ar Irānu tika noslēgta 2015.gadā, lai nepieļautu, ka Teherāna savu kodolprogrammu izmanto atomieroču iegūšanai. Vienošanās ierobežo Irānas kodolprogrammu, tostarp tai jāsamazina savi urāna krājumi un jāļauj starptautiskajiem inspektoriem regulāri pārbaudīt situāciju.
ANO atomenerģijas aģentūra vēl šonedēļ apstiprināja, ka Teherāna ievēro ar lielvarām noslēgtās kodolvienošanās nosacījumus. Apmaiņā tika atceltas sankcijas, kas Irānai tostarp liedza tirgoties starptautiskajos tirgos un eksportēt naftu.
Pēc sarunām ar Eiropas Savienības starpniecību kodolvienošanas ar Irānu parakstīja ASV, Francija, Lielbritānija, Krievija, Ķīna un Vācija.
Tomēr ASV prezidents Donalds Tramps jau priekšvēlēšanu kampaņā asi kritizēja vienošanos, izsakot atbalstu Izraēlas nostājai, kas uz uzstāj – Teherāna to izmanto tikai kā aizsegu, lai turpinātu centienus iegūt kodolieročus. Irāna apsūdzības allaž noraidījusi.
ASV gadījumā prezidentam periodiski jāapliecina Baltā Nama nostāja attiecībā uz kodolvienošanos. Trampam līdz svētdienai ASV Kongresam jāsniedz ziņojums par to, vai viņš var apliecināt, ka Irāna pilda šo vienošanos.
Gaidāms, ka piektdien Tramps paziņos savu lēmumu, un tiek ziņots, ka viņš atsauks Baltā Nama atbalstu nolīgumam.
Tas nenozīmēs, ka ASV uzreiz izstājas no vienošanās.
Šādā gadījumā Kongresam būs 60 dienas laika, lai izlemtu, vai atjaunot sankcijas pret Irānu.
Tramps Irānas kodolovienošanos asi kritizēja vēl nesen septembrī uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā: „Irānas valdība maskē korumpētu diktatūru, kas slēpjas aiz viltus demokrātijas aizsega. Tā bagātu valsti ar bagātu vēsturi pārvērtusi par ekonomiski izsmeltu valsti, kuras galvenais eksports ir vardarbība, asinsizliešana un haoss. Mēs nevaram ļaut slepkavnieciskajam režīmam turpināt šīs destabilizējošās darbības, kamēr tas būvē bīstamas raķetes, un mums nevar būt saistoša vienošanās, ja tā galu galā piesedz kodolprogrammas izvēršanu.”
Toreiz Irānas prezidents Hasans Rouhani atcirta, ka Vašingtona, atkāpjoties no starptautiskiem pienākumiem, ko uzņēmusies, tikai „iznīcina pašas uzticamību”: „Būs ļoti žēl, ja jaunpienācēji politikas pasaulē iznīcinātu šo vienošanos. Pasaule zaudētu lielu iespēju. Tomēr šāda nožēlojama uzvedība nekad nekavēs Irānas ceļu uz progresu un attīstību.”
Irānas parlamenta spīkers Ali Laridžani gan vēl vakar paziņoja, ka Trampa negatīva lēmuma gadījumā nav iemesla panikai, un uzstāja, ka starptautiskā sabiedrība ir Irānas pusē.
Gan Lielbritānija, gan Francija, gan Ķīna un citas valstis aicinājušas Trampu neatkāpties no vienošanās. Tāpat tiek ziņots, ASV valdības augstākās amatpersonas, piemēram, aizsardzības ministrs Džeims Matiss. Lēmums gan galu galā ir prezidenta Trampa rokās.
